Neskati vīru (pretinieku) pēc cepures (līgas)

Skaidrs, ka, piemēram, Francijā, Slovēnijā, Dānijā, Norvēģijā, Austrijā un Baltkrievijā (arī Kazahstānā un Itālijā, kas ienāca Elites līgā, kā arī Ungārijā, Ukrainā un Liebritānijā, kas tiecās tajā tikt) nebūs tik daudz augstas klases spēlētāju, kā, piemēram, Kanādā (vispār ārpus konkurences), Krievijā, Zviedrijā, Somijā, ASV... Arī Latvijā to tik daudz droši vien nekad nebūs, taču vismaz diviem piecniekiem konkurētspējīgus hokejistus tagad var sameklēt katrā no minētajām valstīm. Pat ja tie nespēlē NHL vai KHL.

Kas ir Slovēnijas izlase, kura mūs apspēlēja ar 5:2, kura vareni turējās pretī Krievijai un Slovakijai, bet kura tomēr spiesta atstāt Elites divīziju? 12 hokejisti šajā izlasē pārstāv ārzemju klubus no Zviedrijas, Itālijas, Austrijas, Horvātijas, Ungārijas, Čehijas un Francijas klubiem, bet pārējie ir no abām spēcīgākajām Slovēnijas komandām Ļubļanas "Olimpija" un Jecenices "Acroni", kuras spēlē Austrijas atklātajā čempionātā (tāpat kā ungāru un horvātu labākie klubi). Visi šo valstu klubu spēlētāji ir līderi savās komandās un starp labākajiem līgās, bet 21 gadu veco aizsargu Blažu Gregorcu no Zviedrijas Elitserien komandas "Sodertalje SK" uzskata par nākamo slovēņu spēlētāju NHL. Tāpat kā uzbrucēju Urbasu no Malmes komandas, kurš pasaules čempionātā nespēlēja traumas dēļ. Savukārt Detroitas "Red Wings" nepalaida uz Slovakiju vienu no sava fārmkluba līderiem uzbrucēju Mursaku, bet slovēņu slavenākais hokejists Anže Kopitars netika traumas dēļ. Tā ka slovēņi varēja būt par vienu ļoti labu uzbrucēju trio spēcīgāki.

Tagad ņemsim Dāniju, kuras rindās bija tikai viens no tās septiņiem NHL spēlētājiem - Mikels Bodkers no Fīniksas "Coyotes". 2008. gada NHL drafta 8. numurs ir tikai 21 gadu vecs. Divu vārtu autors mačā ar Latviju uzbrucējs no DEL čempionvienības Berlīnes "Eisbaren" Madss Kristensens ir tikai 24 gadus vecs. 2009. gadā, spēlēdams citā DEL klubā "Iserlohn Roosters", viņš tika atzīts par līgas labāko spēlētāju. Dānijas izlases rindās ir labāko pašmāju klubu līderi, kā arī labākie spēlētāji no Zviedrijas Elitserien un Allsvenskan (otrā pēc ranga līga) klubiem. Kaut kā neatceros, ka pēdējā laikā (pirms KHL un Rīgas "Dinamo" izveidošanas) šajās līgās vai, piemēram, Somijas SM līgā starp labākajiem būtu vairāki Latvijas hokejisti...

