Strēlnieks: "Viss ir pazaudēts..."

Jāatceras, ka bijušā Slovēnijas izlases trenera Jures Zdovca interese par latviešu aizsarga piesaistīšanu nebija tikai mirkļa kaprīze. Ievērojis Strēlnieka spēli Eiropas čempionāta kvalifikācijā, viņš Jāni pie sevis aicināja jau 2010. gadā, kad vēl vadīja Eirolīgas klubu Ļubļanas “Olimpija”. Toreiz “Ventspils” savu saspēles vadītāju vēl nepalaida, taču Zdovcs neatlaidās – nomainījis darbavietu un 2011. gada rudenī nonācis pie “Spartak” stūres, viņš pārliecināja kluba vadību izteikt Latvijas vicečempioniem vēl vienu piedāvājumu. Un šoreiz panāca savu – novembrī Strēlnieks pārcēlās uz Krieviju. “Protams, tas, ka tieši komandas treneris pats tevi grib, nevis kāds no malas uzspiež, palīdz justies drošāk un paļauties, ka bez savas iespējas nepalikšu. Tajā pašā laikā viņš uzreiz man pateica: minūtes neviens tev tāpat nedāvinās, pašam tās būs jāizcīna,” savā pirmajā intervijā no Sanktpēterburgas toreiz atzina spēlētājs.

Tā patiešām notika – minūtes latvietim Zdovcs nedāvināja, taču ļāva izcīnīt pašam, ko Jānis arī ļoti veiksmīgi darīja. Sākumā izkaroja savu vietu līdzās neapstrīdamajam komandas līderim Patrikam Beverlijam, pēc tam – neapjuka arī situācijā, kad šosezon tika ielikts spēlēt otrā numura pozīcijā, ko līdz šim nekad nebija darījis. Tā vai citādi, 25-30 minūtes pie Zdovca latvietis spēlēja un ļoti daudz mācījās treniņos – kā savulaik pats augsta līmeņa aizsargs (pasaules un divkārtējs Eiropas čempions) slovēnis Jānim spēja sniegt vērtīgu skolu. Mūsējais – skatījās, klausījās un apguva. Tikmēr lietas klubā gan negāja spoži – ambīcijas tās pašas, bet budžets ievērojami mazāks nekā pērn, un tas nepalika bez sekām. To atzina arī Jānis janvāra intervijā SA. “Manuprāt, [pagājušogad komanda bija] līmeni augstāka nekā šosezon. Ja šogad uz treniņiem palīdzēt nāk 3-4 spēlētāji no jaunatnes komandas, pērn tādu nebija neviena. Daži, kas tagad spēlē labas minūtes, nebija pat tuvu divpadsmitniekam. Uzvārdi, klase, spēles stils - nevar salīdzināt, kāds bija pērn, un kāds – tagad.”

Par spīti tam, Sanktpēterburga aizsitās līdz Eirokausa ceturtdaļfinālam, VTB pleiofus sāks ar sava laukuma priekšrocībām un Krievijas čempionāta ieskaitē turas četriniekā. Tomēr Zdovca galva ripoja. “Domāju, ka patiesie iemesli ir dziļāk, nekā tikai laukumā redzamie. Nav viss tik vienkārši kā izskatās,” notikušo šobrīd komentē Jānis un apstiprina, kad pajautāju, vai runa ir par situāciju ar Beverliju. Atgādināsim, janvāra sākumā “Spartak” paņēma 700 000 dolāru izpirkuma naudu un palaida amerikāni uz Hjūstonas “Rockets”, lai gan Zdovca skatījums uz šo situāciju un tālākajām darbībām sastāva balansa atjaunošanā bija atšķirīgs. “Jā, es pieļauju, ka tieši tobrīd arī sākās pirmās domstarpības. Pamazām, pamazām krājās, līdz tas vadzis lūza. Nevaru to droši apgalvot, taču sajūta tāda, ka tas viss ir saistīts. Baumas par to, ka var notikt trenera maiņa, bija jau iepriekš, taču atklāti neviens neko neteica un nevienu nekritizēja. Jau “Triumph” spēles laikā [1. aprīlī] treneris šķita tāds jokains, runāja citādi nekā ierasts, un jau tobrīd uzmācās domas, ka ka tuvākajā laikā kaut kas notiks. Pēc tā mača viņš vēl palika un mēs turpinājām trenēties kā ierasts, taču zaudējums Vladivostokai izrādījās pēdējais.”

