Četras pozitīvas iezīmes pie 1:4
Latvijas futbola izlase pēdējā pārbaudes mačā pirms Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla sākuma zaudēja ar 1:4. Daudz. Neveiksmīgo spēli šoreiz rezumējām ar optimista skatienu.
1) Latvijas izlase nebaidās no spēcīgiem pretiniekiem.
Skaidrs, ka Čehijas izlase ir neapšaubāma favorīte mačā savā stadionā pret mūsu komandu. Tomēr Latvijas futbolisti nebaidījās no pretiniekiem, droši iesāka maču un visnotaļ sekmīgi aizvadīja pirmo puslaiku (0:0). Pirmajās 45 minūtēs laukumā notiekošo vislabāk raksturoja vietējo līdzjutēju svilpieni, kas pirms došanās uz pārtraukumu kļuva arvien skaļāki.
2) Pat Perepļotkins var spēlēt labi.
Pirms mača daudzi ironizēja par "Skonto" pussarga Andreja Perepļotkina izsaukšanu uz šo pārbaudes maču, jo svaigā atmiņā bija palicis viņa atbaidošais sniegums pret ziemeļīru amatieriem. Treneris Aleksandrs Starkovs bija ierakstījis Perepļotkinu pie uzbrucējiem, kur it kā labāk izskatītos Artjoms Rudņevs, taču patiesībā Andrejs tika sūtīts laukumā malējā pussarga pozīcijā. Tur viņš iejutās lieliski un ar savu enerģisko darbību bija labākais no mūsu futbolistiem šajā mačā. Starkovs joprojām prot pārvērst futbolistus izlasē līdz nepazīšanai!
3) Cauņa atgriežas.
Pēdējā pusotra gada laikā Aleksandru Cauņu nomocīja dažādas traumas, un tādēļ viņš "iestrēga" Rīgā, nevis apmetās kādā no Anglijas klubiem. Mačā pret čehiem viņš iznāca uz maiņu un parādīja, ka nepieciešamības gadījumā prot spēlēt arī kā uzbrucējs, ne tikai kā pussargs. Ja talantīgais Cauņa būs vesels, tad viņš kļūs par vienu no Latvijas izlases trumpjiem gaidāmajā ciklā.
4) Lazdiņš dzied himnu.
Kad pirms spēles tiek atskaņota Latvijas himna, daži mūsu futbolisti kustina lūpas, atceroties vārdus. Bija patīkami redzēt, cik emocionāli himnu dzied Artis Lazdiņš, kurš izlasē vēl ir jauniņais un izgāja uz maiņu. Ar patriotismu var paveikt lielas lietas! 3. septembrī "Skonto" stadionā līdzjutēji un futbolisti ar šādu attieksmi kopīgi var izdarīt daudz ko.
Rezumējums. Protams, smagajā zaudējumā bija daudz nepatīkamu momentu. Vislielākās bažas rosināja mūsu aizsargu nesakārtotā spēle, kurā pat aizsardzības galvenais balsts Kaspars Gorkšs pieļāva rupjas kļūdas. Problēmatiskajā pozīcijā - aizsardzības kreisajā malā - tika izmēģināts Pāvels Mihadjuks, taču viņš neizskatījās tik pārliecinošs kā Oskars Kļava pretējā malā. Pussargu līnijā spēles organizācijā Juri Laizānu un Maksimu Rafaļski, protams, ir grūti pretstatīt Tomašam Rosickim, taču diemžēl viņi bumbas pieturēšanas prasmē atpaliek arī no vecmeistara Vitālija Astafjeva. Mūsu komanda šoreiz, tāpat kā iepriekšējā cikla izšķirīgajā mačā Atēnās, nespēja psiholoģiski pārvarēt nokļūšanu zaudētāju lomā, jo ātri vien salaida savos vārtos arī nākamās bumbas.
Līdz kvalifikācijas cikla sākumam ir atlikušas trīs nedēļas, un šis zaudējums ir devis pamatīgu vielu mūsu treneru pārdomām. Pozitīvi ir arī tas, ka šī graujošā neveiksme tika piedzīvota pārbaudes mačā, nevis Eiropas čempionāta priekšsacīkstēs.
[+] [-]
+8 [+] [-]
Skarba spēle. Pirmais puslaiks vēl daudzmaz labi, bet otrajā viss aizgāja pa pieskari.
Secinājumi:
1) lai cik kruts vai labs būtu vai nebūtu Vaņins, Koļinko vai kāds cits spicākais vārtsargs - ja aizsardzībā ielaiž tādas kļūdas, tad vārtsargs ir bezspēcīgs. Vieni vārti varētu būt uz Vaņina sirdsapziņas. Bet nav jēga tur meklēt vainu.
