Kāpēc "Partizan" tā gribēja Bertānu

Kopš pievienošanās "Partizan" Bertāns piedalījies piecās Adrijas līgas spēlēs, un pēdējās četrās no tām sūtīts laukumā sākumsastāvā. Belgradas klubā uzticas jaunajiem spēlētājiem un tas nav pārsteigums, taču ar vienu būtisku piebildi - tie pārsvarā vienmēr ir jaunie serbu brīnumbērni, kādu šajā valstī ir simtiem. Lolot savā azotē ārzemju talantu - ko tādu te dara ļoti retos gadījumos. Bertāns ir kļuvis par vienu no šādiem izņēmumiem, un "Partizan" tas nebija mirkļa lēmums - jaunā latviešu uzbrucēja pēdas klubs mērķtiecīgi dzina jau sen. Lai būtu precīzi - kopš 2010. gada 1. augusta. Kas tik īpašs todien notika? Ļoti vienkārši - Eiropas U-18 čempionāta spēle par bronzas medaļām starp Latviju un Serbiju...

Ja meklējat kopsakarības - ieskatieties "Partizan" pieteikuma galvenā trenera ailītē. Tur stāv rakstīts: Vlada Jovanovičs. "Viņš bija tās Serbijas U-18 izlases treneris, ko Viļņā sagrāvām cīņā par bronzas medaļām. Domāju, tas arī galvenais iemesls," Belgradas uzstājīgo interesi par sevi ar smaidu paskaidro pats Dāvis. Tiem, kam piemirsies - tovakar Latvija triumfēja ar 75:49 un 8. numurs izcēlās ar 24 punktiem un astoņām atlēkušajām bumbām. Puisi, kas viņam salādēja sešus trīspunktniekus, Jovanovičs (tobrīd - tikai četras dienas kā iecelts par Duško Vujoseviča pēcteci pie "Partizan" stūres) no galvas izmest nespēja... "Tieši kopš tā čempionāta "Partizan" visu laiku mēģināja pierunāt, lai eju pie viņiem. Un panāca savu - kad ap Jauno gadu pienāca brīdis, kad biju gatavs doties projām no "Olimpijas", "Partizan" piedāvājums bija labākais un loģiskākais," atzīst Bertāns.

"Partizan" bija starp variantiem pirms pusotra gada, kad spēlētājs izvēlējās "Baronu", un arī vēlāk - kad sezonas vidū priekšroka tomēr tika dota Ļubļanai. Dāvis stāsta, ka toreiz nav bijis kādu iebildumu pret serbu klubu - izvēli vadījuši vien īstermiņa apsvērumi. "Vienkārši "Olimpijas" sastāvā tobrīd saskatīju sev lielākas iespējas izcīnīt spēles laiku uzreiz, jau tajā sezonā. Paskatoties "Partizan" sastāvu - neredzēju tur lielas perspektīvas," viņš tagad atzīst. "Iespējams, mazliet nostrādāja arī pieņēmums, ka Slovēnija ir eiropeiskāka valsts. Kaut abas no bijušās Dienvidslāvijas, Serbija - tomēr kaut kur velk uz Padomju Savienību... [Smejas.] Tagad pāreja vienkārši sanāca pakāpeniska."

Par Belgradā pieredzēto spēlētājs pagaidām ir sajūsmā. Ne tāpēc, ka atkal saņems algu, bet tāpēc, ka atkal var dabūt to, ko šobrīd visvairāk vēlas - basketbola zināšanas. Viņš neslēpj, ka finansiālo problēmu novārdzinātajā "Olimpijā" ar to šosezon bija grūtības. "Treniņos tika veltīts ļoti maz laika individuālajām lietām, kas manā vecumā ir diezgan svarīgi. Pakavēties zālē ilgāk vienam pašam - tas tomēr nav tas pats, kas darbs kopā ar profesionālu treneri, kurš redz un izlabo tavas kļūdas. Belgradā tieši pretēji - tam tiek veltīts ļoti daudz laika. Rīta treniņi katru dienu ir pārsvarā individuālais darbs - pie metiena, dribla, caurgājiena. Tiešām var strādāt un mācīties ar prieku. Treneri pievērš milzu uzmanību niansēm - aizrāda, labo, parāda," priecājas basketbolists. "Bijušas reizes, kad vakarā vienpadsmitos vēl esmu zālē, metu pa grozu, un trīs treneri man padod bumbas. Neviens neiet prom, kamēr kāds vēl ir zālē un grib kaut ko darīt."

Arī spēlēs gaisotne laukumā esot cita. "Ja esmu brīvs, tad saņemu bumbu - vēl nav bijusi reize, kad būtu citādāk! Ļoti patīk šāda komandas spēle, kad bumba uzbrukumā kustās. Tad arī pašam ir prieks atdot labu piespēli, nevis domāt tikai par metienu - jo var sanākt, ka pēc tam bumbu vairs tā arī nesaņemsi... Ar komandas biedriem viss ideāli - komandas ķīmija ir patiešām laba, esmu lieliski iejuties," stāsta Dāvis. Jau uzreiz pēc atbraukšanas treneris viņam nosaucis vairākas konkrētas lietas, ko sagaida laukumā, un tagad atliek tās izpildīt. Trenera uzticība esot nozīmīgs iemesls, kāpēc pamazām atgriežas arī pārliecība par savu metienu, kas Ļubļanā šosezon bija daudz cietusi. "Sajūta, ka treneris ar mani rēķinās kā ar sākumsastāva spēlētāju. Protams, kādās spēlēs kaut kas pamainīsies, taču svarīgākais - jācenšas attaisnot šo viņa uzticību un jāpalīdz komandai mazliet vairāk, nekā man tas ir izdevies līdz šim."

Bertāna trīsarpus gadus ilgais līgums ar "Partizan" paredz izpirkuma iespējas (uz NBA - pēc katras sezonas, uz Eiropu - pirmoreiz pēc nākamās), taču spēlētājs uzsver, ka šobrīd par tām pat nedomā. Šī ir vieta, kur viņš vēlas palikt, un kas ne mazāk svarīgi - to vēlas arī klubs. "Klubs paskaidroja - ja es palieku Eiropā, tad tas vēlas, lai palieku pie viņiem. Lai tiešām varētu paveikt ar mani kādu darbu. Treneris pateica: no jaunajiem spēlētājiem, kas šobrīd savākti sastāvā, vismaz 80% ar laiku jātiek pie ļoti labiem līgumiem spēcīgākajos klubos, un pie tā tiks mērķtiecīgi strādāts." Palikt starp tiem pārējiem 20% Bertāns netaisās.