1. diena: labi, ka Latvijā netaurē

Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, atklājot futbola līdzjutēju telti pie Rīgas centrā pie Kongresu nama, klāstīja, ka spēli daudz interesantāk baudīt ir šādā nojumē draugu pulkā, nevis vienatnē uz dīvāna. Tomēr pirmajā dienā izvēlējos otro no šiem variantiem (tiesa, uz dīvāna nebiju viens). Atzīšos, ka iepriekš nodrošinājos ar nelieliem alus krājumiem - futbols bez alus ir vieglatlētika, un mēnesi ilgie futbola svētki varēja sākties.

Sākumā nedaudz sarūgtināja no Dienvidāfrikas pienākošā translācijas signāla kvalitāte, taču pamazām ar šīm nelielajām grūtībām varēja aprast, it īpaši atceroties, kādā kvalitātē skatījos savu pirmo pasaules čempionātu 1982. gadā. Lai arī Dienvidāfrikas un Meksikas futbolisti jau sen zināja, ka viņiem būs jāspēlē turnīra atklāšanas mačā 11. jūnijā, abas komandas vienalga nespēja izvairīties no starta drudža. Ātrāk to pārvarēja meksikāņi, kuri pat ieraidīja bumbu mājinieku vārtos: it kā no aizmugures, it kā - nē. Gandrīz vai jāpriecājas, ka šāda epizode radās jau pirmajā mačā. Šajā turnīrā mēs varēsim apbrīnot ne tikai futbolistu spēlētprasmi un mācīties no viņiem, bet arī atsvaidzināt vai iegūt jaunas zināšanas futbola noteikumos. Sākumā Uzbekistānas tiesneša lēmums samulsināja pat tādus futbola ilgdzīvotājus kā Anatoliju Kreipānu un "Jelgavas" galveno treneri Daini Kazakeviču, taču viņi drīz vien izprata situācijas būtību. Kazakeviča līdzdalība čempionāta atklāšanas mačā ar saviem liepratīgajiem komentāriem bija patīkams pārsteigums, tāpēc nācās skumji nopūsties, uzzinot, ka nākamreiz viņu TV ekrānā dzirdēsim vienīgi pēc mēneša - finālmačā. Šāds komentētāju tandēms ar vienu profesionālu žurnālistu un ar vienu profesionālu futbola treneri bija lielisks LTV-7 atradums!

Kad abas komandas beidzot bija atradušas savu spēli, pienāca arī vārtu gūšanas laiks. Mājinieku pussargam Čabalalam izdevās vienkārši lielisks sitiens devītniekā, kas pretendēs uz šī turnīra skaistāko vārtu guvumu lauriem. Meksikāņi pat ar savu šķidro aizsardzību nebija pelnījuši zaudējumu šajā mačā, tāpēc viņu atspēlēšanos un neizšķirtu galarezultātā var nosaukt par likumsakarīgu. Priecēja tas, ka spēles izskaņā neviena no komandām nesamierinājās ar punktu dalīšanu, jo abas aktīvi uzbruka. Tas lika domāt, ka šajā čempionātā komandām varētu "piemirsties" pragmatiskais futbols.

Pirmā spēle beidzās ar 1:1, kas ir tieši tāds rezultāts, kādu ierakstīju "Nordea" prognožu spēlē. Tas solās būt interesants pasākums, jo startējuši vairāk nekā 1300 dalībnieku. Mani pierunāja paspēkoties prognozēšanā ar tādām Latvijas futbola zvaigznēm kā Kasparu Gorkšu, Māri Verpakovski un Juri Laizānu. Paskatīsimies - kurš kuru!

Pirmās dienas otrajā spēlē prognozēju, ka Francija ar 1:0 uzvarēs Urugvaju. Plānoju, ka spēles otrajā pusē francūži nolauzīs pretiniekus. Bija tuvu - lieca, bet nenolauza, pat neraugoties uz spēlēšanu vairākumā. Otrais mačs parādīja, ka šajā čempionātā komandas nebūt negrasās aizmirst par aizsardzību, lai arī kā futbola gardēžiem to gribētos. Francijas izlase nospēlēja visai blāvi - gan pamatsastāva vīri, gan uzmainītie spēcīgie rezervisti (Anrī, Maluda, Ginjaks). Šo maču var nosaukt par francūžu kvalifikācijas turnīra turpinājumu. Ja viņi turpinās spēlēt šādā stilā, viss atkal var beigties, tāpat kā pirms astoņiem gadiem, - grupu turnīrā.

Pirmajā dienā iepriecināja abi tiesneši no Uzbekistānas un Japānas, jo iepriekš pasaules čempionātos gadījies sastapties ar eksotisku valstu soģiem, kuri pieļauj ļoti rupjas un liktenīgas kļūdas. Toties nepatika mājinieku nerimtīgā pūšana taurītēs jeb, kā tās sauc viņzemē, vuvuzelās. Tagad var saprast, kāpēc pilnīgā nopietnībā tika apspriests jautājums par vuvuzelu aizliegšanu pasaules čempionāta laikā. Protams, tās ir Dienvidāfrikas futbola simbols. Bet, ir pieņemami, ja skatītāji tās izmanto savas komandas spēlē, taču vairs nesaista un pat kaitina, kad spēkojas Francija un Urugvaja. Sestdien sāks spēlēt Anglija, un gribētos cerēt, ka britu dziesmas tomēr būs skaļākas par vienmuļo taurēšanu. Tā būs īsta futbola atmosfēra!