2) Aizsardzībā - labi spēlētāji, bet daudziem DAUDZ pamatīgāk un ciešāk, organizētāk jāspēlē aizsardzībā. Lielākai disciplīnai jābūt. Šādi bezsakarīgi ņemties pa laukumu nevar. Kaut gan - no otras puses, bija eipizodes, kur ielaidām vārtus - puiši daudzviet itkā izdarīja visu pareizi, bet kaut kas nebija līdz galam.
3) pussargu līnija - nu galīgi bezzobaina. Ja saspēles maksimālā jauda ir 2- max 5 (vidēji 2-3) piespēles, tad nekur tālāk tiešām netiksim. Pussargiem jāmācās kombicionālais un gudrais futbols sadarbībā ar aizsargiem un uzbrucējiem. Šādi skraidīt, nesakarīgi nomudīties ar piespēlēm, ar uztraukumu un nestabilu, nepārliecinošu spēli vidējā līnijā nekas labs gaidāms nav. Labi - vismaz viena daļa šoreiz debitēja un bija mazpieredzējuši tādā līmenī spēlēt (Lazdiņš, Ferotovs utt), vismaz apostīja gaisu un sajuta kā spēlē čehu Štainers (ĻOTI gudrs un viltīgs spēlētājs). Papildināšu vēl ko - Astafjevs nebūs mūžīgais spēlētājs un viņa laiks pamazām iet uz beigām. Agri vai vēlu. Tāpēc ļoti jādomā par Laizāna, Rafaļska, Moroza (nav sen bijis izlasē), Koļesničenko un vēl kāda spēlētāja ļoti rūpīgu trenēšanu un ievirzīšanu šajās līnijās. Arī klubiem ļoti nopietni jāpiedomā. Jāatceras, ka Laizāns un Rubīns arī vairs ilgi nebūs vilcējs.
4) uzbrucēji - te jau pat nelīdzētu ne Rudņevs, ne Rūnijs vai pats Ronaldu. Ja ir vāja pussargu līnija, kas NEMĀK normāli saspēlēties un izkombinēt uzbrukumam bumbu, apgādāt uzbrucējus ar labāk piespēlēm - tad nelīdzēs neviens spīdeklis. Pietrūkst beigu sakarīgās piespēles... un te atgriežamies pie tā, ka viss jau pussargiem apraujas pie kādas 3. vai 4.piespēles savā starpā, jo bumbu pārķer čehi jeb pretinieki.
Kopējā bilde par spēli:
Laba mācību viela visiem, arī Starkovam. Spēlētājiem un izlases un klubu treneriem ar STEIGU jāsāk domāt par kombicionālo, gudro un disciplinēto futbolu, nevis "skrien uz dullo un kad sanāk - sit pa vārtiem" stilu. Tas ir galīgi garām. Mūsu puiši pat nespēj noskriet čehus.
Otra lieta - čehiem 95% komandas vīru spēlē labos un pazīstamos rietumeiropas komandu sastāvos, kur līmenis ir ļoti augsts (Anglija, Vācija, Čehija, Krievija utt), bet mums tādu ir labi ja 4-5 spēlētāji. Lielākā daļa ir vietējos komandu sastāvos, kur līmenis vēl ir zems (salīdzinot ar rietumeiropas komandām).
Tad nu vēl atcerēsimies, ka Čehija tomēr ir viena no topa komandām, un lai stātos viņiem labi pretī (pret jebkuru topa komandu, pat vidēja līmeņa (1-90 vietā FIFA rangā esošu) - mums ir jāmaina spēles domāšana un pieeja. Šādi vairs turpināt nevar!!!!
Pie pozitīvā var pieskaitīt:
1) Perepļotkina labā spēle
2) jauno spēlētāju (Lazdiņa, Ferotova un citu maz spēlējošo izlases spēlētāju parādīšanās laukumā)
3) Cauņas vārti - paldies par to!
4) UN LIELISKI, ka šajā spēlē iesaistīja teju visus rezervistus, kurus nomainīja. Nav šajos laikos nekādas jēgas sūtīt 16-18 futbolistus, ja laukumā tiek labi ja 14 spēlētāji, bet pārējie paliek sēžot! Šādu praksi jāievieš biežāk, lai redzētu, kas ir kas un kā spēlē uz tik spēcīga pretinieka fona.
5) jāpiekrīt autoram - mēs nebaidāmies spēlēt ar TOPa līmeņa komandām. Jo biežāk, jo labāk. Jo ātrāk ieraudzīsim kļūdas, jo labāk! Jo ātrāk sakārtosim rindas un redzēsim progresu - JO LABĀK.
