Jaunais basketbolists. Nodots verdzībā
Par jauno talantu aprūpēšanu un virzīšanu pieaugušo basketbolā pa pareizāko ceļu Latvijā pēdējo gadu laikā runāts īpaši daudz. Daži tikmēr jau rīkojas. SA+ rīcībā nonācis līguma eksemplārs ar nosacījumiem, kādus talantīgākajiem jauniešiem piedāvā organizācija ar daudzsološo nosaukumu "Basketbola attīstības aģentūra Rīga". Kas satraucošākais - cilvēki, kas nodarbojas ar šo rūpalu, šobrīd rīkojas Basketbola savienības vadībā…
Reti kuram spēlētājam izdodas izveidot augstākā līmeņa karjeru bez palīdzības no malas - vai tas būtu kāds pieredzējis un uzticams padomdevējs, ietekmīgs draugs īstajās aprindās, vai tomēr visbiežāk - prasmīgs aģents vai aģentūra. Diemžēl, ne visiem paveicas ar pirmo piegājienu atrast tādu speciālistu, kas sev uzticētos pienākumus pildītu atbildīgi un godprātīgi, pirmajā vietā liekot sportista, nevis savtīgās intereses. Izvēloties savu interešu pārstāvi, reizēm iekrīt pat rūdīti vilki, bet jaunajiem, kam vēl pietrūkst gan dzīves, gan profesionālās pieredzes un brieduma, šajā ziņā ir īpaši grūti. Kāds pasola piena upes ķīseļa krastos, un var pat nepamanīt, ka turpat aiz līkuma sagaida Viktorijas ūdenskritums…
Kā daudzās sfērās, arī aģentēšanas lauciņā Latvijas basketbolā kādas sistēmas pazīmes meklēt veltīgi. Protams, dažiem no mūsu talantīgākajiem šo gadu laikā arī paveicies atrast uzticamu pārstāvi, vēl kādu vēlāk izdevies iekārtot pa draugam, taču daudz vairāk ir nepatīkamu piemēru - var atcerēties kaut vai Armanda Šķēles megalīgumu Polijā, Ernesta Kalves daudzsološās karjeras bezatbildīgo izšķērdēšanu vai atsevišķu jaunekļu nozūmēšanu n-tajās Eiropas apakšlīgās. Un vēl vairāk stāstu, kas patiesībā tā arī paliek neuzrakstīti - pārāk daudz jauno, kam netrūkst dabas dota talanta un varbūt pat arī nopietnas vēlmes pie tā strādāt, bez profesionāla padoma un palīdzības īstajā brīdī nomaldās no taciņas un attopas katrs savā dūksnājā. Jo taciņa dažbrīd ir patiešām šaura.
"Basketbola attīstības aģentūras Rīga" nodibināšana, lai nodarbotos tieši ar jauno Latvijas talantu eskortēšanu augšup pa lielā basketbola kāpnēm, kaut arī privāts bizness, var izklausīties kā labs un loģisks solis situācijas uzlabošanas virzienā. Galu galā, uz šī uzņēmuma komandtiltiņa taču stāv tādi Latvijas basketbolā atzīti vīri kā Mārtiņš Lauva un Guntis Šēnhofs - viens nule kā uzņemts mūsu basketbola virsorganizācijas LBS valdē, bet otrs - tajā darbīgs nu jau kādu laiku. Taču kāds uz SA+ galda nonācis dokuments - "Basketbolista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumu līgums" (uz 16 lappusēm ar vēl piecām pielikumā), kas pērn noslēgts starp BAA un kādu jauno spēlētāju - rada ļoti nopietnus jautājumus par uzsāktā biznesa ētiku un patiesajiem nodomiem. Neesmu gan lasījis līdzīgu vienošanos paraugus iz Eiropas prakses, taču konkrētajā pašmāju dokumentā attiecība starp piedāvāto un pretī prasīto dažbrīd šokē.
