Vajag, Vaņa, vajag... Varbūt – labāk, nē.

Vispirms, palūkosimies, kur mēs esam? Rīgas Dinamo spēlē līgā, kas ambīciju un pašapliecināšanās tieksmē pārspēj jebkuru no jaunajiem sporta veidojumiem vai strāvojumiem, kas pēdējā desmitgadē tapis. Turklāt, atzīsim – KHL zīmols globālajā izpratnē iedzīvināts visnotaļ solīdā iepakojumā un tas savā ziņā pretendē uz nopietnu izaicinātāju. Pamatā tā ir NHL kopija, tikai – ar krievu subtitriem un nacionālajām īpatnībām. Par tulkojumu – visu cieņu! Atgriezušies no Ziemeļamerikas hokeja karjerām mājās, Krievijas labākie un ietekmīgākie hokejisti piedalījās šīs līgas iešūpošanā, tādejādi ļaujot lielajai valstij onanēt ar raksturīgo vērienu. Pašapmierināšanos pieminu jauši, jo KHL ir ne tikai hokejs – no pirmās dienas tā ir arī politika, turklāt, vērsta uz konkrētiem ārpolitikas mērķiem. Viņi vēlas paplašināt savu humanitārās ietekmes zonu, atgādinot amerikāņiem, ka Padomju Savienību patiesībā sagrāva ne jau disidenti vai Gorbačovs, bet – gan džinsi un rokenrols. Šajā gadījumā ideoloģiskajā karagājienā krievi liek uz galda savu – vērienīgu hokeja projektu... Mūsdienu pasaulē visu nosaka, kādā informatīvajā telpā jūs dzīvojat, un tikai pēc tam kartē varat meklē NATO karabāzu izvietojumu. Atzīsim, smalka spēle, bet lielas valstis vai režīmi tā dara. Tā ir viņu specializācija. Šo rindu autors krievu interneta mājas lapas apmeklē tikai KHL kontekstā, nekad neesmu kaut kam pievienojies, ielogojies vai devis savu adresi, taču mana elektroniskā pastkaste ar dažādiem uzaicinājumiem, piedāvājumiem, sludinājumiem un tml. – tagad ir burtiski pārbāzta ik rītu. Ar sveicieniem no Krievijas! Kā viņi līdz tam nonāk, priekš, kam tas ir vajadzīgs, ko grib sasniegt – jau cita raksta tēma, un ne par sportu.

Lidmašīnas katastrofa bija neizskaidrojama apstākļu sakritība, kurā galvenais akcents šobrīd tiek novirzīts uz novecojošo un tehniski nolietoto avio parku. Lasām par modeļiem, skrejceļiem, sazvērestības teorijām, nonākot līdz absurdu kalngaliem un izmisumu pakājēm. Bet, ja tā padomā, tad tik pat nežēlīgi nākas secināt – aviokatastrofa ir tieši tik pat absurda, cik daudzas lietas šajā līgā. Un beigās ir sajūta, ka savādāk nemaz nevarēja notikt, jo tā viss tiek būvēts. Ar absurda piegaršu... Sāksim ar Rīgas Dinamo. Latvija pati nekad nespētu pavilkt piedalīšanos šādā klubiņā, tomēr krieviem nauda atrodas un viņi dīvainā kārtā trāpa mūsu vēnā... Nekā nosodāma, ja vien mēs iekavās zem šī dāsnuma neliktu valsts bijušās pirmās amatpersonas un dažāda mēroga atvaļinātos VDK darbiniekus. Vai tas nav absurdi, ka Latvijas eksprezidents un ekspremjers ir tā sauktie akcionāri uzņēmumā, ko finansē krievu gāzes nauda? Vai tas ir normāli, ka Krievijas pati savus hokeja klubus klapē ciet, bet mums ar otru roku atdod desmitiem miljonus? Nevajag pārprast – ja krievi ir tik glupi, ka šādā formā vēlas aplaimot mūsu hokeju, lai tā būtu. Ņemam! Vēlos tikai norādīt uz šī fona neizskaidrojamo pusi, ko ne skaidrā, ne ar prātu mums neapjēgt, kur nu vēl saprast.

