VEF profesionālā skola: pirmā rosība un...moldāvi

OSC rosīšanās ne pa jokam – jauno spēlētgribētāju daudz, ar viņiem darbojas trīs treneri – Mazurs, Gailītis, Jonāns – un vecākās grupas puiši, bet procesu uzrauga vecāki, kas aplaudē pēc veiksmīgām epizodēm – ne tikai savu bērnu. Skolas izveidošana nenoliedzami ir notikums, kas ir sašūpojis basketbola dīķi Latvijā. Bērni vecumā no nepilniem 10 gadiem līdz pat 15, tātad – vētīti tiek arī tādi, kas it kā neatbilst anketā norādītajam vecumam (1997. – 2001. gadā dzimušie). Tāpat skolas paziņojumā bija minēts, ka iepriekšējā pieredze basketbolā nav obligāta – durvis vaļā visiem. Līdz ar to arī līmeņu atšķirības brīžiem ir ļoti jūtamas. Tiek apbalvoti nometnes labākie spēlētāji, no kuriem daudzi tiešām uzreiz iekrita acīs. Kad pēc treniņa to saku arī Nikolajam Mazuram, viņš norāda, ka tas – līmeņu atšķirība – uzreiz ir redzams, paužot nelielu neizpratni par to, kā daļa vecāku ir novērtējuši savu bērnu spējas, jo šī skola tomēr ir profesionāla. Pie sevis nosmaidu – kāpēc tad publiski ir jāpaziņo, ka durvis ir vaļā visiem?

Bez tiem treneriem (fiziskā sagatavotība – Līga Kļaviņa), kuri jau vadīja treniņus trīs dienu garumā, palīgā nāks arī Mārtiņš Gulbis un vēl viens speciālists, ar kuru notiek sarunas. Jau tūlīt sāksies vasaras nometnes, kurās piedalīsies atlasītie spēlētāji. Nometnes nebūs vairāk par trim, taču treniņi būs visu laiku, izmantojot OSC kā bāzes priekšrocības. Mazurs norāda, ka daudzi treneri saviem spēlētājiem ir piekodinājuši, lai uz šādu veidojumu nedodas. Daudzi arī ir paklausījuši, bet daudzi – laiduši gar ausīm. Mazurs ir mierīgs – darbs visu saliks pa plauktiņiem, līdz ar to bērni paši nāks uz labākiem apstākļiem, neviens nebūs jāpārvilina. Bet pagaidām, pirmajā darba cēlienā, muļķīgi būtu gaidīt, ka skola uzvarēs visur, kur piedalīsies.

Jaunatnes līgā komandas startēs ar „wild card” palīdzību, bet 1995. un 1996. gadā dzimušo komandas jau ir nokomplektētas. Mazuram uzrakstot atlūgumu un aizejot no BS „Rīga”, visi viņi audzēkņi devās līdzi, līdz ar to – skolai, kas allaž ir smēlusi krējumu, būs nopietns iztrūkums, bet Guntis Šēnhofs par to nebēdā – puiši ir devušies uz labākiem treniņu apstākļiem, līdz ar to tas ir ieguvums viņiem pašiem. VEF skolas direktors, starp citu, kā jau tika prognozēts, ir Artūrs Šēnhofs, tāpēc šādu mantas norakstīšanu var mierīgi veikt. Ir jau nolemts, kā rīkoties, ja profesionālās skolas komandas jaunatnē visus apspēlēs ar graujošiem rezultātiem – tiks spēlēts pie gadu vai pat divus vecākiem puišiem. Tomēr tas viss – tālākā nākotnē, ja vispār kādreiz notiks.

Pašlaik Rīgas domei veiksmīgi cauri slīd projekts par basketbola hosteļa jeb internāta celtniecību, kas varētu būt darbiņš nākamajiem diviem trim gadiem. Šobrīd audzēkņi, kas nebūs no Rīgas, dzīvos skolas īrētos dzīvokļos. Un ja reiz par šādiem audzēkņiem, tad ceturtdien Rīgā ieradās 6 moldāvu puiši no nabadzīgām ģimenēm, kuri tiks pārbaudīti kā potenciālais materiāls. Skola ņem piemēru no ārzemju lielākajām basketbola akadēmijām, kur netrūkst talantīgu ārzemnieku. Ārzemju pienesums gana liels būs arī šim projektam, bet pirmie kucēni no Moldovas jau tiek peldināti. Lai jau spēlē labākie, bet nodokļu maksātāju naudu, kura pretēji uzstādījumiem par privātu sporta skolu, šajā projektā cirkulē, tērēt ārzemnieku audzināšanai, nezinot, vai no viņiem vispār kas sanāks, ir savāda rīcība.

Pagaidām vēl miglā tīta ir galvenā intriga – līgumi, kuri tiks slēgti. Līdz tam vēl jāpagaida, taču jau tagad VEF puse taisnojas – nekā kopīga ar BAA velna paktiem nebūšot. Cerēsim un, kad tiks likti paraksti, arī vērtēsim. Tieši līgumi ir fakts, kas tramīgus darīja malā sēdošos vecākus, kuru sarunās izskanēja arī apgalvojums, ka šie trīs dienu treniņi ir tikai reklāmas kampaņa, jo interesējošie audzēķni jau ir apzināti un apzvanīti. Proti, daži pieteicās paši, citus – uzaicināja personīgi. Tas viss – vienas komandas ietvaros, bet šādu komandu Latvijā ir daudz. Tātad nav tā, ka strādās ar to, kas paši atnāks, tāpēc var saprast arī citu treneru nelabvēlīgo attieksmi pret šo projektu.

Viens no tēviem šo rindu autoram pavaicā: „Kā tu domā – šim projektam ir nākotne?” Mazliet apmulstu, bet saku, ka ir, ja vien netiks atkārtotas jaunatnes basketbolā jau pieļautās dižprojektu kļūdas. Kā domājat jūs?