Līgums uzreiz definē abu pušu iecerēto sadarbības iznākumu jeb t.s. "vēlamo rezultātu": "Basketbolists kļūst par labi apmaksātu augsta līmeņa profesionālu basketbolistu ar veiksmīgu basketbolista karjeru." BAA ieguldījums šajā procesā aprakstīts uz divarpus lappusēm, un sola, piesaistot "attiecīgi kvalificētus" speciālistus, apmācīt un trenēt gan teoriju, gan praksi (kolektīvās un arī individuālās nodarbībās), veikt testus, rīkot seminārus un basketbola spēļu apmeklējumus. Arī "apmācīt basketbolistu, kā uzvesties uz laukuma (t.sk. attiecības ar tiesnešiem un spēlētājiem, pretinieku spēlētājiem utt.) un ārpus tā, kā psiholoģiski sagatavoties spēlēm, kā psiholoģiski ietekmēt pretinieku". "Programmā noteiktajā apmērā, taču ne vairāk kā par summu…" tiek solīta sporta medicīna (ne vairāk kā 1000 eiro gadā), psiholoģijas (200 eiro), mārketinga (500 eiro), juridiskie (300 eiro) un finanšu jomas pakalpojumi (300 eiro). Arī mācību maksa - līdz augstākās izglītības iegūšanai (tiesa, līdz brīdim, kad spēlētājs pats sāk pelnīt vairāk par 1500 eiro mēnesī). Vismaz uz papīra fundamentāli izklausās spēlētāja karjeras plānošana un vadība. Kāda būs programma un iespējamās izmaiņas tajā, BAA patur tiesības lemt vienpusēji.
Daudz interesantākas lietas parādās, uzskaitot otras puses pienākumus un, galvenais, finansiālo atbildību. Spēlētājam jāapņemas "pilnībā atturēties no tabakas, alkoholisku un jebkādu narkotisko vielu lietošanas", uzturā lietot pārtiku un vitamīnus saskaņā ar uztura programmu, atturēties no nodarbošanās ar ekstrēmajiem sporta veidiem (arī kartings un kalnu slēpošana) un dalības azartspēlēs, totalizatorā un citās nodarbēs, kas var radīt atkarību. Tiktāl viss loģiski. "Pilnībā atturēties no basketbola spēlēšanas un trenēšanās treniņos, nodarbībās un spēlēs, kam BAA nav rakstiski piekritusi" un "pienākums izturēties pieklājīgi un ar cieņu pret BAA, BAA pārstāvi, BAA darbiniekiem," - arī vēl pieņemami. Tālāk jau nopietnāk - spēlētājam jāapņemas spēlēt un trenēties tikai tajā pozīcijā, ko norādījusi un ieteikusi BAA. (Vienalga, ko prasa treneris?) Un blieziens - spēlētājam ir pienākums slēgt kontraktu ar BAA norādītiem klubiem uz BAA apstiprinātiem noteikumiem.
Ņemot vērā, ka līgums BAA principā neuzliek pienākumu realizēt aģenta funkcijas - vairāk nekā nopietnas saistības, kam piekrist. Īpaši tad, ja ņemam vērā saistību termiņu, kur sagaida nākamais blieziens - konkrētais līgums noslēgts uz… 15 gadiem. Šajā laikā basketbolistam regulāri (reizi mēnesī pēc saņemtā rēķina) jāiemaksā BAA kasē desmitā daļa (+ PVN) savu ienākumu, kas gūti no basketbola: ne tikai algas, bet arī visām prēmijām un pat "jebkādiem reklāmas, mārketinga un mediju pasākumiem". Lai nesāktu nākt galvā nepareizas domas, katru mēnesi spēlētājam jāiesniedz "pilna un detalizēta rakstveida atskaite par iepriekšējā mēnesī gūtajiem ieņēmumiem", reizi trijos mēnešos aģentūra ir tiesīga uzsūtīt auditu spēlētāja grāmatvedības papīriem, bet reizi gadā - vēlreiz aicināt uz finanšu rādītāju kopēju caurskatīšanu. Vēl ir līgumsodi. Par katru ierobežojumu neievērošanas vai "nepienācīgas ievērošanas" reizi - 5000 eiro. Ņemot vērā "pilnīgu aizliegumu", vismaz teorētiski tāds sanāk arī šampanieša malks Vecgada vakarā... Pat par nesaskaņotu "publisku paziņojumu attiecībā uz līgumu un tā izpildi" - 1000 eiro. Nesamaksāsi laikā, sāks ripot soda procenti.
