Mūze atkal mācās... mest

Dainis Āzens 2014-05-09 09:27

Kamēr sezonas pirmajā Dimanta līgas posmā šovakar šķēpa mešanā piedalīsies Madara Palameika, cita Latvijas lielā trio dalībniece Līna Mūze tā vietā, lai kopā ar Madaru cīnītos Dohā, atkal mācās mest.

Vakar, “Daugavas” stadionā saskrienoties ar 2013. gada Eiropas U-23 čempioni un Latvijas labāko šķēpmetēju pagājušā gada pasaules čempionātā Maskavā Līnu Mūzi, viss bija, kā tam jābūt – sporta tērps, sporta soma, vieta un sportistes trenere Valentīna Eiduka. Kā parasti nebija divas lietas – uz stadiona galvenā laukuma šķēpmetējus jau otro dienu nelaiž, jo zālājs un stadions tiek gatavots sezonai, un tas, ka Līna šķēpu meta pirmo reizi pēc vairāk nekā divu mēnešu pauzes...

“Tas notika 28. februārī treniņnometnē Tallinā,” stāsta talantīgā sportiste. “Veicu vingrinājumu, kurā no vietas jāuzlec uz apmēram 1,20 metrus augstas platformas, kas sakrauta no kastēm. Lecot augšējā kaste izslīdēja, un atmuguriski kritu. Pašāvu apakšā roku...” Sākumā licies, ka elkonis tikai sasists, taču vēlāk, kad tas piepampis, nākusi apziņa, ka ir kas vairāk. Lai veiktu rentgenu, roku iztaisnot vairs nav bijis iespējams... Kad Līna uzzināja par lūzumu metamās rokas elkonī, raudošo sportisti sanākušas mierināt teju visas Igaunijas slimnīcas māsiņas. Tālāk jau parastā shēma – operācija, ģipsis, rehabilitācija... Mūze bija domājusi startēt arī Eiropas kausā ziemas mešanu disciplīnās marta vidū, taču...

Ārsts teicis – gads bez sporta, kas sportistam pirms sezonas un pēc smagā ziemas sagatavošanas perioda ir kā nāves spriedums. Protams, zinām brīnumainus stāstus par sportistu organisma atlabšanu pēc traumām, turklāt “sportistiem ir cita motivācija – pēc iespējas ātrāk atveseļoties, pēc iespējas drīzāk atkal startēt sacensībās,” citu ātras atveseļošanās faktoru min sportiste.

Garlaikoties nav iznācis arī piespiedu dīkstāves laikā – rehabilitācija, treniņi kājām, vēlāk arī bumbiņas mešana, studijas, un šobrīd jau parādījusies gaisma tuneļa galā, un Līna runā par Eiropas čempionātu, jo vakar viņa pirmoreiz pēc traumas atkal ņēma rokā šķēpu un meta. “Var teikt, ka šobrīd roka sadzijusi jau par procentiem 100, taču mešana notiek caur sāpēm, un pašai jādomā, ko un cik stipri drīkstu darīt,” pirmajās izjūtās dalās Mūze. “Varbūt arī tāpēc sportistiem viss dzīst ātrāk, ka esam pieraduši pie sāpēm, taču katrs metiens ir cīņa ar sevi un spēcīgām sāpēm.“ Kaut arī šķēps lidojis tikai metrus 40, tomēr pats galvenais ir noticis – tas ir lidojis. “Drusciņ jocīgi ir, jo rīt man vajadzētu mest Dimanta līgā. Iepriekšējā sezonā Dimanta līgā man bija labi rezultāti, tāpēc tiku uzaicināta arī uz pirmo posmu, taču šobrīd ir sanācis savādāk. Domāju, ka sezonas turpinājumu tas, ka šogad vēl neesmu metusi, man neietekmēs. Man ir labs menedžeris igaunis Aivars Karatams, kuram ir ietekme vieglatlētikas pasaulē. Ja viņš saka, ka sportists var labi nostartēt, sacensību organizatori sportistu arī iekļauj dalībnieku skaitā.” Pagaidām līdz sacensībām vēl jātiek, taču ir pārliecība, ka tas ir tikai laika jautājums. Ne pārāk ilga.