Ļoti koncentrējies

Mani pārsteidza, ka viens no nedaudzajiem grieķu žurnālistiem, kuru pirmdien Latvijas valstsvienības treniņa laikā sastapu "Olympiacos" futbola kluba stadionā Pirejā, nemaz nezināja, ka Verpakovskim pienācis 100. mačs. Grieķija tomēr ir futbola zeme, uz nacionālās izlases spēlēm 15 līdz 20 tūkstoši skatītāju ir norma. Acīmredzot grieķi šobrīd ir ļoti koncentrējušies uz savu komandu, kam pēc bosniešu klupiena nedēļas nogalē uzlabojušās izredzes "pa taisno" no mūsu kvalifikācijas grupas doties uz finālturnīru Brazīlijā.

Māris Verpakovskis pēc treniņa uz sarunu atnāca pavisam nosvīdis un aizelsies, lai arī šis ne tuvu nebija karstākais vakars Grieķijā. Saule savus apgriezienus jau sen bija "nometusi", turklāt no mājīgā stadiona, kam visas četras tribīnes sedz jumts, tās stari jau labu laiku bija atkāpušies. Bet ko nu par to - tā ir un paliek Grieķija, kur auksti nemēdz būt.

"Godīgi sakot, baigi cenšos par to (100. spēli - aut.) nedomāt," atnācis uz sarunu, saka Verpakovskis. "Primārais tomēr ir komandas spēle, nevis par katru cenu tikt laukumā un nospēlēt, nedomājot par rezultātu. Tā nu galīgi nav. Protams, tas skaitlis figurē, skaidrs, ka tas būs - ja ne šoreiz pret grieķiem, tad - oktobrī. Līdz simtam palikusi viena spēle, taču cenšos par to nedomāt. Šobrīd koncentrējos tikai uz spēli pret Grieķiju, uz trenera dotajiem uzdevumiem - tīri uz darbībām laukumā, nevis kaut kādiem cipariem. Tas tādēļ, lai nenovirzītos no galvenā uzdevuma, nepiebāztu galvu ar kaut kādu statistiku."

Par spīti tam, ka Māris ir ļoti koncentrējies mača saturam, viņš nenoliedz jubilejas zīmoga īpašo nozīmi. "Skaitlis ir liels un patīkams - kas tāds, ar ko varēs lepoties pēc futbolista karjeras vai karjeras izlasē beigām. Manuprāt, tas ir ļoti cienīgs skaitlis, un esmu par to ļoti priecīgs."

33 gadus vecais Verpakovskis neslēpj, ka par spīti milzīgajai pieredzei, viņš vēl arvien mēdzot sajust, kā skudriņas pārskrien pār kauliem: "Tas tomēr ir izlases līmenis, tu spēlē Grieķijā, "Olympiacos" stadionā, būs skatītāji, visa valsts uz mums skatīsies. Nesen lasīju basketbolista Blūma intervija, un viņš ļoti pareizi pateica, ka kaut kādā brīdī bija domājis beigt karjeru izlasē, bet tad sapratis, ka tās emocijas, ko gūst izlasē, ir grūti gūt kaut kur dzīvē. Es viņam pilnīgi piekrītu. Viņš pateicis ļoti pareizi. Parakstos par katru vārdu, ko viņš pateicis. Izbaudu katru brīdi un saprotu, ka daudz nav palicis. Esmu priecīgs, ka savos gados vēl esmu šeit un kaut ko vēl varu palīdzēt."

Māris piekrīt, ka tas ir simboliski, ka gan savu pirmo, gan arī 100. maču valstsvienības rindās viņš aizvadīs tieši pret Grieķiju. Turklāt tas atkal notiks Grieķijā. "Pirmā bija baigi veiksmīgā. Redzēsim, kāda būs simtā," Verpakovskis nedaudz uzkurina intrigu. 1999. gadā Atēnās Māris debitēja, guva vārtus un kopā ar izlasi no Grieķijas pārveda uzvaru ar 2:1 "Euro 2000" ciklā. Toreiz visas 90 minūtes laukumā aizvadīja pašreizējais valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars, arī vārtsargs Aleksandrs Koliņko un pussargs Juris Laizāns, kuri izlasē atgriezušies pēc ilgāka pārtraukuma.

Mārim ar Grieķiju ir īpašas saites. Piemēram, šobrīd viņš pārstāv superlīgas klubu "Ergotelis", ar kuru divreiz spēlējis arī stadionā Pirejā. Vienreiz tas darīts arī izlases rindās. Savā bagātīgajā karjerā valstsvienības kreklā Verpakovskis pret grieķiem guvis trīs vārtus, un tos visus - Grieķijā... Mārim otrdien būs īpašs vakars... Tas būtu skaisti un simboliski, ja Māris vakarā izietu laukumā ar kapteiņa apsēju, taču, kā SA+ atzina galvenais treneris Pahars, kapteinis ir Kaspars Gorkšs un nekādas korekcijas neesot plānotas. Bet vēl ir laiks...

P.S. Verpakovska pārdomas par karjeru izlasē, treneru maiņu, nepiedzīvoto kapteiņa apsēju un brīžiem, kad apsvēris valstsvienības durvis vairs nevērt, jūs varat izlasīt arī jaunākajā "Sporta Avīzes" numurā. Intervija tapa vēl pirms kāpšanas lidmašīnā.