Vai esam kļuvuši labāki? Bez kaislībām

Rezultativitāte un citi acīmredzami statistikas elementi, protams, nav vienīgais atskaites punkts un vērtības mērs. Tomēr „sausie cipari" ir kas vairāk nekā kategorijas: patīk/nepatīk.

Sezonas pirmo 15 spēļu cikls punktu ziņā aizritējis apbrīnojami līdzīgi pērnās sezonas „uzkrājuma” veidošanai. Proti, šosezon sakrāts tieši tikpat punktu cik 2011./2012. g. sezonas pirmajās 15 spēlēs. T.i., 17 punkti. Tas ir mazāk nekā varēts „labajos” Šuplera gados – 2008. un 2010. gada rudeņos. Bet vairāk nekā Šuplera „sliktajā” gadā (2009./2010.), kad sezonas pirmajās 15 spēlēs Dinamo varēja sakrāt vien 14 punktus. Tosezon rīdzinieki cīnījās par pēdējo un priekšpēdējo vietu Rietumu konferences tabulā.

Tomēr atšķirībā no iepriekšējām sezonām 2012. gada rudenī Rīgas Dinamo „iemet” pagalam nedaudz. 15 spēlēs ir iespēti 29 vārtu guvumi, ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu (PM). Kas ir vidēji 1,93 vārtu guvumi spēlē (neskaitot „bullīti” – 1,87). Visās iepriekšējās sezonās dinamieši pirmajās 15 spēlēs bija varējuši vairāk. Dažās sezonās manāmi vairāk. Iepriekš mazāk trāpīgākais sezonas sākums bija pirms gada – 2011. gada rudenī, kad pirmajās 15 spēlēs Rīgas Dinamo varēja 35 vārtu guvumus (vidēji spēlē 2,33). Starp citu, pirms gada jau šķita, ka nevar būt lielākas problēmas ar ripas dabūšanu pāri vārtu līnijai. Savukārt, trāpīgākais sezonas starts bija 2010. gada rudenī, kad Rīgas Dinamo 15 spēlēs salasīja 54 (!!!) vārtu guvumus, ieskaitot divus rīdziniekiem „pozitīvus” (izšķirošus) pēcspēles metienus. Tātad vidēji spēlē 3,6 vārtu guvumi (bez PM – 3,47). Tas nevar būt?

Šīs sezonas labā ziņa ir tāda, ka nekad iepriekš sezonas ievaddaļā Dinamo nav ielaiduši tik maz. Šīs sezonas 15 spēlēs tie ir 34 vārtu zaudējumi, ieskaitot izšķirošu „bullīti” (t.i., 2,27 vidēji spēlē). Kas patiesībā uz visas KHL fona ir labāk par vidējo, bet tomēr – „nothing special”. Šobrīd šajā parametrā (mazākā cauršāvībā) labākas par rīdziniekiem ir deviņas KHL komandas. Līderi ir Čeļabinskas Traktor ar salīdzinoši apskaužamu 1,69 spēlē. Starp grūtāk „sašaujamām” komandām arī Magņitka, CSKA, Znaroka dinamieši.

Bet hokeja „cāļus” skaita pavasaros. Pēc snieguma izslēgšanas spēlēs, par kurām, protams, vēl krietni jāpacīnās.

Rīgas Dinamo piecu sezonu sniegums pirmajās 15 spēlēs:

Ne katrs „šremps” ir „hosa”

Nebūs korekti tiešā veidā salīdzināt pirmās un ceturtās maiņas uzbrucēju rezultativitāti, taču pēc ranga līdzīgos un pēc maiņu secības tuvu esošos – brīvi un bez aizķeršanās. Un vēl interesantāk uz šo visu paskatīties no spēles laika un rezultativitātes attiecības. Proti, kurš sev atvēlēto laiku izmanto visrezultatīvāk? Protams, šajā „rezultativitātes koeficientā” nav skaidri saredzama spēle nevienādos sastāvos. Tomēr šis koeficients būs precīzāks par aprēķinu – punkti vidēji spēlē, kas arī nav zemē metams.

