Baltieši ar naudu nemētājas...
...jo nav jau ar ko metāties. Šonedēļ UEFA nāca klajā ar vairākiem striktiem paziņojumiem par Eiropas futbola klubu finansiālo izlaidību un kā to izskaust. Taču šis nebūs stāsts par Madrides "Real", "Liverpool" vai citiem grēkāžiem grandu pulkā. Paskatīsimies uz to visu lokāli. Mums bieži patīk sevi salīdzināt ar ziemeļu kaimiņiem igauņiem. Vai arī klubu futbolā viņu maks lielāks nekā Latvijā?
Šo jautājumu uzdevu Igaunijas čempionvienības Tallinas "Flora" galvenajam trenerim Martinam Reimam. Jā, tam pašam, kuram piederēja Eiropas rekords ar valstsvienībā lielāko aizvadīto spēļu skaitu, pirms to laboja Latvijas pussargs Vitālijs Astafjevs.
"Nedomāju, ka Igaunijas klubi finanšu ziņā pozitīvi izceļas uz Baltijas valstu fona. Kad finansiālā situācija futbolā, piemēram, pirms gadiem trijiem četriem bija labāka, virslīgā par profesionālām varēja saukt sešas septiņas komandas. Tagad - divas līdz četras..." Reims norādīja, ka tendence pagaidām neizskatās diez ko cerīga. Algas un/vai stipendijas (prēmijas) regulāri maksājot četri klubi - Tallinas "Flora" un "Levadia", Narvas "Trans" un "Nomme Kalju". Pārējās sešās virslīgas ("Meistriliiga") komandās pārsvarā spēlē amatieri.
"Domāju, situācija ir stipri līdzīga, kāda tā ir Latvijā un Lietuvā. Klubi turpina samazināt budžetus. Protams, līdz ar to ne visu, ko es kā treneris profesionāli gribētu darīt, varam atļauties. Piemēram, Igaunijas čempionāta sezonai šogad gatavosimies Tallinā. Uz nometnēm Eiropas dienvidos nebrauksim. Tiesa, nevar teikt, ka šoreiz šādi lēmām tikai finanšu taupības dēļ. Mums jaunā sezona sākas martā. Nav lielas jēgas braukt februārī trenēties Turcijā siltos laika apstākļos un uz labiem laukumiem, ja sezonas sākums praktiski būs ziemā un droši vien nāksies spēlēt arī sniegā. Tomēr, ja šādi radusies iespēja līdzekļus ietaupīt, to garām nelaidīsim," skaidroja bijušais Igaunijas valstsvienības pussargs.
Salīdzinot ar pagājušo sezonu, "Flora" sastāvā lielu izmaiņu nav. "Pastiprināt sastāvu nav pa kabatai, tāpēc centāmies saglabāt līdzšinējo. Varbūt izdodas "izšaut" UEFA Čempionu līgā. Komandā būs divi leģionāri, kas pie mums spēlēja arī pērn - soms Minkenens un gruzīns Beglarišvili," izstāstīja Reims. Arī "Flora" sastāvs pēdējos gados ir atjaunināts. Šās pirmsezonas treniņnometnē lielākā daļa spēlētāju ir dzimuši 1990. gadā un vēlāk, turklāt tikai četri futbolisti ir vecāki par 22 gadiem...
Zināmā mērā par Baltijas klubu rocību var spriest arī pēc sekmēm Eiropas klubu turnīros. Pērn neviens klubs nespēja uzvarēt divu spēļu summā, tāpēc nepārvarēja pat vienu kārtu.
Aplūkojot pagājušās sezonas Latvijas virslīgas komandas, profesionālu vienību statusam atbilda "Skonto" (droši vien tādi, kas iebildīs, jo nemitīgi kavējās algas...), "Ventspils", "Liepājas metalurgs" un "Daugava". "Jūrmala-VV" un FK "Jelgava" drīzāk bija pusprofesionālas komandas. Par tādu droši vien sevi gribētu saukt arī Ventspils "Tranzit". Rēzeknes "Blāzmā", "Olimpā/RFS" un "Jaunībā" dominēja amatieri. Šogad aina diezin vai būtiski mainīsies. Drīzāk ies uz slikto pusi, jo vadošie klubi turpina samazināt budžetus, kas atsauksies arī uz algām un treniņprocesa kvalitāti.
+5 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Par leģionāriem, lai ņem katrs klubs tik, cik ir vēlme. Ar diviem leģionāriem tā jau zemās kvalitātes čempionāts pārvērstos par kaut kādu amatieru - jauniešu čempionātu. Ja tagad vēl paskatos kādu spēli starp vadošajām komandām un BFL, tad pēc tādām izmaiņām neskatītos vispār.
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]