Skrastiņš: "Nākamās desmit minūtes neatceros..."

Nu jau vairākas sezonas stabilākā latviešu NHL veča gaitas laukumā aprāvās 5. janvāra vakarā Čikāgā - kopš tā laika Skrastiņš nav spēlējis. Ziņas par notikušo visai pretrunīgas - te "galvas trauma", te - šuves, te deguns salauzts latvietim, te otram sadursmē cietušajam, viņa aizsardzības pāriniekam Metam Niskanenam. Pēdējās vēstis no okeāna otra krasta it kā pozitīvas - par to, ka Skrastiņš nedēļas nogalē varētu būt ierindā. Taču par daudz te, it kā un varētu būt, lai būtu pārliecība... Drošāk pajautāt pašam Kārlim.

"Iet uz labo pusi. Nezinu, ko raksta avīzes, taču man bija viegls smadzeņu satricinājums. Ar degunu viss kārtībā, tam nebija nekāda vaina, bet zobi gan bija lauzti..." īsu ekskursiju savas medicīnas kartes jaunākajā lappusē novada spēlētājs. Smadzeņu satricinājums? "Ja godīgi, izņemot komandu, par to neviens cits nezina. Presei tika apstiprināta tikai versija par degunu un zobiem. Šādas lietas te īpaši cenšas nereklamēt... Taču pašsajūta visu laiku ir daudzmaz laba - nebija ne galvassāpju, ne sliktas dūšas. Pirmo dienu jutos tā pasmagi, taču pēc tam viss kārtībā - pēc trim dienām jau trenējos, sestajā dienā - slidoju. Tagad jau divas dienas pilnvērtīgi trenējos kopā ar komandu."

NHL noteikumi ir strikti - ja runa par galvu, jokoties nedrīkst. Jāiziet obligātās pārbaudes, un šodien tās jāveic arī Skrastiņam. "Ja rezultāti ārstus apmierinās, man būs zaļā gaisma spēlēt. Tad atgriezīšos laukumā sestdienas spēlē pret Atlantu," spēlētāja balsī saklausāma pārliecība: tieši tā arī notiks. Nu jau mierīgāk un brīžiem pat ar smaidu var atcerēties visu, kas pirms nedēļas notika Čikāgā uz "United Center" ledus. "Sanāca, godīgi sakot, pilnīgi stulbi... Iesildījāmies pirms pēdējās trešdaļas, es uz zilās līnijas taisīju paātrinājumus atmuguriski un saskrējos ar savu aizsardzības partneri, kurš patrāpījās ceļā. Viņš pēc tam stāstīja, ka viņam galva bijusi lejā - neesot mani pamanījis. Kas notika tālāk nākamajās desmit minūtēs - īsti neatceros..."

Tālāko filmu pēcāk palīdzēja salipināt komandas biedri. "Sākumā neviens īsti nesaprata, kas vispār noticis. Taču no malas bija redzējuši, ka līdz bortam pats kaut kā ļodzīdamies aizslidoju. Bija domājuši - varbūt kāda vaina ar slidu. Taču, kad parādījās Niskanens ar saplēsto plaukstu, kurai pēc tam uzlika 15 šuves - cik sapratu, sitiena rezultātā bija pats sev iegriezis ar nūjas galu - jau bija skaidrs, ka kaut kas tomēr noticis. Pilnīgi kreizī," jūtams, ka arī pats Kārlis jūtas, kā absurda teātra izrādes scenāriju lasot. Kurā brīdī pats ticis pie sava smadzeņu satricinājuma, viņš nav drošs. "Nevar īsti saprast. Vai nu sadursmes brīdī, vai arī pēc kritiena - šķiet, atsitos ar zodu pret ledu. Divi zobi lauzti..."

Smadzeņu satricinājums - tā ir viltīga un dažkārt nesaudzīga liksta. Kas netic, var pajautāt Raitim Ivanānam, kam gaismu izslēdza regulārā čempionāta pirmajā mačā, un kopš tā laika ārsti atļauju atgriezties laukumā joprojām nav devuši. "Raitim bija smagāk, viņu pēc sitiena burtiski nonesa no laukuma. Es vismaz pats varēju piecelties un nobraukt malā. Kā man teica, kādas trīs minūtes esot sēdējis uz soliņa un cerējis, ka aties, taču mani pavadīja uz ģērbtuvēm. Atnāca ārsts, uztaisīja pirmās pārbaudes un pateica: aizmirsti..." Skrastiņš atzīst, ka laime nelaimē - būs ticis sveikā vien ar desmit "brīvdienām". Jo tādā sezonā kā šī spēlēt gribas! "Protams. Vairāk uzvaram, nekā zaudējam, un līdz ar to arī attieksme un noskaņojums komandā - gan uz laukuma, gan ārpus tā - pavisam cits. Prieks spēlēt! Nevar salīdzināt ar to, kā bija pagājušogad. Galvenais, turpināt tādā pašā garā. Tabula joprojām saspringta, lai gan nupat jau būsim mazliet atrāvušies - rezervē būs iekrāti astoņi punkti. Tas nav maz. Tagad svarīgi, lai nebūtu kādas traumas vai zaudējumu sērijas - tfu, tfu, tfu... Play-off mums vajadzētu tikt. Obligāti."

Mēs tikai par, Kārli. Tikai par!