Normāli, Batja!

Rīgā 4. maija Latvijas laikā ir uzbūvēts Olimpiskais centrs, Arēna "Rīga", un tālāk arī nav kur braukt. Minskā pārsimts metru attālumā ir arēna "Minsk" (mazliet vairāk par 15 000 vietām), velotreks, ātrslidošanas halle un vēl vairākas lielā sporta būves. Tā kā Latvijas izlase spēlē tikai arēnā "Minsk", mani principā neinteresē arēna "Čižovka" (9600). Vai "Minsk" ir labākā arēna pasaulē? Slikta nav, bet man ērtāka šķiet "Hartwall" arēna Helsinkos, slikta nebija Ķelne, Maskavas "Hodinka" un droši vien arī Vankūveras "Canucks" halle, kur notika 2010. gada olimpiskās spēles. Man kā žurnālistam šķiet, ka Minskā mazliet peremudriļi - sešos stāvos var ne tikai apmaldīties, bet pat pazust. Norādes it kā ir, bet ne visur. Varbūt skatītājiem, funkcionāriem un VIP "Minsk" liekas ļoti laba, es pēc desmit ballu skalas liktu astoņi, "Rīgai" - starp seši un septiņi.

Lai gan dažs varbūt uzskata, ka žurnālisti uz pasaules čempionātiem brauc tikai, lai dzertu alu, tā tas diemžēl nav. Lielākā daļa akreditēto žurnālistu pasaules čempionātos tomēr strādā un ir ļoti labi pamanāmi tie, kas izmanto akreditāciju, lai tikai skatītos spēles (Latvijas brigādē tādu pēdējos gados ir maz vai pat nav neviena). Tātad žurnālistam vispirms nepieciešama darba vieta hallē un arī vieta, kur viņš pārguļ nakti. Katrā PČ ir t.s. preses centrs, kur ir galdi ar elektrības kontaktiem. Ja turnīrs notiek tādā hokeja zemē ka Somija, Krievija, Vācija vai Baltkrievija, kurai šeit spēlē KHL komanda "Dinamo", tad lielās līnijās viss ir OK. Liela darba dienas daļa paiet arī vietā, kur pārguļam nakti. Kopā ar "Sportacentra" puišiem Jāni Celmiņu un Kristapu Driķi uz divām nedēļām esam kaimiņi divistabu dzīvoklī - labā, par normālu cenu, ar ātru internetu, bet galvenais - tikai desmit minūšu gājienā no halles. Pārtikas veikals aiz stūra, turpat arī itin normāla kafejnīca, kur svētdienas vēlīnajās brokastīs par soļanku (40 000), omleti (65 000) un alu no pumpīša (30 000) kopā samaksāju mazliet mazāk par desmit eiro. Velotrekā, kur atrodas preses centrs, cūkgaļa ar frī (maz) vai trim brokoļiem maksā 54 000 rubļu, apmēram 4 eiro. Sabiedriskā ēdināšana Baltkrievijā sen vairs nav lēta, apmēram tās pašas cenas, kas Rīgā. Pērkot un gatavojot pašiem, iznāk lētāk. Šorīt ar Jāni un Kristapu uztaisījām omleti no desmit olām (16 000), klāt mazliet gaļas, piena un sviesta uz pannas un maizes, trijatā paēdot par apmēram trešo daļu... no vienas omletes cenas kafejnīcā.

Bez darba vietas, ēšanas un gultas, ļoti svarīga lieta, - cik tālu preses centrs atrodas no žurnālistu vietām tribīnēs. Ir bijuši čempionāti - Insbrukā, Rīgā -, kad laikā starp trešdaļām neko vairāk nevar izdarīt, kā aiziet no tribīnēm līdz preses centram un atpakaļ. Minska nav izņēmums... Kopā savi 300 vai pat 400 metri iznāks.

Nākamais punkts. Cik tālu atrodas žurnālistu vietas tribīnēs no t.s. mikszonas. Ir bijuši čempionāti, kad divas minūtes pirms spēles beigām ceļamies kājās, lai tiktu uz mikszonu. Jo nav nekādas jēgas tur ierasties tad, kad visi tavas komandas spēlētāji tai izgājuši cauri. Ja nekļūdos, tad vistālāk mikszona bija Soltleiksitijā 2002. gada olimpiskajās spēlēs. Turklāt šaura, citvalstu presei interese liela, un savējam gandrīz ij netiec klāt... Minskas mikszona ir pietiekami plaša, taču labi noslēpta un ar trim četrām minūtēm ceļā jārēķinās, jo ceļā var pretī nākt skatītāji.

Pirms čempionāta IIHF AIPS (Starptautiskā Sporta žurnālistu asociācija) komisija bija izteikusi vēlmi, lai preses centrs ir halles 6. stāvā (vietas pietiekot), taču saņemts atteikums - tas neesot iespējams. Kolēģis, kurš vada šo komisiju, vācietis Antons Valdmans, rauc arī degunu, ka preses centrā par brīvu nav pat auksts ūdens... Toties par brīvu ir internets (katram savs pieslēgums!) - gan preses centrā, gan tribīnēs. Stokholmā pirms diviem gadiem par šo ekstru bija jāmaksā 100 eiro, turklāt interneta ātrums bija lēns un laiku pa laikam visiem datori uzkārās.

Preses konferences pēc spēles ir diezgan formāla padarīšana, pāris formālu jautājumu un katrs treneris nonāk savas valsts preses nagos. Kopš 2007. gada Latvijas izlasē ir tradīcija, ka apmēram stundu pirms spēles pie mums uz 10 - 15 minūtēm ierodas otrais treneris (H. Vītoliņš, Ābols, Irbe), nu tas ir Kārlis Zirnis, kurš pastāsta, kā komandas gatavojas spēlēt un arī šādus tādus jaunumus.

Ja man būtu jāstāda PČ rangs (kā žurnālistam, kur visērtāk bijis strādāt), tad 1./2. vietu dalītu Maskava '07 un Helsinki '13, kur preses centrs atradās hallē ierobežotā gaitenī blakus žurnālistu tribīnēm. Tālāk - dalītā 3. vietā Pēterburga 2000, Ķelne '01, Prāga 04, Turku '97, kā arī Minskā '14. Normāli, Batja!
Par lielu Latviju!