Slepkavām vēl jāaug
Uzbrucējus, kuri ir rezultatīvi un regulāri izšķir spēles iznākumu, žargonā mēdz saukt par killeriem jeb latviskojot - "slepkavām". Šajā sakarā ar cerībām tika gaidīts U-19 izlašu kvalifikācijas turnīrs Rīgā, jo Latvijas komandas uzbrukumā taču spēlēja jaunās nākotnes cerības Artūrs Karašausks un Deniss Rakels! Pagaidām jāpaliek pie tā, ka puiši ir nākotnes cerības. Abi trijās spēlēs palika tukšā...
Spēlējot pret Itālijas (1:2), Horvātijas (1:2) un Farēru salas (2:1) vienaudžiem, mūsu puiši guva četrus vārtus, taču rezultatīvo sitēju vidū nebija Karašauska un Rakela. Izdevības bija abiem. Piemēram, spēlē pret Farēru salām man izdevās saskaitīt piecas, kuras neizmantoja Karašausks. Protams, slavējama ir Artūra centība un dzirksts, taču nespēja "nolikt" pie vietas pretinieku vārtsargus, apliecina, ka jūra vēl nav līdz ceļiem un meistarībā vēl augt un augt. Vēl ir ļoti daudz jāstrādā ne tikai pie izbrukumu noslēdzošā sitiena, bet arī bumbas uztveršanas un apstrādes. To pašu var teikt par Rakelu.
Runājot ar futbolistiem tuvu stāvošiem cilvēkiem un arī vērojot puišus no malas, šķiet, ka abiem tomēr nedaudz "sakāpis" galvā. Ir vairāki signāli, kas par to liecina. Piemēram, pat disciplīnas cienītājam Aleksandram Starkovam "Skonto" klubā šogad bija grūti ielikt Artūru "rāmjos", tāpēc Karašausks ceļu uz futbola virsotnēm lauž Ukrainas kluba "Dnipro" rezerves komandā. Savukārt Rakels uz "Liepājas metalurga" fona jau jūtas tik meistarīgs, ka nākamgad esot gatavs mest izaicinājuma cimdu Krievijas premjerlīgā. Nez, kurš viņam dos tādu iespēju?..
Neviens nenoliedz, ka abi puiši ir talantīgi, un tur nav nekā slēpjama. Tomēr abiem derētu apdomāt savu uzvedību laukumā un ārpus tā, lai prioritāšu galvgalī joprojām būtu pašu rādītā spēles kvalitāte, nevis strīdēšanās ar tiesnešiem vai bravūra ģērbtuvē.
Pēc Latvijas U-19 izlases spēles pret Itālijas vienaudžiem viesu trenerim pavaicāju, vai kāds no mājinieku futbolistiem viņam īpaši "iekritis" acīs. Atbilde bija noraidoša, jo visi esot stipri līdzīgi. Karašauskam un Rakelam nevajadzētu domāt, ka jau tagad viņi ir galvas tiesu pārāki pār citiem vienaudžiem. Ja tā būtu, diezin vai viņi šajās trijās spēlēs būtu palikši uz nullītes. Svarīgākais, lai puiši saprastu, ka tieši nākamajos trijos četros gados treniņos ir jāstrādā tik smagi kā vēl nekad, jo tieši šajā laikā kļūs skaidrs, vai abiem izdosies nostiprināties pavisam citā līmenī - pieaugušo futbolā. Abiem pa ceļam lai izdodas apspēlēt gan konkurentus, gan "zvaigžņu slimību"!
-3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]