Pret Maķedoniju ar mācību no iepriekšējām spēlēm

Rakstā izmantoti TV6, TV3 play videomateriāli.

Kas iekritis acīs no iepriekšējām spēlēm

Ir jāaizmirst par nervozitāti spēles sākumā. Spēlē pret Bosniju un Hercegovinu šāda raksturiezīme bija manāma, taču tam bija nepieciešams laiks – ar šo problēmu izdevās tikt galā. Tā ir pārejoša lieta, kas pazūd, taču izšķirošos mačos var atnākt atpakaļ. Spēlei pret Maķedoniju ir augsta likme, tāpēc, cerams, ka Bagatskis un Co. tiks galā ar nervozitāti.

Kaspars Bērziņš čempionāta gaitā veiksmīgi ticis ar piezīmju nastu, kas liedz pavadīt sev atvēlētās minūtes laukumā. Šāda problēma bija vērojama tikai pirmajā spēlē, kad vairākas piezīmes tika iekrātas jau pašā spēles sākumā. Cerams, ka Bērzs pret Maķedoniju būs korekts, jo šis spēlētājs, lai arī viņam nav veiksmīgākais čempionāts, ir noderīgs abos laukuma galos.

Tiek gaidīta rezultativitāte no pārējiem spēlētājiem. Ja pirmajās spēlēs rezultatīvi bija vairāki spēlētāji, tad spēle pret Lietuvu un Serbiju pierādīja gluži pretējo. Vairāki spēlētāji nonākuši mainītās lomās, taču stabili punktu guvēji palikuši tikai daži: Kristaps Janičenoks, Dairis Bertāns un Rihards Kuksiks (pēdējā spēle bija neveiksmīga).

Daira Bertāna loma komandā būs ļoti svarīga, lai arī laukumā dodas no rezervistu soliņa. Latviešu saspēles vadītājs daudzkārt veicis teicamu presingu, kas visveiksmīgāk izdevies pret naturalizētajiem spēlētājiem. Tādi bija Bosnijā un Hercegovinā (Raits) un Melnkalnē (Raiss). Interesanti - Maķedonijas saspēles vadītājs ir amerikānis Bo Makalebs.

Soda metienu realizācija šajā Eiropas čempionātā ir viens no vājākajiem ķēdes posmiem. Ja pirmajā spēlē tika izpildīti vien 10 soda metieni, tad pārējās soda metienu daudzums bija krietni lielāks. Nevienā no aizvadītajiem mačiem soda metienu precizitāte nav pārsniegusi 70% robežu.

Ātrā pāreja no aizsardzības uzbrukumā izskatās nedaudz ierūsējusi. Iespējams, ka vairākas dienas pēc kārtas aizvadītās spēles atņēmušas spēkus, tāpēc ātrā pāreja vairs nav tik efektīva un asa. Pirmajās divās spēlēs latvieši burtiski lidoja, krasi saasinot situāciju pie pretinieka groza.

Kas jāuzlabo pēc spēles ar Serbiju

Treneru norādījumu neklausīšana spēlē pret Serbiju viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc serbi pirmajā ceturtdaļā veica lielu izrāvienu. Bagatskis uzsvēra, ka ir nepieciešams sist kārtīgus sodus, lai pretiniekam nav iespēja gūt vieglus punktus. Taču viss notika gluži pretēji – Andrejs Šeļakovs, nākdams šajā spēlē pamatsastāvā, nopelnīja divas personiskās piezīmes pret Krstiču, kas guva divus punktus ar sodu. Šādas epizodes atkārtojās, tāpēc Šeļakovs tika ātri nomainīts pret Mārtiņu Meieru. Lielā mērā tāpēc Latvija nonāca iedzinējos ar 12:2, taču ceturtdaļu noslēdza ar rezultātu 28:15. Teju 30 punkti ielaisti ceturtdaļā, ko droši var dēvēt par katastrofu. Šāds pavērsiens ļāva serbiem justies drošāk, kas lika noprast, ka uzvarai jau pašā sākumā ir ielikti stingri pamati.

Pieļauto kļūdu skaits ļāva panākt lielāku punktu deficītu par labu Serbijai. Kopumā tika pieļautas 15, taču dažas no tām ir īpaši izceļamas. Armands Šķēle, uzsākot uzbrukumu no sava groza, pazaudēja bumbu laukuma centrā. Serbijai uzreiz izdevās ātrais uzbrukums, kuru pretinieki noslēdza ar diviem gūtajiem punktiem un uzsistu sodu, kuru veica Šķēle. Nākošajā uzbrukumā Armands atkal kļūdījās, taču spēles turpinājumā nepiespiestā situācijā uzkāpa uz laukuma gala līnijas. Šīs palika vislabāk atmiņā, taču spēles beigās tika pieļautas vēl rupjas kļūdas.

Antičs un Makalebs ir spēlētāji, kuriem būs jāpievērš īpaša uzmanība. Kā zināms, basketbols ir komandas sporta veids, tāpēc aizmirst par pārējie spēlētājiem būtu grēks. Taču šajā čempionātā ir manāma tendence – komandās, kurās ir bijuši viens vai divi izteikti līderi, Latvija ar šo pretinieku ir tikusi galā. Arī Maķedonija šādiem kritērijiem atbilst, tāpēc, cerams, ka iepriekš nosauktās pazīmes tiks novērstas, kuras atnesīs vēlamo rezultātu.