Inteliģentais valsis ar Karsumu

Karsuma iekļaušana tā sauktajā veiveru (waivers) sarakstā vismazāk ir saistīta ar komandas vēlmi ieraudzīt Mārtiņu Tampabejas formā. Vismaz caur „Lightning” kambariem diez vai divdesmit četrus gadus vecais hokejists nonāks līdz NHL, par ko liecina šīs sezonas jau notikušās darbības. Ja Tampa būtu gribējusi un Karsums viņiem derētu – tā jau sen viņu iemēģinātu pie lielās komandas. Tā vietā hokejists sezonu aizvada fārmklubā Norfolkā, rādot, maigi izsakoties – pieticīgu sniegumu. Tam par iemeslu var būt gan hokejista sportiskā forma, gan psiholoģiskā nomāktība. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Mārtiņš var būt priecīgs par finansiālo ieguvumu, jo neatkarīgi no līgas un savas statistikas, Tampabeja viņam šosezon garantē sezonas algu 575 000 dolāru apmērā (pirms nodokļiem - ja rēķinam, kas paliek puikam uz rokas, tad izdaliet šo summu ar divi).

Karsums nav mierā ar savu situāciju un jau rudens pusē ar aģenta Pola Teofanusa palīdzību klauvēja pie „Lightning” durvīm, lai klubs pieņem lēmumu – atļauj braukt uz Eiropu. Tur ap viņu lēkāja vismaz divi KHL klubi – Znaroka vadītais MVD un mūsu pašu „Dinamo”. Kāpēc Tampabeja toreiz iecirtās? Visticamāk tas bija saistīts ar līguma formalitātēm, bet pats galvenais – klubam bija svarīgi, lai Karsums nevis tā vienkārši dodas meklēt kaut kur laimi ar laba vārda vēlējumiem, bet, lai tas notiek ar paša hokejista iniciatīvu. Proti – ja gribi bēgt, laimīgu taciņu. Tas būs kontrakta pārkāpums, par ko Tampabejai galva nesāp. Nauda arī nav jāmaksā, turklāt pēc NHL noteikumiem – hokejistam tiek piešķirta diskvalifikācija par noslēgtā līguma pārkāpšanu. Saprotams, šajā vecumā ar šādu ierakstu CV – tas vismazāk bija vajadzīgs gan Karsumam pašam, gan viņa aģentam. Tampabeja redzēja, ka ar agresīvo metodi Karsums nekādu biezpienmaizi ar rozīnēm no KHL nav saņēmis, tāpēc likās mierā. Aģentam nekas cits neatlika, ka meklēt jaunas formas, lai dabūtu Karsumu arā no komandas sistēmas. Viena no tām – waiver drafts.

Pēc visa spriežot, waiver drafts Karsuma gadījumā no kluba puses tiek piemērots, lai legāli atrisinātu hokejista statusu. Kā jau minēju – par reputāciju domā abas puses. Ar Karsumu viss skaidrs - viņš, cērtot durvis, vēl domā par atgriešanos NHL (kas būtu praktiski neiespējami, ja viņš nolemtu tā vienkārši aizbēgt no esošā līguma saistībām). Savukārt, klubs ar šo darbību atvieglo savu skaidrošanos NHL vadībai: kāpēc viņiem bija vajadzīgs spēlētājs ar vienvirziena līgumu, kas uzreiz tiek nosūtīts uz fārmklubu, bet, kura alga šī iemesla dēļ netiek pieskaitīta tā sauktajai komandas „algas cepurei”. Waiver drafts patiesībā ir spēlētāja tirgus novērtējums: ja neviens Karsumu no šī saraksta neizvēlas, jo pieejams viņš noteiktajās dienās bija visiem NHL klubiem, tad viņš nav interesants jeb citiem vārdiem – nav vajadzīgs. Komandai ir tālākās juridiskās iespējas hokejistu atstāt turpat fārmklubā, maksāt to pašu algu un, vajadzības gadījumā tīri legāli viņu izīrēt kādam citam – ar NHL sistēmu neaistītam – klubam. Droši vien tā ir abpusēja vienošanās. Līdz ko Karsums būs izgājis waiver drafta procedūru, tā viņš visticamāk saņems formālu piedāvājumu no komandas, kuru aģents jau atradis, un abas puses būs laimīgas. Oficiāli Tampabejai nevajadzēs maksāt arī algu – to pārņems viņa jaunais klubs, bet Karsums vēl atstās puspievērtas NHL durvis, jo kas’ zin – varbūt kādreiz nākas atgriezties. Starp citu, pie šāda scenārija Mārtiņš līdz vasarai vēl būs Tampabejas īpašums. Tā teikt – darbības kā pie inteliģentiem cilvēkiem.

Kur Mārtiņš varētu spēlēt? Visticamāk tas būs Oļega Znaroka vadītais MVD, kam pašlaik brīva viena ārzemnieka vieta, ko noteikti vajag aizpildīt vēlākais janvārī. Znaroks ļoti grib redzēt Karsumu pie sevis – var teikt, ka staigā iekarsis par šo ideju. To atbalstot arī kluba īpašnieki. Znarokam neinteresē Karsuma šīs sezonas statistika, jo viņš tic viņam kā cilvēkam. Bieži vien trenera un spēlētāja attiecībās tam ir lielāka nozīme. Būs labi!