Plus Lazdiņš, plus Maksimenko. Varbūt vajadzēja plus vēl kādu...
Latvijas futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs ātri reaģēja uz pārmaiņām dažu izlases iespējamo kandidātu karjerā un sniegumā, pēdējās dienās pirms koptreniņu uzsākšanas papildinādams sastāvu ar vēl diviem futbolistiem. Tas priecē. Kandidātu saraksts nav kā akmenī iekalts, taču - no otras puses - ir vēl daži spēlētāji, kurus varbūt varēja "pamanīt" pirms gatavošanās spēlēm ar Slovakiju un Lihtenšteinu.
Centra pussargs Artis Lazdiņš sekmīgi debitēja Polijas Ekstraklasa (virslīgas) čempionātā Glivices "Piast" rindās, turklāt viņš izlases rindās jau ir spēlējis (9 spēles) un paspējis pierādīt savu liederību, turklāt Artim arī ar veselību viss ir labi, tā ka viņa paaicināšana ir tikai likumsakarīga. Kas attiecas uz "Skonto FC" aizsargu Vitāliju Maksimenko, tad diezin vai viņš tiks pieteikts kādai no nākamajām divām spēlēm, taču arī viņa uzaicināšana piedalīties izlases treniņos ir likumsakarīga - gan tāpēc, ka mums ir problēmas ar malējiem aizsargiem, gan tāpēc (galvenokārt), ka Vitālijs pēdējās spēlēs rāda labu sniegumu un viņš patiesībā jau agrāk bija pelnījis iespēju trenēties kopā ar izlasi un sākt iejusties tajā (droši vien tā arī būtu bijis, ja no ierindas nebūtu izsitis savainojums). Perspektīvs puisis. Lazdiņa un Maksimeko uzaicināšana it kā ir pret Starkova apgalvojumu, ka pašreiz izlasē nav vajadzības aicināt jaunus spēlētājus (ja nu vienīgi izkrīt kāds jau no pārbaudītiem spēlētājiem), taču šoreiz atkāpšanās no paša teiktā ir tikai pluss - ja labi spēlēsi, durvis izlasē būs vaļā. Skaidrs, ka izlasē pirms Pasaules kausa spēlēm nevar un nevajag uzaicināt, piemēram, 30 futbolistus. To var un vajag darīt pirms sezonas vai kādā citā reizē, kad jau pēc trim četrām dienām nav jāspēlē un ir laiks ilgāk pastrādāt kopā, taču tik un tā vēl trīs četrus futbolistus varbūt arī varēja paaicināt...
Šķiet, ka viens no nenovērtētākajiem futbolistiem no izlases trenera puses ir malējais pussargs Valerijs Afanasjevs. Gan līdz šai sezonai spēlēdams Daugavpilī, gan tagad Liepājas "Metalurga" rindās viņš ir viens no labākajiem savā ampluā, bet nereti pat labākais. To publiski pirms pāris sezonām ir atzinis arī Starkovs, bet tā arī nav devis Valerijam iespēju sevi apliecināt izlasē. Varētu domāt, ka mums ir pārpilnība ar meistarīgiem malējiem pussargiem, kuri ne tikai labi "lasa spēli", bet vēl arī prot izpildīt soda sitienus. Turklāt pēdējās Latvijas virslīgas čempionāta spēlēs Afanasjevs rāda teicamu sniegumu - kā uzsver Liepājas kluba vadība, tad tieši to no Valerija gaidīja visu sezonu. Čempionāta izšķirīgajā stadijā arī sagaidīja, bet izlasei Afanasjevs atkal ir tik nederīgs, ka viņu pat nesauc uz koptreniņiem (nav taču runa par to, ka uzreiz jāliek pamatsastāvā). Nesaprotami. Afanasjevs jau par vecu, lai ar viņu rēķinātos ilgākā nākotnē? Tas ir arguments, jo Valerijam ir jau 30 gadu un diezin vai viņš savā sniegumā vairs strauji progresēs, bet Starkovs taču ir ne vienreiz vien deklarējis, ka viņš neskatās spēlētāju pasēs... Un pirms 3-4 gadiem Afanasjevam taču nebija 30 gadi. Un starp malējiem pussargiem mums gados jaunu spēlētāju, kurus varētu aicināt izlasē, nemaz nav vai ir tikai viens divi un vēl tālākā perspektīvā.
