Eiropas čempionāts handbolā Rīgā? Absurds... Bet, ja nu tomēr?!

Tuvākajā laikā tas noteikti nav iespējams kaut vai tāpēc, ka nākamgad Eiropas čempionāts risināsies Serbijā, bet 2012. gadā - Dānijā. Dāņi izkonkurēja Ungāriju un Horvātiju, kas gribēja rīkot čempionātu kopīgi, bet tagad laikam būs galvenie pretendenti uz 2016. gada finālturnīru (tiesa, līdz šim divas valstis Eiropas čempionātu handbolā vēl nav rīkojušas - bija Portugāle, Spānija, Itālija, Horvātija, Zviedrija, Slovēnija, Šveice, Norvēģija un Austrija, tā ka vēl nav zināms, kā uz šādu iespēju atkal paskatīsies EHF). Teorētiski varētu pieteikties uz 2016. gada Eiropas čempionāta sarīkošanu, taču tas diezin vai ir reāli jau citu iemeslu dēļ un no Latvijas handbola federācijas (LHF) vēlmes tas ir atkarīgs vismazāk.

Rīgā 2004. gadā jau risinājās Eiropas U20 čempionāta finālturnīrs. Tas toreiz palika Atēnu olimpisko spēļu ēnā un neizskanēja tā, kā varēja izskanēt. Taču tās ir pavisam cita mēroga sacensības nekā lielais Eiropas čempionāts. Ar 16 komandu spēlētāju, delegāciju un arī līdzjutēju izmitināšanu Rīgā ziemā problēmu nebūtu. Būtu problēmas ar spēles vietām. Kur Rīgā, izņemot "Arēnu Rīga", kur tajā laikā saimnieko hokejisti, vēl var tamlīdzīga mēroga turnīru sarīkot? Turklāt Rīgā visas četras apakšgrupas nevar spēlēt, tātad nepieciešamas vēl trīs pilsētas vai - sliktākajā gadījumā - divas ar attiecīga līmeņa viesnīcām un hallēm. Nākamgad Serbijā turnīrs notiks četrās pilsētās un piecās hallēs. Mazākā no hallēm ir ar 5000 vietām skatītājiem (Vršaca), lielākā - "Belgrade Arena" - ar 23 000 vietām (pārējām - 8150, 7000 un 11 500 vietas). 2014. gadā Dānijā turnīrs risināsies četrās pilsētās un četrās hallēs. Mazākā - 3200 vietu (Odense), lielākā - 14 000 vietu (Herninga), bet pārējās ar 8500, 4700 un 9000 vietām. Paskatamies atpakaļ 2004. gadā, kad turnīrs risinājās mazajā Slovēnijā. Tur tas notika četrās hallēs un mazākajā no tām (Velenje) bija 2500 vietu. Lielākajā varēja saiet 10 000 skatītāju, vēl divās - attiecīgi 3200 un 6000 vietu. Kur tamlīdzīgas halles ir Latvijā? Iespējams, ka EHF pat neiebilstu, ja turnīrs risinātos divās pilsētās, taču mums pat vienā (Rīgā) nav vismaz divi vai triju arēnu arēnu ar pietiekamu vietu skaitu līdzjutējiem. ASK sporta namā, Ulbrokā vai Rīgas Olimpiskajā centrā Eiropas čempionātu neaizvadīsi... Paliek reģionālie olimpiskie centri - Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī. Principā - var ierīkot laukumu (tam nepieciešams īpašs simtētisks segums, turklāt rokasbumbas laukums ir 40x20 metri plus drošības zonas) spēlēšanai, bet cik tad šajos centros ir vietu tribīnēs? Mums gluži vienkārši nav, kur rīkot tamlīdzīgu turnīru rokasbumbā. Un vispār - handbolā pašreiz ir daudz aktuālākas un ātrāk risināmas problēmas, kaut gan nevar noliegt, ka Eiropas čempionāta sarīkošana dotu lielu grūdienu rokasbumbas attīstībā. Jautājums tikai - kurš radīs stimulu šādam grūdienam...

Savulaik reti kurš ticēja, ka Rīgā var notikt pasaules čempionāts hokejā. Notika. Reti kurš ticēja, ka Daugavpilī var notikt "Grand Prix" sacensības spīdvejā. Notika. Reti kurš cerēja, ka pie mums var notikt "Grand Prix" sacensības motokrosā MX1 un MX2 klasēs. Notika. Notika U19 pasaules čempionāts basketbolā jauniešiem, notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, U18 un U20 hokeja čempionāti u.tt. Nekas nav neiespējams, taču, lai šķietami neiespējamais pārtaptu īstenībā, ir vajadzīgi entuziasma, ideju pilni un darboties griboši cilvēki. Rokasbumbā pašreiz tādu diemžēl nav. Rokasbumbas sabiedrību pēdējā laikā vispār ir pārņēmusi kaut kāda apātija, nereti liekas, ka lielai daļai vispār ir vienalga, kas un kā notiek - nu, spēlējam un spēlējam, ikdienišķi notiek Latvijas čempionāts, Eiropas kausos neviens klubs nepiedalās, kaut kā lēni un mierīgi savā pasaulītē dzīvojam, patraucē te mūs kādreiz ar savu klātbūtni pasaules klases komandas, sabrauc pasaules līmeņa zvaigznes, bet tas viss ir pārejoši. Atkal iestājas mierīgas dienas. Vispirms rokasbumbai - tās sabiedrībai - vajadzētu izrauties no šīs rutīnas un tad arī sapnis par Eiropas čempionātu Rīgā (Latvijā) neliktos tik neīstenojams, kāds tas liekas tagad. Zivs, kā zināms, pūst no galvas. LHF "galvās" arī vispirms jādzimst idejām, jārodas iniciatīvai vai vismaz atbalstam tiem iniciatīvas stariņiem, kas šad un tad tomēr parādās. Var izveidot LHF padomi no 22 cilvēkiem, var tajā iekļaut arī 50 un simts cilvēkus, taču neko tas nedos, kamēr tas viss būs tikai uz papīra (tiesa, šāda 22 cilvēku padome no visiem handbola reģioniem un centriem nesen tikai izveidota, tā ka par tās lietderību spriest vēl pāragri) - laiks rādīs, ko tā mainīs). Vajadzīga rīcība. Vispirms it kā mazās lietās, bet tikai tad taps arī lielas lietas. Izlase mums, par spīti (ne)notiekošajam, patiešām ir laba.