Tagad - Norvēģija, kas otro reizi pēdējo četru gadu laikā spēlēs ceturtdaļfinālā. Kas ir starp pasaules čempionāta rezultatīvākajiem spēlētājiem? Starp 11 pirmajiem ir četri (!) norvēģu hokejisti! Mathiss Olimbs ar 9 punktiem (1+8) dala pirmo vietu ar kanādieti Džonu Tavaresu (5+4), tikai par punktu mazāk ir Maruisam Holtetam (6+2), bet Anderss Bastiansens un Pērs-Oge Skrūders ir starp tiem, kuru rēķinā 7 punkti (abiem 3+4). Tas nav nejauši. Bastiansens ir šā gada Zviedrijas čempions "Farjestad" rindās un turklāt tieši viņš tika atzīts par play off vērtīgāko spēlētāju (6+2), šā gada Zviedrijas čempions ir arī Holtets, kurš Elitserien čempionātā spēlē jau 11 sezonas. Olimbam aizvadītajā sezonā AHL čempionātā bija 10+22, bet Skrūders no zviedru MODO bija Elitserien rezultatīvākais spēlētājs 2009. gada čempionātā. Un šie nav vienīgie norvēģu hokejisti, kuri ir starp labākajiem Zviedrijā (plus viens no rezultatīvākajiem KHL spēlētājiem Patriks Toresens, plus Elitserien 2010. gada rezultatīvākais spēlētājs Matss Cukarello Osens no Ņujorkas "Rangers" - aizvadītajā sezonā 6+17, kuri dažādu iemeslu dēļ šajā čempionātā nespēlē).

Tamlīdzīgus piemērus varētu minēt vēl un vēl. Minētajās izlasēs nav pārāk daudz, bet ir pietiekami spēlētāju no labām hokeja līgām (un viņi tajās ir starp labākajiem!), lai izrādītu arvien lielāku konkurenci hokeja lielvalstīm. Tā ka turpmāk ir jārēķinās, ka spēkošanās par palikšanu Elites divīzijā būs vēl sīvāka un tai jābūt gataviem. Vai tas nozīmē, ka KHL nav tik spēcīga, kā izskatās? Nekādā gadījumā. Labākie labāko KHL klubu ārzemnieki ar retiem izņēmumiem taču arī spēlē labākajās izlasēs - Zviedrijas, Krievijas, Somijas, Čehijas un Slovakijas (slovaku neveiksme - tas ir atsevišķs temats) izlasēs. Zviedriem ir 5, krieviem - 17, somiem - 8, čehiem - 10 un slovakiem - 11 hokejisti no KHL klubiem. Viņi gandrīz visi spēlē līgas spēcīgākajās komandās, kas arī apliecina KHL līmeni. Taču piederība KHL pati par sevi vēl neko negaratnē. It īpaši tad, ja esi no laba vidusmēra kluba, ja komandā nav vairāku KHL, Zviedrijas un Somijas, Šveices un Vācijas (DEL) virslīgu līmeņa zvaigžņu. Tad nav ne mazākā iemesla skatīt vīru (pretinieku) pēc cepures (līgas). Starp citu, Armanda Bērziņa samērā veiksmīgu spēli (labāku nekā pēdējos gados) un Kaspara Saulieša pavisam sekmīgu un rezultatīvu, daudziem varbūt pat necerēti sekmīgu spēli pasaules čempionātā noteikti sekmēja arī viņu aizvadītā sezona Somijas SM-līgā. Latvijas un Baltkrievijas izlašu nokļūšanu "izdzīvošanas grupā" daži Krievijas hokeja žurnālisti arī uztvēra kā brīdinājuma signālu - proti, nevērtējiet par zemu un nenoniciniet citas hokeja līgas Eiropā. Turklāt, piemēram, ne tikai Zviedrijā un Somijā, bet arī Dānijā, Vācijā un Norvēģijā ir tādas hokeja attšitības programmas, par kādām ne tikai mēs varam tikai sapņot... Bet arī tas jau ir cits temats, kuram gan ir vistiešākais sakars ar izlases tuvākās maiņas līmeni.

Tagad - pēc trim sezonām KHL - mūsu hokejistiem jau noteikti būtu vairāk piedāvājumu gan no citiem KHL klubiem, gan no citu valstu klubiem. Cik no viņiem spētu kļūt par to līderiem? Jautājums atklāts. Nerunājot jau nemaz par to, ka zviedru, somu, čehu, vācu un vēl jo vairāk citu valstu klubos diezin vai piedāvātu mūsu kluba līderiem tik lielus līgumus. Tā ka varbūt beidzot jāsāk novērtēt, kāds ieguvums ir Rīgas "Dinamo" izveidošana un iespēja spēlēt tā rindās KHL.