Ja Silovs kļūtu par... daiļslidotāju

Talantīgais šorttrekists Haralds Silovs pagājušajā sezonā nolēma, ka Vankūveras olimpiskajās spēlēs viņš varētu uz starta iziet divās radniecīgās, bet tomēr dažādās slidskriešanas disciplīnās – savā pamata numurā šorttrekā un ātrslidošanā. Toreiz rakstīju, ka nav labi, ja šādu kombināciju izvērš kā olimpisko eksperimentu, jo, pirmkārt, sporta veidi tomēr ir atšķirīgi un starta laiki neļaus pilnvērtīgi sēdēt uz abiem krēsliem; otrkārt, olimpiskās spēles, kas notiek reizi četros gados, nevajadzētu padarīt par izklaidi ar nezināmām sekām, lai gan pasaules mediju uzmanību šādi gājieni pievērš. Saprotams, ja mērķis ir gozēties pie preses mikrofoniem, tad šādi šova elementi būs allaž cieņā. Toreiz Silovs dievojās, ka patiesībā risku tik pat kā neesot un viņš būšot konkurētspējīgs gan šorttrekā, gan ātrslidošanā. Vārdu sakot, atbildīgi... Ko lasām nepilnu gadu pēc šīs izrādes, kam patiesībā ar profesionālu sportu vien bija tik daudz sakara, kā sportista nopietnā seja? Raug, citēju Haralda tēvu Edvīnu (laikraksts Diena), ko varam saukt arī par viņa treneri:
«Vankūverā Haralds tikpat kā netrenējās, jo taupīja spēkus abām disciplīnām. Tāpēc arī zaudēja katrās sacensībās piecas līdz desmit sekundes. Abās disciplīnās jāizmanto atšķirīgas slidošanas tehnikas. Ātrslidošanā, līdzīgi kā F-1 sacīkstēs, svarīgākais ir izbraukt pa ideālu trajektoriju, turpretim šorttrekā izmantotā slidošanas tehnika dzenā sportistu pa labi un pa kreisi.» Tik vienkārši! Vai nav dīvaini, ka pirms spēlēm Silovi neko tādu nerunāja... Vajadzēja izniekot vienu olimpiādi, lai gūtu šādas atziņas! Vajadzēja aizbraukt uz spēlēm, lai saprastu to, ko citi jau sen kā ir apjēguši un saprotamu iemeslu dēļ – nedara. Esam bagāti? Tas noteikti. Kas neesam? Profesionāli atlēti.

Lēmumu, ko darīt nākamajās olimpiskajās spēlēs, Haralds Silovs pieņemšot divus gadus pirms Soču olimpiādes. Tas nozīmē, ka šobrīd viņš joprojām mēģinās dzīties pakaļ diviem zaķiem, kas patiesībā ir nevis garauši, bet gan lupatu lelles. Ja runājam par jēgu un galarezultātu. Paši taču atzinuši, ka abi sporta veidi ir atšķirīgi. Ko vēl lemt, ko gaidīt? Nav mana daļa, ko iesākt ar Silova izpratni par esošo lietu kārtību, vien vēlos norādīt – ka augstu sasniegumu sportā viņš neizskatās nopietns. Protams, ja vien mums interesē tieši augsto sasniegumu sports. Harald, sāc kļūt pieaudzis, pieņem lēmumu, nevis turpini eksperimentu, kas savu sportisko nespēju jau pierādīja. Par teatrālo pusi nestrīdos – olimpisko spēļu vēsturē vārdu ierakstīji... Amizanti, ka Latvijas olimpiskā vienība, kas šo untumu vai iedomas finansē un sakās – esam ļoti kompetenta – atļauj cienījamajam sportistam turpināt māžoties. Vai šie mūsu sporta ļaudis nesaprot, ka tā pasaulē nedara? Tad jau pie reizes liekam arī brāļiem Dukuriem padarboties ne tikai gar skeletoniem, bet arī starp kamaniņniekiem – nekas traks! Trases tās pašas, virāžas zināmas, vien tāds nieks – jāguļ uz muguras un jābrauc ar kājām pa priekšu... Nenopietni? Bet, kas tādā gadījumā ir Silova tālredzīgais pienesums, kad viņš runā par diviem sporta veidiem un, joprojām nespēj pieņemt lēmumu – kuros ratos sēdēt?

Pieņemu, ka visa šī mētāšanās ir saistīta ar finansējumu, kas profesionālajam sportam ir nepieciešams gana apjomīgs. Silovs noteikti nav muļķis, viņš rēķina. Šorttrekā bijis Eiropas čempions, izpelnījies solīdu atbalstu – naudas pietika gan turpinājumam, gan kā tagad redzam – arī vēl vienam sporta veidam... Tomēr pastāvošā kārtība prasa rezultātu noturīgumu, bet – tam ir nepieciešams konkrēts plāns un darbs. Kāds ir Silova plāns? Pagājušās nedēļas nogalē viņš startēja Eiropas čempionātā ātrslidošanā, kur viņam vajadzēja iekļūt starp 14 labākajiem, lai automātiski kvalificētos pasaules čempionātam, kas februārī notiks Kalgarī. Tad viņam būtu tik daudz punktu, lai arī nākamsezon saņemtu LOV finansējumu. Vai tas nozīmē, ka Haralds ir racionāli izrēķinājis – šorttrekā viņam aizstāvēt savu profesionālo godkāri un attiecīgi, nepieciešamo naudu, ko viņš saņemtu no valsts, būtu daudz grūtāk? Diezgan ticami... Tagad zinām, ka ātrslidošanā viņš savu nodomu neizpildīja – sešpadsmitā vieta. Ko tas varētu nozīmēt? Ka atlēts turpinās sezonu aizvadīt kā šorttrekists vai - ka viņš tomēr mums būs ātrslidotājs? Bet – varbūt viņam sākt nodarboties ar daiļslidošanu. Arī ledus, slidas... Vienīgi – augstu jālec. Nežēlīga replika? Drīzāk – žēlīgs faktu konstatējums.