Kad tapa KHL, par pamatu tika ņemtas jau NHL strukturālās iestrādnes, kas pārbaudītas gadu desmitus. Ko dara krievi? Viņi kopē, taču ik pa brīdim liek saprast, ka savās ambīcijās būs lielāki. Pamēģiniet racionāli izskaidrot – kas ir šīs līgas attīstības vai robežu mērķis? Rīga, Minska vai Astana varētu būt ģeopolitisko interešu nodeva, arī vēsturiskā nostaļģija, ja atceramies PSRS posmu. Ukraina tiek uzrunāta, taču bez turpinājuma. Toties iet kūmās slovākiem – tur krieviem problēmu nav. Vai jums ir jautājumi, no kurienes Popradas lauvas ir dabūjuši naudu šādai dārgai rotaļlietai? Pavaicājiet Savickim, kur naudu ņem Rīga... Katls viens, varbūt tikai izkārtnes tiek solīduma pēc nomainītas. Tagad viņi saka, ka drīz KHL pievienosies Itālija. Vai jūs saprotat šīs ekspansijas jēgu? Viņi runā nopietni, pie pilna saprāta, spraužot sarkanos karodziņu pasaules kartē kā dakšas sūdu kaudzē – Ķīna, Arābu Emirāti... Arī tur vajagot būt KHL karogam. Lielummānija, mazvērtības komplekss, gulivera piedzīvojumi? Mēs vēlamies izskaidrot vienas lidmašīnas kritienu, taču ar nožēlu jāatzīst – ka tas šajā noteiktajā (ne-)kārtībā nebūt nav ārkārtas izņēmums. Izpratnes bardaks, pirmkārt, ir pāri visam un tas līdzi nes notikumu virkni ar anomālijām. Vienā gadījumā ir miris hokejists spēles laikā, kas tā arī nesagaida pusstundas laikā pirmo medicīnisko palīdzību, lai gan slimnīca ir dažus simtus metrus tālāk, bet citā – pilota mēģinājums pacelt gaisā putnu, kas beidzas ar daudzu cilvēku bojāeju. Sakritības? Pārāk daudz...

Krievi ir pozicionējuši hokeja pasaulē šo projektu kā naudas mašīnu. Te var nopelnīt – viņi aicina labākos pie sava galda. No kurienes nauda? Kāda jums daļa! Vai kādam ir palikuši parādā? Nav – un to viņi vēlas izcelt, it kā tas būtu sasniegums. Dažām komandām šajā līgā algu budžeti jau sen ir lielāki kā NHL labākajām komandām, jo guberņai vajag titulu un tautai izpriecas. Tā viņu domāšanas būvēta – samērīsimies, kam lielāks? Viņi maksā miljonus hokejistiem algās, bet vadā šos miljonārus ar savu laiku nokalpojošiem graustiem, kuru vietu drīzāk būtu muzejā vai šrotā. Pēc lielās nelaimes līga pati tagad kontrolēšot šo vidi – komandu aviopārvadājumus. Vēl viens ārprāts, kas absurda ziņā pārspēj iepriekšējo! KHL netika radīts, lai sakārtotu Krievijas avio industriju, bet krievs savā domāšanā ir tiešs – vainīgos pie sienas, nolaidību novērst! Mēs paši... Mainiet kārtību savā valstī un galvās, nevis vienā hokeja līgā. Pietiks, ja spēsiet ievērot pašu sarakstīto KHL reglamentu. Tas arī atgādina notikumus pie Jaroslavļas. Visi zina, ka lidmašīna ir sūds, bet tā kā ir dota atļauja lidot, tā kā viens ir pagarinājis aparāta lietošanas termiņu – tad var! Visi zina, ka KHL klubos maksā un pārmaksā, bet – tā kā formāli reglaments nav pārkāpts, tad pieveram acis. Klubu algu cepures, pārejas vecuma limits, kontraktu lielumu apmērs, minimālās algas. Tas viss ir, bet tikai paralēlajā pasaulē. Vajag dabūt pie sevis talantīgu hokejistu no cita KHL kluba, nekādi reglamenti nestāv ceļā. Vajag samaksāt vairāk, nekā nosaka līgas kārtība – risinājumu atrod bez piepūles. Tad, ko brīnīties par vienu lidmašīnu, kas nepaceļas... Tas pats morāles kods – vajag, Vaņa, vajag...

Viņiem ir spēles videotiesneši, kas neskatās video, viņi grib mazākus laukumus, bet ne visās pilsētās, viņi atver KHL pirmo suvenīru veikalu – bet, protams, tas nenotiek Krievijā... Jo glamūrīgāk izskatās Rīgā, kur to nosauc par KHL Store. Vienu gadu viņi liek uz spēlētāju krekliem visu rakstīt kirilicā, tagad viss ir iekritis otrā grāvī. Ja ņemam tikai papīru, tad viss izskatās labi, pareizi. Visam apakšā ir līgas prezidenta paraksts, vīza un atbildīgais. Tikai šī kārtība tā arī paliek uz papīra – dabā viņiem to nevajag, neprasās. Tas pats notika ar lidmašīnu. Papīri taču bija kārtībā- aparāts bija jānoraksta tikai pēc trīs nedēļām... Varētu it kā nospļauties uz krievu problēmām, ja vien mūsu hokejs arī nebūtu tur integrēts, ja vien Latvijas komanda ar Rīgas vārdu tur nespēlētu. Ja mūs sauc pie KHL galda, tad varbūt nevis paliekam tikai pie galda kā sēdošie, kuriem atvēl brīvpusdienas, bet - padarām šo projektu labāku. Savādāk – nav jēgas tur būt...