Porziņģis, Pistoija un pilsonība

Jāņa Porziņģa vārdu plašākās basketbola aprindās pamanīja 2006. gadā, kad liepājnieks no necilās Ungārijas līgas vienā rāvienā ielēca līmenī, par ko būtu lepni pat izlases līderi - Itālijas A sērijā. Nākamā gada vasarā uzbrucējs jau bija Kārļa Muižnieka kandidātos startam Eiropas čempionātā, tiesa - konkurenci neizturēja. Lai vai kā, pārbaudes mačos spēlēja ar trim zvaigznēm uz krūtīm. Tagad pēkšņi - ziņa par Itālijas pilsonību, atreferēta vairākos salīdzinoši lielos Latvijas medijos. Vaicāju Jānim tieši un arī atbilde - tieša: "Nav ne jausmas, no kurienes kāds tādas muļķības izdomājis! Man Kristaps Janičenoks piezvanīja un pateica. Pasmējāmies," par palaisto preses pīli smejas basketbolists. "Pat nezinu, kas to izdomāja. Tā arī neatradu vietu, kur kas tāds būtu ierakstīts itāļu lapās. Šaubos, ka tas ir viņu darbs. Man jau liekas, ka latviešu izdomāts. Kāds Gogglē kaut ko mēģinājis tulkot..."

Tas nu būtu noskaidrots. Galvenais, ka preses pīle nav Porziņģa atgriešanās konkurētspējīgā basketbolā - Pistoijas "Carmatic" komandā, kas pavasarī spēlēja Itālijas otrās līgas play-off. Spēlētājs neliekuļo - palīdzēja veiksme un pazīšanās. "Esmu tur jau spēlējis, mani tur pazīst. Man tā organizācija patīk, viņiem - patīk, kā spēlēju es. Kaut kur jau man jāspēlē, jāmēģina tikt atpakaļ. Pēc būtības man paveicās, ka viņiem bija interese. Iederējās manas pozīcijas spēlētājs ar manu pasi. Jo reāli pēc sestajā līgā aizvadītas sezonas neviens klubs man nebūtu devis tādu iespēju," vaļsirdīgs Jānis. Izrādās, Pistoijas klubs izrādījis interesi jau pagājušās sezonas vidū, zvanīja spēlētāja aģentam, taču... "Aģents pateica, ka neesmu pieejams. Kas, protams, bija meli. Viņam vienkārši gribējās tajā vietā iebīdīt vienu citu savu vecīti... Kad par to uzzināju, piezvanīju kluba vadībai un palūdzu - ja vēl kādreiz ir tāda situācija, zvaniet man. Un patiešām - jūnija beigās bija zvans ar jautājumu, vai neesmu ieinteresēts."

Aģents Porziņģim, protams, tagad ir cits. Jautājums, vai meistarība tā pati. "Nedomāju, ka esmu ierūsējis.Vienkārši kādu ilgāku laiku neesmu spēlējis pret labākiem vecīšiem. Bet citādi - domāju, man vajadzētu būt labākam, nekā biju iepriekš. Bišķi vecāks, bišķi gudrāks. Taču, vai tā būs, nezinu. Pašam godīgi būs jānovērtē, vai varu ar viņiem spēlēt, vai nevaru. Gaisa pilis nebūvēju. Braukšu un spēlēšu. Redzēs, kas sanāks," Jānis ir priecīgs par iespēju, taču pēdas patur uz grēcīgās zemes. Gads Itālijas sestajā līgā tomēr liek būt piesardzīgam... Latvietis kopā ar Rozeto "Sharks" - klubu, kas savulaik astoņus gadus spēlēja A-1 - uzvarēja čempionātā. Tas bija priekšnoteikums, lai komanda tiktu soli augstāk uz C-1, kur jau paveras tiesības iegādāties A-2 komandu. "Viss it kā bija sarunāts, taču beigās, protams, nesanāca. Bija sarunāts, ka gadījumā, ja uzvaram, mums diviem ar vienu kanādieti būtu darbs šajā otrās līgas komandā. Savu daļu mēs izdarījām, viņi savējo - nespēja. Stulbi sanāca..."

Spēlējis Jānis tik, cik komandai vajadzējis. Dažreiz - pavisam maz. "Dažreiz pietika ar 15 minūtēm. Vienkārši sadzen rezultātu, un viss - vari atlikušo laiku mierīgi skatīties no malas. Patiesībā spēlēju kopā ar pāris diezgan labiem vecīšiem," viņš atzīst, tajā pašā laikā nepiepušķo. "Dzīvot jau tur forši. Nekāda spiediena - vinnē kārtējo maču un viss kārtībā. Treniņu ziņā - kas tur baigi var būt... Tāpēc šobrīd nezinu, kā ieiešu ritmā, kad treniņi būs divas reizes dienā pa divām stundām. Jāpaskatās, kāda reakcija būs gan ķermenim, gan prātam. Domāju, kaut kādu laiku, lai ieietu ritmā, man vajadzēs, taču - gan jau būs kārtībā." Vasara pavadīta Liepājā, bet jau pirmdien jādodas ceļā - pēc nedēļas "Carmatic" sāks treniņus. "Agrāk pa vasarām mēdzu trenēties daudz. Tagad - vienu reizi notrenējos, un uzskatu, ka ar to man arī pietiek. Agrāk jutu, ka ir grūtāk sezonas laikā - ja galva nav izvēdināta un neesmu atgājis no basketbola. Tāpēc tagad mēģinu vienkāršāk. Pēc tam tāpat būs tie deviņi mēneši kopā ar bumbu. Lai nav tā, ka apnīk."