Rīgas "Dinamo" krustcelēs. Pa kuru ceļu pēc pauzes?

KHL regulārā čempionāta turnīra tabulā rīdziniekiem ir 32 punkti un viņi par 14 punktiem atpaliek no 8. vietā esošā Doņeckas "Donbass". Vēl palicis aizvadīt 20 spēles. Daudz? Daudz. Taču nebūsim naivi - šosezon Gagarina kausa izcīņa notiks laikam tomēr bez mums. Kāds kolēģis gan bija sarēķinājis, ka uzvaras atlikušajās 20 spēlēs ļaus ne tikai tikt Gagarina kausa izcīņā, bet arī varbūt ieņemt pirmo vietu Rietumu konferencē, taču tas jau izklausījās pēc melnā humora. Realitātē viss ir daudz citādāk. Ko šajā realitātē darīs Rīgas "Dinamo"? Ceļi - kā jau akmens priekšā krustcelēs - ir trīs: mēģināt līdz pēdējai iespējai tomēr vēl tikt izslēgšanas turnīrā, turpināt cīnīties par vietu astoņniekā, bet reizē arī jau gatavoties (veidot komandas kontūras) nākamajai sezonai, atmest visam ar roku un vienkārši nospēlēt regulāro turnīru līdz galam, bet tad domāt, kā dzīvot tālāk. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko ceļu. Ko izvēlēsies vai varbūt (cerams!) jau ir izvēlējusies Rīgas "Dinamo" vadība? Vitālija Pavlova iesaistīšana komandā, jaunā aizsarga Mārtiņa Poreja iekļaušana (ļoti veiksmīga!) komandā liecina par pirmajiem soļiem nākamās sezonas virzienā, jo šie abi spēlētāji tomēr vēl nav tādi meistari, lai jau tagad un uzreiz kardināli mainītu komandas sniegumu. Kādi būs nākamie soļi? Vai tādi vispār būs? Patiesībā šis ir pēdējais laiks, kad jau jābūt zināmai sezonas turpmākajai stratēģijai, ko turnīra tabula saka priekšā... Jācer, ka tāda šajās dienās tiek rūpīgi apsvērta un izstrādāta, bet varbūt jau ir gatava un mums atliek tikai sagaidīt to saredzamu jau pirmajās spēlēs pēc pārtraukuma. Sezona pagaidām ir zaudēta tikai tādā ziņā, ka ļoti reāli varam netikt Gagarina kausa izcīņā, bet sezona pilnībā būs zaudēta gan, ja tās turpinājums ritēs pašplūsmā un nekādas pārmaiņas nenotiks. Spēlēsim un spēlēsim. Katrā no atlikušajām 20 spēlēm jācenšas uzvarēt, taču spēļu kontekstā jau vajadzētu iezīmēties arī domai par nākamo sezonu. Kā tas var izpausties - tas jau ir cits jautājums, taču jāizpaužas tam jau ir. Ja vien, protams, nav uzdevuma turpināt varonīgi un līdz pēdējam cīnīties par iekļūšanu Rietumu konferences astoņniekā, kas jau pavisam drīz var sākt atgādināt cīkstēšanos ar vējdzirnavām. Kāpēc tik nelietderīgi izšķērdēt spēkus, ja tos var sākt ieguldīt nākotnē? Runa nav par padošanos vai ļaušanos liktenim, runa ir par stratēģiju atlikušajai sezonas daļai.

Droši vien, ka par visām šīm lietās Skanstes ielā daudz tiek domāts un spriests un tieši no turienes arī jānāk sezonas atlikušās daļas stratēģijai. Galu galā - Artis Ābols pat nav pa īstam galvenais treneris, bet gan tā pienākumu izpildītājs un viņa iniciatīvai arī, protams, ir jābūt (tāpat kā palīgu viedoklim), taču noteicošajai inciatīvai šajā situācijā jānāk "no galvas". Tad sezona nebūs pilnībā norakstāma. Slikts rezultāts arī ir rezultāts, viss ir atkarīgs tikai no tā, kādi secinājumi tiek izdarīti un kāda rīcība tam seko. Izslēgšanas spēlēs - piemēram, Stenlija kausa izcīņā - nav iekļuvušas un ne reizi vien daudz slavenākas komandas par Rīgas "Dinamo" un tāpēc tās ne tikai nebeidza pastāvēt, bet pat gluži otrādi - pacēlās līdz virsotnei. Tā, ka - domājiet, kungi, domājiet... Izlašu pauze ir pienākusi īstajā laikā, lai to darītu.