Abramčiks vairs nav galvenais...

...līdzšinējais Abramčika palīgs treneris Vladimirs Osipovs, kurš klubā strādā jau daudzus gadus. Osipovs jau 2008. gadā nedaudz izbaudīja galvenā trenera atmosfēru, jo pēc Jurija Andrejeva atkāpšanās bija vajadzīgs laiks jauna trenera atrašanai... Atrada Abramčiku.

54 gadus vecais Abramčiks Liepājā strādā kopš 2008. gada augusta. Kad viņš ķērās pie komandas stūres, liepājnieki virslīgā ieņēma piekto vietu, no līdera FK "Ventspils" atpaliekot jau 10 punktu. Komanda atdzīvojās - lai gan ventspilniekus noķert neizdevās, liepājnieki finišēja otrie.

Abramčikam veiksmīgākā bija iepriekšējā sezona, kad ar pavisam īsu sastāvu (daudzās spēlēs liepājnieki nevarēja aizrakstīt pilnu pieteikumu...) komanda spēlēja gan skaisti, gan rezultatīvi. Vēl vienu zelta sezonu atkārtot neizdevās, jo tika nokavēts ar sastāva komplektāciju, zelta medaļas spēlētājos radīja atslābumu un droši vien bija vēl citi iemesli, veiksmes trūkumu ieskaitot...

Tomēr Abramčiks paliks atmiņā. Pirmkārt, spēlētājiem, kuriem tika dota "rietumu demokrātija" - auklēšanās nenotika. Gribi labi spēlēt, pats arī domā, cik trenēties papildus, kā pavadīt brīvo laiku. Treniņi gan esot bijuši interesanti. Abramčiks tomēr ir humora vecis, ko tur slēpt. Frāzes - "Esmu pārāk labs, lai mani atlaistu", "Nācās pacelt balsi", "Palikšu vienīgi tad, ja vairāk maksās" un tamlīdzīgas - vien ir ko vērts.

Tāpēc nonākam līdz "otrkārt". Abramčiks pats sev bija saimnieks - ko domāja, to sacīja. Tāpēc viņš bija viens no gaidītākajiem treneriem preses konferencēs, jo žurnālistiem pēc tām allaž bija kāds labs citāts, ko likt virsrakstā...

Treškārt, Abramčiks "mīlēja" tiesnešus. Viņus tik bieži kritizēja, ka soģi nevarēja atslābt ne uz mirkli. Cerams, ka dažs dēļ šās kritikas sāka arī labāk strādāt, nevis otrādi...

Ceturtkārt, Abramčiks mīlēja (arī "mīlēja") spēlētājus. Īpaši Grebi! 2009. gadā uzbrucējam netika taupīti labi vārdi, bet kad Kristaps nevarēja trāpīt - asi kritizēja. Futbolisti izgāja jaunu un vērtīgu dzīves skolu, jo pašmāju treneri kritiku biežāk atstāj ģērbtuvēs, no kurām gan dažreiz tālu skan (spilgts piemērs ir Igors Kičigins...). Futbolisti guva rūdījumu, kas varētu palīdzēt labāk iejusties ārzemēs, kur cilvēki nebaidās teikt, ko domā. Mums futbola saimniecība tomēr ir pārāk maza, lai varētu sprēgāt, lai pēc izmešanas no vienas komandas tu joprojām būtu drošs par tikšanu citā. Daži telefona zvani, un Latvijā esi lieks...

"Darbs Latvijā - tas bijis lielisks piedzīvojums," sarunā ar SA+ atzina Abramčiks. "Esmu guvis vērtīgu pieredzi un labus draugus. Prieks bija satikt kluba prezidentu (Sergeju Zaharjinu), kurš visu laiku bijis klubam tik tuvu. Cerams, ka nekas nemainīsies arī nākotnē. Šķīrāmies draudzīgi pēc abpusējas vienošanās."

Abramčiks pērn sezonas vidū noraidīja "Schalke 04" piedāvājumu kļūt par galveno treneri. Bundeslīgas klubs nākamo uzrunāja slaveno Fēliksu Magatu, kurš parakstīja četru gadu līgumu... Abramčikam Liepāja nebija vienaldzīga un otrādi. Lai Abramčikam veicas!