Ir, par ko padomāt

Ir par ko padomāt ne tikai komandas spēles un rezultāta sakarā, bet arī izlases sastāva sakarā. Trenerim vienmēr ir labāk zināmi tie argumenti, kāpēc viņš vienu spēlētāju ņem izlasē, bet citu neņem un tas ir tikai normāli, jo treneris ir kopā ar komandu, viņš zina nianses, ko nezina neviens žurnālists vai līdzjutējs, kuri redz - kā patīk teikt treneriem - tikai virspusējo daļu. Tieši tāpēc ir nesaprotami, kāpēc izlasē ir spēlētāji, kuri šosezon vispār spēlē slikti un spēlē slikti pēdējā laikā, bet nav spēlētāju vai kaut viena spēlētāja, kas pašreiz savā klubā ir viena no labākajiem. Tā ir tā visiem redzamā jeb virspusējā daļa. Līdzjutēji nav akli.

Ja attiecībā par sastāvu domājat Andreju Perepļotkinu, tad te viss ir skaidrs un, kā saka, peld pašā ūdens virspusē - FC "Skonto" jau vairākas reizes ir nesekmīgi mēģinājis šo spēlētāju pārdot kādam ārzemju klubam, tā ka viņu jāņem izlasē, jāved līdzim jāliek laukumā, jo varbūt pēkšņi viņš nospēlēs un kādam iekritīs acīs. Kāds tam sakars ar izlasi? Vistiešākais - izlasei un FC "Skonto" ir viens un tas pats galvenais treneris... Toties nav skaidrs, kāpēc, piemēram, uz izlasi pat netika aicināts uzbrucējs Artjoms Rudņevs, kurš regulāri guva vārtus Ungārijas čempionātā un ar pirmo savu spēli sāka to darīt Polijas čempionvienībā Poznaņas "Lech". Sliktākais tas, ka izlases galvenais treneris nemaz nevar (vai negrib) paskaidrot, kāpēc Rudņeva nav izlasē. Vērojot mūsu izlases pilnīgi bezzobaino uzbrukumu Liberecā, tieši šis jaunais uzbrucējs pirmām kārtām nāca prātā. Nav nekādas garantijas, ka uzreiz viss būtu citādāk un ne par to ir runa (uzbrucējs tomēr ir lielā mērā atkarīga persona laukumā - ja viņu partneri neapgādā ar bumbām, tad viens pats kaut ko izšķirt var tikai pasaules līmeņa spēlētājs, bet tādu mums ne izlasē paņemtu, ne nepaņemtu vidū), bet gan par nesaprotamo izvēli. Kāpēc, piemēram, jāizmanto liepājnieks Kristaps Grebis, kuram šī sezona ir tik neveiksmīga kluba rindās LMT virslīgā? Katram gadās kritums sniegumā un ar to jārēķinās, tā nav nekāda katastrofa, paies laiks un Grebis - jācer - atkal būs tāds, kādu to redzējām kaut vai pagājušajā sezonā, taču tad attiecīgi arī jārīkojas, izvēloties sastāvu. Citādi dažkārt rodas iespaids, ka dažiem vieta izlasē ir garantēta (uz Grebi tas neattiecas, atcerēsimies, cik ilgi viņš tika gandrīz vai ignorēts) neatkarīgi ne no kā, bet citi tajā netiek neatkarīgi no tā, cik labi un kur spēlē.

Var paņemt virkni jaunu spēlētāju izlasē, dot iespēju viņiem spēlēt pārbaudes spēlēs februārī vai martā Kiprā, Turcijā vai vēl kaut kur un tad pateikt, ka tas vai cits šoreiz nav attaisnojis uzticību. Interesanti - kāpēc gan februārī un martā futbolistiem no Latvijas klubiem ir jābūt jau labākajā sportiskajā formā? Lielākā daļa izlases debitantu taču ir no pašmāju klubiem. Un diezin vai pēc vienas, kaut neveiksmīgas, spēles var un ir morālas tiesības izdarīt secinājumus, ja jau dažu spēlētāju neizsteiksmīgā spēle visas sezonas garumā nav arguments to atstāšanai (kaut vai šoreiz tikai) malā. Šoreiz sakrita tā, ka 11. augustā kvalifikācijas spēle bija U21 izlasei un lielās izlases treneru izvēle bija ierobežota, taču vai tiktu uzaicināti 2-3 šīs izlases labākie spēlētāji izlasē, ja U21 tajā dienā nespēlētu? Diemžēl šaubos. Pārāk konservatīva un bailīga ir jauno spēlētāju iesaistīšana izlasē, kas jau sen Latvijas izlases treneriem ir raksturīga. Jo ilgāk tā tāda būs, jo ilgāk būs jāgaida jaunu asiņu ieplūšana. Liberecā bija ļoti laba iespēja pārbaudīt nevis lielāko daļu no tiem, kurus nav jāpārbauda un daži no kuriem vistotaļ objektīvu iemeslu dēļ pašreiz arī vēl nav labākajā spēlēšanas formā, bet gan lai dotu kārtējo iespēju citiem un ne tikai dažas minūtes, kad mača liktenis sen jau izšķirts. Kas no tā būtu mainījies? Nekas. Vai čehiem nebija svarīgi uzvarēt? Bija svarīgi, taču viņu rindās nebija deviņu potenciālu pamatsastāva vai vismaz spēles protokolā ierakstāmu spēlētāju. No tiem, kas spēlēja, tādi ir 5-6 un ne veirāk. Skaidrs, ka čehiem ir daudz lielāka nekā mums reālu izlases kandidātu izvēle, bet tieši tāpēc mums nav jāieciklējas uz dažiem konkrētiem spēlētājiem kā uz mūžīgi neaizvietojamiem, mums jācenšas izmantot katru, kurš varētu ar laiku izlasei noderēt. Tie aizvietotāji taču uzreiz gatavi aizvietot līderus neparādīsies, viņiem par tādiem jāveidojas spēlēs, nopietnās spēlēs pret spēcīgiem pretiniekiem. Viņiem ir jāgrib par tādiem veidoties. Atceraties tā sauktās Starkova futbola akadēmijas jeb jauno talantu treniņspēli pret lielo izlasi? Tie, kas bija klāt, atceras. Pēc mača Liberecā patiešām var domāt par to, par ko toreiz daži teica - proti, ka dažu lielās izlases spēlētāju attieksme pret to maču liecināja acīmredzot tikai par vienu - jūs te varat censties, cik gribat, bet izlasē vienalga spēlēšu es. Tāda attieksme un domāšana ir jāmaina. Varbūt tieši ar to arī jāsāk.

Nepatīkami pārsteidza bezzobainā spēle un vēlāk dzirdētā atrunāšanās, ka daudziem mūsu pamatspēlētājiem sezona vēl nav sākusies. Cik tad mums ir tādu un cik tādu (vai to, kuru klubi aizvadījuši vēl tikai dažas spēles savos čempionātos) bija Čehijas izlasē?