„Rezultativitātes koeficienta” tabulā viss būs līdzīgi kā rezultativitātes tabulā. Tomēr ar būtisku atšķirību – tabulas saturā „integrējas” arī spēlētāji, kas pieslēgušies sezonas gaitā un aizvadījuši mazāk spēļu par citiem. Attiecīgi tādas personas kā Daugaviņš un Ščehura nav „nolemti” automātiskai atpalikšanai no līderu „handikapa” – vairāk aizvadītajām spēlēm. No tā, piemēram, saskatāms, ka jaunākais „pievedums” Pols Ščehura sev atvēlēto kopējo spēles laiku uz ledus aizvada rezultatīvāk nekā, piemēram, punktu ziņā divreiz bagātākais Aleksandrs Žirū un pat vēl „biezākais” Džeimijs Džonsons.

Ieskatam „rezultativitātes koeficients” sarēķināts arī aizsargiem, kuriem bez rezultativitātes ir arī būtiskāki darba uzdevumi. Tomēr būs interesanti, kā koeficients izskatīsies sezonas turpinājumā, salīdzinot rezultatīvākos aizsargus ar uzbrucējiem.

Rīgas Dinamo uzbrucēju „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

Rīgas Dinamo aizsargu „rezultativitātes koeficients” 2012./2013. g. reg. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):

P.S. „Rezultativitātes koeficients” = rezultativitātes/spēles laika attiecība (punktu skaits/spēles laiks laukumā sekundēs; summa noreizināta ar 10 000, lai nav n-tās nulles (0,000) pirms „normālajiem” cipariem). Par pamatu izvēlēta KHL oficiālā statistika pēc 15 spēlēm; iespējamas izmaiņas, ja tiks veikti vēlāki labojumi protokolos. * Robam Šrempam koeficients aprēķināts, kā vārtu guvumu ieskaitot izšķirošo pēcspēles metienu.

Atkal divi „pirmie” vārtsargi

Pēc vidēji spēlē piedzīvoto vārtu zaudējumu koeficienta (GAA) abi Dinamo „pirmie vārtsargi”, neskaitot vien periodu un papildlaika pusi aizvadījušo Kristeru Gudļevski, ir „vidēji” labi un līdzīgi. Mikaels Tellkvists ar GAA 2.08 šajā parametrā ierindojas 12. vietā visā KHL, bet Jučers ir turpat līdzās – 13. vietā (GAA 2.10).

Ar atvairīto metienu procentu Dinamo vārtsargi uz kopējā KHL fona vairs neatrodas tik tuvu Topa galvgalim. Jučers ar savu pieklājīgo procentu (92,1%) ir 19.-ais labākais KHL, bet Tellkvists ar 90,8% ieņem 28. vietu līgā pēc atvairīto metienu procenta. Atgādinājumam: vārtsargu topos (GAA un atv. %) netiek rēķināta „gadījuma rakstura” līdzdalība. Attiecīgi Gudļevska 92,3% atvairītu metienu (22 pilnās minūtēs) Topiem nekvalificējas.

Viena karmatiska dilemma ir Māra Jučera negatīvā uzvarēto un zaudēto spēļu bilance. Tas ir viens no iemesliem, kas vismaz pagaidām neļauj nostiprināties „pirmā numura” tronī. Proti, Jučeram tā arī nav sanācis komandas pirmo 15 spēļu gaitā kaut vienu reizi uzvarēt „no spēles”, bez pēcspēles metienu starpniecības; attiecīgi viņa uzvarēto un zaudēto spēļu bilance joprojām nav iepriecinoša (tagad 0-6). Tellkvists, neskatoties uz sava snieguma dažādību (lasīt – periodisku nestabilitāti), ir veiksmīgāks ar bilanci 4-2.

Rīgas Dinamo vārtsargu „cipari” 2012./2013. g. sezonā (pēc komandas 15 spēlēm):