Vēl, kas jāpiebilst - daudzi saka, kāpēc neņem:
- uzbrukumā - Rudņevu, Gauraču (kaut kā aizmirsts tagad), Rekelu un vēl vienu otru - viņiem ir jāizaug un jānostiprina savs nestabilais sniegums uz stabilo. OK, Rudņevs šobrīd ir redzamākais labais piemērs. Bet kā jau iepriekš teicu - nelīdzēs pat Rudņevs uzbrukumā, ja bumba vispār nenonāk līdz uzbrucējiem.
- pussargu līnijā - Morozs un vēl viens otrs - nu acīmredzot vēl nav parādījis savu spēli, kaut gan, par sliktu nenāktu uzaicināšana uz pārbaudes spēlēm. Mums ir maz labu centra pussargu.
- daudzi aizmirsuši, ka bija un joprojām ir vēl tādi lielie talanti kā Semjonovs, Višņakovs un vēl viens otrs - cik saprotu, viņi apstājušies savā progresā, traumas utt. Jāatjauno savs spēles līmenis.
- aizsardzībā - arī ļoti jāskatās. Daudzi jau saka, kāpēc neņem to un šito vietējo spēlētāju... bet atcerieties - LMT virslīgas līmenis ir viena lieta, uz kā fona viņš vēl izskatās ok, bet, ko līdz parādās klasi augstāka komanda - tā jau caubraucama sēta. SPēlētājiem pašiem ir jārada un jāceļ savs sniegums un līmenis.
Un ieteiktu vēl ko: uz Baltijas kausa izcīņu vai citām mazajām draudzības spēlēm noderētu pārbaudīt un regulāri iespēlēt arī citus spēlētājus, tai skaitā, arī vārtsargus - kaut vai Romanovu, Bogdanovu un vēl vienu otru, lai redzētu, kā viņam izdodas. Jābūt puišiem izaugsmes iespējām. Tas pats arī par uzbrucējiem. BET ATCERAMIES VĒLREIZ - ja piespēļu jauda aizsardzības-vidējās līnijas robežās ir tikai 2- maksimums 5 piespēles, tad NEVIENS uzbrucējs vai pussargs negūs vārtus un visi teiks - viņš nekam neder, jo tikai skraida pa laukumu. Te nu ir tas - GUDRAIS un KOMBICIONĀLAIS futbols vajadzīgs. Lai džeki trenē un trenē saspēli, piespēles DAUDZ DAUDZ pamatīgāk. Paskatieties kā trenējas MU, BARCELONA, Chelsea un citas komandas un kā viņi ļoti daudz mācās un slīpē tieši šīs spējas!!!!
[+] [-]
[+] [-]
Šobrīd pussargu līnijā ir šādi:
Pussargi:
Juris Laizāns Salyut Belgorod (Krievija)
Andrejs Rubins FC Qarabağ (Azerbaidžāna)
Aleksandrs Cauņa Skonto FC
Jurijs Žigajevs FK Ventspils
Genādijs Soloņicins -
Maksims Rafaļskis SK Liepājas Metalurgs
Artis Lazdiņš FK Jelgava
Aleksejs Višņakovs FK Ventspils
Jevgenijs Kosmačovs FK Ventspils
Pāvels Surņins FK Liepājas Metalurgs
Morozs Sofijas CSKA
Vitālijs Astafjevs FC Skonto
Kolesničenko - kaut kur Azerbaidžānā
Reālie kandidāti tikai 13 pussargu, bet visi zināmi pluss mīnuss.
Varbūt vēl kāds ir, kas ārzemēs spēlē...un pārējie ir pārāk jauni - knapi 20 gadīgi.
Nu nav nekā daudz, ja tā nopietni ieskatāmies. Varbūt Jūs vēl kādu zināt no pussargiem?
[+] [-]
Čehi parādīja, kā tas ir jādara. Ne jau viens Rosickis radīja momentus. Tajos brīžos, kad viņš laukuma vidū bija ar bumbu, partneri flangos aktīvi ieskrēja brīvajās zonās un mūsu spēlētājiem radās NOPIETNAS problēmas sadalīt spēlētājus.
[+] [-]
Šobrīd bijušie spēlētāji trenē komandas: Zemļinskis, Pahars, Pertija (ok nav mūsējais) liekas vēl kāds. Lobaņovs ar kaut ko dara. Un kur tad pārējie? Bulders un vēlviens uz D burta (aizmirsu uzvārdu) no Liepājas jaunos trenē. Vairāk neviena nav!
Bet viss jau sākas galvās par spēles izpratni!
[+] [-]
-4 [+] [-]
Ага, наберем команду на Празднике Песни и Танца и будет нам счастье!...