Taču tā visa būs sīknauda, ja spēlētājs kādā savas karjeras brīdī sadomās labot jaunības kļūdu un savas karjeras grožus atkal pārņemt pats, vai mēģināt tos uzticēt kādam citam, profesionālam aģentam. Neliels fragments no 9. nodaļas - "Līguma izbeigšana"
9.3. Basketbolista tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa, ja
9.3.1. Basketbolists tā vēlas (bez jebkāda iemesla), pirms tam samaksājot kompensāciju pilnā apmērā (tā ir 500 000 eiro + PVN)
9.3.2. Basketbolists nolēmis nekļūt par profesionālu basketbolistu vai objektīvu iemeslu dēļ neturpināt karjeru (ja vēlāk atsāk - atkal 500 000 eiro)
9.4. BAA tiesības izbeigt līgumu pirms termiņa, ja
9.4.1. BAA tā nolemj (bez jebkāda iemesla), vai
9.4.2. BAA uzskata, ka basketbolists nesasniegs vēlamo rezultātu, neskatoties uz to, ka basketbolists ievēro visus ierobežojumus un pilda visus norādījumus
Citiem vārdiem: ja mums apniksi vai kļūsi neizdevīgs - izmetīsim aiz durvīm, muti nedzesējot. Ja sagribēsi prom pats, vispirms noliec galdā pusmiljonu. Starp citu, tādu pašu soda naudu paredz arī mēģinājums kontaktēties ar BAA neatzītu aģentu. Sak, solis pa kreisi - šausim.
Verdzībā uz 15 gadiem - izlasot līguma nosacījumus, šāds secinājums nebūt nešķiet pārspīlēts vai pārāk skaļš. Reāli šāds kontrakts jaunajam spēlētājam negarantē pilnīgi neko tādu, ko viņš nevarētu iegūt arī bez drakoniskām saistībām - kā profesionālām, tā finansiālām. Mistiski speciālisti un gatavošanās metodes, smieklīgi mazas summas pakalpojumiem, kas normālā līmenī prasa piecreiz vairāk, nekādu saistību un reālas atbildības par izaugsmes un profesionālās karjeras nodrošinājumu - var to dēvēt par "unikāliem pakalpojumiem", kā vēsta līgums, bet - var arī citādāk. Piemēram, par slazdu. Turklāt slazdu, kam, grib to kāds atzīt, vai negrib, klāt karājas LBS birka. Ir spēlētāji, kas savu parakstu zem šāda līguma jau palikuši (turklāt termiņu ziņā šis konkrētais nebūt nav iespaidīgākais BAA kontraktu mapītē), un tas nozīmē tikai vienu - šiem eksperimentiem jau ir garantētas sekas. Tagad jautājums - kādas.
+5 [+] [-]
Izklausās pēc Ziemassvētkiem 12.martā. Tikai kāpēc tad tāds piedāvājums, ja reiz nodomi (kā noprotu) ir tie labākie un cēlākie... Bet varbūt, lai piedāvājums būtu efektīvs, vajadzētu šo izziņot vismaz sportacentra, ja ne delfu pirmajā lapā, vai arī piezvanīt tiem 7 džekiem, kam šie līgumi ir, un dot laiku apdomāties kaut vai līdz 15.martam.
Labi, paskatoties tīri uz skaitļiem, tur, protams, nav diskusijas, ka kompensētās summas, jo īpaši medicīnai, ir absurdi nelielas. Saprotu gan, ka šeit nav pieskaitīti tiešie izdevumi kā treniņprocesa nodrošināšana (zāle, personāls, botas) un noteikti summa izaug jūtami, bet šāds līgums ir netaisnīgs. Pieņemu, ka to par tādu arī atzītu jebkura tiesa, ja vien līgumā nav arī šķīrējtiesas klauzulas (gan jau, ka ir!).