Komandu līdz sezonas beigām tagad vadīs līdzšinējais “Spartak” jauniešu komandas galvenais treneris. Vai tas kaut ko mainīs? Strēlnieks atbild ar diplomātisku “grūti pateikt...” Nākamā spēle Krievijas kausā tikai pēc nedēļas, tāpēc šobrīd treniņi esot mierīgāki. Šo treneri tik labi nepazīst, līdz ar to pagaidām arī savu lomu prognozēt atturas. “Šobrīd man uz to nav atbildes. Kad atsāksies spēles, tad redzēsim.” Lai vai kā, kluba vadības risinājumam viņš šajā situācijā nepiekrīt. “Ne jau trenerī bija vaina. Vienkārši vairāki spēlētāji... (pats sevi palabo) mēs nemācējām izpildīt to, ko treneris prasīja.” Arī pašam Jānim nebija viegli pielāgoties spēlēšanai uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, tomēr viņš uzsver, ka vienalga guvis jaunu pieredzi, un noteikti neredz problēmu trenerī. “Minūtes jau man bija un tas principā galvenais. Pārējais tikai nāca līdzi un bija atkarīgs no manis paša. Vienmēr jau gribas kaut ko darīt vairāk, taču spēlētājam tomēr jāspēlē tā, kā liek treneris. To Zdovcs mums pateica uzreiz – ka viņš nepielāgosies spēlētājiem, bet spēlētājiem būs jāpielāgojas viņam. Ne visiem tas patika un ne visi bija uz to spējīgi.”

“Spartak” vēl priekšā izšķirošās spēles divos no trim sezonas turnīriem, taču Strēlnieks ir atklāts – par to, ka rezultāti varētu būt labi, ilūzijas īpaši nelolo. “Mums iet uz leju. Viss ir pazaudēts... Tāda svarīga lieta, kā degsme spēlētāju acīs – vairs nav vispār nevienam. Nezinu, kādēļ tā. Komandā nav neviena tāda, kurš spētu pārējos pacelt. Ārzemnieki ar ārzemniekiem, krievi ar krieviem,” spēlētāja balsī saklausāms neslēpts sarūgtinājums. “Krievi nav apmierināti, ka spēlē tik maz, līdz ar to arī mikroklimats pēdējā laikā ir tāds – nekāds. It kā jau visi joprojām čomiņi, bet tāpat var just, ka tam apakšā ir sasprindzinājums... Nezinu, varbūt kaut kas vēl mainīsies, bet, ja godīgi – neticu. Nav tam nekāda pamata.”

Pagaidām nav atbildes arī uz to, kas notiks pēc sezonas – kā attīstīsies lietas klubā. Baumas par to, ka ar viņu aktīvu interesi izrādot VEF, Jānis noliedz. “Neesmu neko dzirdējis un neviens ar mani nav runājis – godīgi. Tik, cik brālis ieminējies, sak – nāc taču pie mums, uzspēlēsim... Bet tas tā, pa jokam, protams. Man ar “Spartak” ir līgums arī uz nākamo sezonu, tiesa, neko nevar zināt - visādi var sanākt. Jāskatās, kas tālāk notiks,” jautājumā par savu nākotni Jānis nav kategorisks, taču arī no spekulācijām labāk atturas. Galu galā, jāsagaida arī, kur piezemēsies Zdovcs. Kā smejies, varbūt sekos piedāvājums...