Atgriezies dzimtajā Liepājā, uzreiz pie vārtu gūšanas ķēries Ģirts Karlsons. Pieredzējis uzbrucējs, kurš teicami spēlē ar galvu un kurš prot izmantot vārtu gūšanas iespējas. Vai viņš izlasei ir "aizmirsts" pavisam? Tieši tagad un tieši šobrīt Ģirts varētu palīdzēt, jo atrodas labā sportiskā formā, kamēr Māris Verpakovskis ir bez spēļu prakses, bet Vladimirs Kamešs vēl tomēr nav nobriedis pamatsastāvam un ja viņš arī izies laukumā Bratislavā vai Rīgā pret Lihtenšteinu, tad tas būs spēļu galotnēs. Nevajag "atkabināt" no izlases Verpakovski, jo viņš ar savu pieredzi var palīdzēt spēlēs un treniņos, viņam ir liela loma komandā ārpus laukuma, bet tas taču neizslēdz iespēju atkal uzaicināt izlasē jau pārbaudītu un pieredzējušu spēlētāju, kurš regulāri gūst vārtus - lai viņš piedalās treniņos un tad jau varēs secināt, kurus uzbrucējus izvēlēties.
Pēdējās spēlēs mums ir problēmas aizsardzības centrā (parēķiniet, cik vārtu ir zaudēts no šīs zonas un cik bīstamu situāciju tajā ir radies), bet virslīgas čempionātā viens no labākajiem aizsardzības centrā ir Antons Jemeļins no Jūrmalas "Spartaka". Atgriezies pēc savainojuma laukumā pussargs Jurijs Žigajevs un nevar nemanīt, kā tas labā nozīmē ietekmējis FK "Ventspils" spēli. Droši vien, ka šie futbolisti (īpaši jau Žigajevs) nav izsvītroti no Starkova blociņa, taču diezin vai tagad viņu piedalīšanās treniņos izlasei traucētu (Jurijam tas turklāt būtu liels psiholoģisks pluss). Baltkrievijas čempionāta vicelīdera Soļigorskas "Šahtjor" rindās spēlē centra pussargs Jevgeņisj Kosmačovs, par kuru arī vēl nevajadzētu aizmirst. Tiesa, pēdējā spēlē Kosmačocs nepiedalījās (spēlēja dublieru rindās), turklāt šajā pozīcijā mums pie pamatsastāva durvīm skaļi klauvē 21 gadu vecais Artūrs Zjuzins no Kaļiņingradas "Baltika" (plus atgriezies Lazdiņš) un tāpēc Kosmačova neuzaicināšana tieši pašreiz izskatās likumsakarīga. Bet paturēt viņu prātā vajadzētu.
Revolucionāras pārmaiņas Latvijas izlases rindās vēl nav nepieciešamas un nav runa par tā vai cita spēlētāja lieku uzaicināšanu, bet kāda nepelnītu neuzaicināšanu izlases rindās. Runa ir par dažreiz nesaprotamiem kritērijiem, pēc kuriem notiek vai nenotiek uzaicināšana izlasē. Starkovs ļoti labi noreaģēja uz Lazdiņa un Maksimenko sniegumu, atliek tikai viņam novēlēt tik pat labu reakciju uz vēl dažu futbolistu sniegumu. Pārāk daudz izlases līmenim atbilstošu futbolistu mums taču vienalga nav.
+10 [+] [-]
Diemžēl tā ir mūsu ierūsējusī, savu interešu lobējošā izlases vadība, kurai pirmajā vietā nav izlases rezultāts, diemžēl...
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]