Viss principā līgumā ir pieņemami (tā padomājot, pat tas, ka jāspēlē komandā par līgumu, kuru aģentūra ir akceptējusi), taču līgumsods par laušanu pusmiljona apmērā ir vienkārši absurds! Ja aģentūras mērķis ir tiešām audzināt talantus Latvijas basketbolā, tad man pietiekami stimulējošs liktos arī punkts, ka laužot līgumu, spēlētājs kompensē visus saistītos izdevumus. Nešaubos, ka tādus diezgan precīzi var par katru spēlētāju uzskaitīt. Un teiksim pierēķināt vēl līgumsodu, kādus 10% pie aprēķinātās summas. Tādējādi gan aģentūrai, gan spēlētājam ir motivācija pareizajā vietā - aģentūras cilvēki būs motivēti noturēt spēlētāju pie sevis, dodot viņam iespējas daudz pelnīt un strādāt kur grib, bet spēlētājs starta posmā būtu ieguvis vajadzīgu atspaidu. Un man liekas, ka šādi Latvijas basketbols iegūtu visvairāk!
-2 [+] [-]
[+] [-]
Vienīgais jautājums, ja vecāki noslēdz līgumu par nepilngadīgo,kas pašam nepilngadīgajam ir neizdevīgs un ietekmē dzīvi uz ilgu laiku. šajā gadījumā man šķiet 18 gadu sasniegušam jauneklim ir iespējas to pārsūdzēt, savādāk, jau varētu adoptēt kādus 40 bērnus, parakstīt par viņiem visādus mūža līgumus un no tā dzīvot.
savādāk- šis ir tāds kā future, riska līgums. aģentūrai ir neliela varbūtība, ka spēlētājs tiešām naudu atpelnīs, tapēc liek lielus soda procentus, kas kompensē risku. Spēlētājiem savukārt svarīgi,lai patiešām tiek nodrošināti kvalitatīvi šie minētie pakalpojumi un tad tas var palīdzēt izveidoties par basketbolistu un pārdomāt punktu par iespēju ietekmēt klubu izvēli arī pēc piemēram 22 gadu vecuma sasniegšanas
-1 [+] [-]
1. Tava brīva izvēle slēdz tādu līgumu vai nē.
2. Rietumos līgumi ir vēl drakoniskaki, par alkohola lietošanu vācijā bundeslīgas futbolistiem sodi ir 5-20 tūkstoši eiro sezonas laikā to drīkst darīt tikai no iegūtajām trofejām... Pie tam tur spēlētājiem ir aizliegts pat dzert coca colu un ēst makdonaldos, braukt ar motocikliem u.t.t.
3. vienīgais kas man šķiet drusku par traku ir 10% no ienākumiem jo normālā aģentu taksa ir 2-5% bet ņemot vērā to, ka aģenti paņem jau gatavu spēlētāju kurš īsti vairāk nav jāuzlabo arī tie 10% izklausās ciešami...
4. 15 gadu līgums varbūt neizklausās diez ko, nu bet kapēc nē ja tev vecāki ir trūcīgi un tev pašam nav naudas lai aizbrauktu kaut kur atrādīties vai arī piedalīties kādā labākā treniņnometnē...
[+] [-]
-2 [+] [-]
Šeit Jūs "medījat" to, kurš ir nodevis šo līguma kopiju, lai "paņemtu viņu pie dziesmas"! (par līguma nosacījumu izpaušanu, ar attiecīgu līgumsodu un sadarbības pārtraukšanu/izbeigšanu)
Ja patiesi vēlaties dot iespēju izstāties no Jūsu "klubiņa", tad paziņojiet par to oficiāli, nevis SA+ komentāru sadaļā! Bet, paziņojot par to šeit, Jūs tikai parādat savu "nopietno" attieksmi pret šiem spelētājiem! (un, attiecīgi, arī pret līgumiem)
Jūs devāt nedaudz vairāk kā divpadsmit stundas (no Jūsu komentāra uzrakstīšanas llīdz dienas beigām), lai spēlētāji varētu atbrīvot sevi no līgumsaistībām pusmiljona eiro apmērā! Jums tā ir ierasta prakse - šādi kontaktēties ar saviem sadarbības partneriem?
P.S. Priecāšos par Jūsu atbildi, cienījamais Mārtiņ Lauva!
-2 [+] [-]