12h pēc spēles: Treneru punkts

Par spēli
Rīgas „Dinamo” iepriekšējā spēlē bija guvis mācību un šajā vairs necentās ignorēt sastāva izmaiņas un spēlēt ierastā manierē, bet izteikti spēlēja ar otro numuru, no aizsardzības, iniciatīvu atdodot pretiniekam. Šāda izvēle, ņemot vērā piespiedu izmaiņas virknējumos, ir loģiska un prasījās jau iepriekšējā spēlē. Pēc tam, kad no komandas uz laiku izkrituši līdz šim veiksmīgāko maiņu vadoši spēlētāji – Hartigans, Dārziņš un Ozoliņš, komandā vairs nav nevienas maiņas, uz kuru varētu paļauties, ka tā spētu pārvest spēli pretinieka aizsardzības zonā un regulāri apdraudēt vārtus. Pazaudējot līderus un lielā skaitā iesaistot komandā jaunos spēlētājus, spēle no otrā numura pozīcijām ir saprātīga alternatīva. To pierādīja arī šī spēle un izcīnītais punkts.

Spēles pirmajā daļā rīdzinieki ļoti labi spēja realizēt spēlēs plānu, veiksmīgi novirzīja un turēja pretinieku uz perimetra un, lai arī Holtam itin bieži bija jāiesaistās spēlē un pretiniekam piederēja izteikta iniciatīva, metieni bija no attāluma, ar pretestību un sevišķi bīstamību nesagādāja. Lai šādā manierē nospēlētu visu spēli, papildus pašaizliedzībai un disciplīnai, nepieciešama arī meistarība spēlē viens pret viens un pozīcijas izvēlē, komunikācija maiņas starpā, mainoties ar spēlētājiem savā zonā, un pacietība sagaidīt atbilstošu brīdi prettriecienam. Skaidrs, ka tas nav vienkāršs uzdevums. Jo tuvāk nāca spēlēs beigas, jo biežāk rīdzinieku bruņās parādījās nopietnas plaisas – dinamieši kļūdījās piespēlēs uz savas zilās līnijas, aizrāvās ar presingu pretinieka zonā, zaudēja spēlētājus savā zonā. Tomēr ar kopējām pūlēm izdevās nosargāt neizšķirtu pamatlaikā un izcīnīt vienu punktu, kas šajos apstākļos ir uzskatāms par būtisku panākumu.

Vājais ķēdes posms
Rīdziniekiem pietrūka pacietības visas 60 minūtes strikti nospēlēt no aizsardzības. Abās reizēs, pēc gūtajiem vārtiem, dinamieši centās attīstīt panākumu, mazliet atvērās un pretinieks steidza izmantot radušos brīvo ledu, lai apdraudētu rīdzinieku vārtus. Šādi arī tika gūti izlīdzinājuma vārti.

Lūzuma punkts
Izšķirošais brīdis šajā spēlē bija lielais skaitliskais mazākums, jo līdz tam pretinieka centieni iekarot Holta sargātos vārtus izskatījās bezcerīgi. Sāpīgi, ka komandas soliņš pieļāva nepiespiestu kļūdu, neprecīzi veicot maiņu, tādā veidā dodot pretiniekam iespēju.

Vairākums/ mazākums
Šķiet par vairākuma realizēšanu un izspēlēm var aizmirst līdz brīdim, kad komandā atgriezīsies Sandis Ozoliņš. Šajā spēlē komanda nevis centās izspēlēt vairākumu, bet izmantoja viena vīra pārsvaru, lai censtos ieiet pretinieka zonā. Biežāk neizdevās.

Mazākuma brigādēm sanāca gana liela slodze un kopumā komanda darbojās atzīstami, tomēr nespēja nosargāt savu vārtu priekšu lielajā skaitliskajā mazākumā.

Treneru lēmums
Pirmkārt, šķiet, ka treneri bija izanalizējuši iepriekšējo zaudējumu un šoreiz mainījuši spēles uzdevumu, kas palīdzēja izcīnīt punktu. Vārtos šoreiz stājās Holts un darbojās ļoti labi. Aizsardzības līnijā Kr.Rēdlihs atkal bija nonācis uz soliņa, kamēr Cibuļskis pēc garāka pārtraukuma tika laukumā. Interesanti būs pavērot turpmāko attīstību aizsardzības līnijā. Uzbrukumā nekas nebija mainījies un komanda spēlēja tādās pašās maiņās kā iepriekšējā spēlē. Arī izmaiņas spēlēs laikā bija tādas pašas, proti, Troters turpina nesekmīgi meklēt savu vietu komandā un viņu spēles gaitā aizstāja Bukarts.

Labais sliktajā
Holta sniegums. Spēlējot no aizsardzības, komandas panākums lielā mērā ir atkarīgs no vārtsarga snieguma. Ir skaidrs, ka ripa pārsvarā ir pretiniekam, attiecīgi uzbrukuma viļņi veļas viens pēc otra un vārtsargam ir jābūt gatavam regulāri glābt savu komandu. Holts ar savu darbu tika galā ļoti labi un palīdzēja komandai tikt pie punkta.

Vilkoitam vārti, Karamnovam piespēle. Patīkami, ka jaunie spēlētāji tiek pie saviem pirmajiem rezultivitātes punktiem. Vilkoitam jau otrajā spēlē vārtu guvums un arī Karamnovs ilgākā laika posmā ir ticis pie pirmā punkta.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Neftekhimik”