Indrašis ar pievienoto vērtību

Miks Indrašis var negūt atlikušajās spēlēs vairs nevienus vārtus (maz ticams, ka tā notiks), taču tik un tā viņš sevi jau ir pieteicis kā izlasei noderīgu spēlētāju un kā, cerams, vienu no nākamās izlases paaudzes līderiem. Ir mums jau bijuši viena čempionāta varoņi, kuri pēc pāris sezonām jau spēlēja amatieru līmenī (kas pats par sevi nav nekas slikts), taču liekas, ka Mikam tamlīdzīgs karjeras turpinājums nedraud. Tas ir ļoti labi, ka Nolans ielika viņu tieši pirmajā maiņā pie Sprukta un Rēdliha, jo blakus tādiem meistariem jaunajiem ir vieglāk izcelties nekā spēlējot, piemēram, trešajā vai ceturtajā maiņā, bet ja šim jaunajiem vēl ir arī talants un liela vēlēšanās sevi apliecināt, tad... Bieži vien iznāk tas, ko redzam.
Tas nebija Nolana "šāviens uz dullo", savu pārliecību par šāda soļa lietderību viņš un visa treneru brigāde krāja treniņos un pārbaudes spēlēs. Atcerēsimies kaut vai abas spēles Dānijā, kurās Miks arī izcēlās gan ar gūtiem vārtiem, gan ar sniegumu, kaut gan tur viņam nebija blakus ne Jāņa, ne Miķeļa. Tāda izvēle atklāj vienu no lielākajiem jaunā galvenā trenera plusiem - proti, viņam Latvijas izlase un visi tās kandidāti ir kā daudzas pilnīgi baltas lapas, viņam nav izveidojušies un jau nostāvējušies uzskati par spēlētājiem (stereotipi), tieši tāpēc viņš spēj paskatīties uz spēlētājiem citādāk un saskatīt tādas lietas, ko bieži vien nespēj tie, kas ilgu laiku bijuši ar spēlētājiem ikdienā un tos jau sen zina. Nolanam veidojas savs viedoklis. Varbūt ne vienmēr pareizs vai labāks, taču neatkarīgs un citādāks. Piekritīsiet, ka ir liela atšķirīga starp jauna spēlētāja paņemšanu izlases rindās un tā laišanu laukumā epizodiski un debitanta ielikšanu pirmajā maiņā.

Vārdu sakot - Latvijas izlases ir ienācis jauns labs spēlētājs. Ienācis negaidīti, varbūt pat pārsteidzoši pēkšņi un tālākais jau būs atkarīgs pirmām kārtām no Mika paša. Gan no viņa centības un uzņēmības (ar dotībām viss kārtībā) arvien pilnveidoties, gan no no spējas "sagremot" visu to, kas ar viņu pašreiz notiek un kas vēl notiks pēc atgriešanās no pasaules čempionāta mājās. Ar kolēģiem jau jokojām - Rīgas "Dinamo" bijis ļoti tālredzīgs, parakstot ar Indraši līgumu vēl pirms viņa varoņdarbiem pasaules čempionātā, jo citādi varētu arī neizturēt konkurenci ar citiem gribētājiem iegūt šo jauno uzbrucēju savās rindās. Ja pasaules čempionātā būtu balva par spilgtāko debiju jeb lielākajam turnīra atklājumam, tad vismaz pašreiz Miks būtu uz to galvenais kandidāts.

Žēl, ka savainojuma dēļ nepaspēja atgūt sportisko formu Māris Bičevskis, jo tad hokeja pasaulei varbūt būtu vēl viens atklājums, taču tieši šajā kontekstā arī ir runa par Mika Indraša pievienoto vērtību. Viņš pats jau ir vērtība Latvijas izlasē un atliek tikai novēlēt Mikam par tādu palikt ilgi un kļūt par vēl lielāku vērtību, taču Indraša piemērs citiem jaunajiem hokejistiem nav mazāka vērtībā - tā arī ir pievienotā vērtība Mika laukumā paveiktajam. Ir slikti, ja no sastāva izkrīt viens vai daži līderi, taču tā reizē ir arī iespēja apliecināt sevi citiem - uzdrošinies, dari un izmanto situāciju! Indraša iekļūšana izlases sastāvā un sniegums pasaules čempionātā, cerams, radīs veselīgu skaudību virknei citiem jaunajiem hokejistiem - tam pašam Bičevskim, Vilkoitam, Jakovļevam, Upītim, Porietim, Salijam, Gudļevskim un vēl vairākiem puišiem. Ja Miks var, tad kāpēc mēs arī nevarētu?! Uzdrošinieties un dariet. Ceru, ka daudziem jaunajiem jau niez rokas pēc cītīgāka nekā iepriekš "melnā darba" vasarā (tāds lielā apjomā jāpaveic arī Mikam, jo šis turnīrs, lai cik sekmīgs viņam tas būs, drīz jau būs vairs tikai vēsture) vēl pirms komandu koptreniņiem neatkarīgi no tā, kurā komandā viņi jaunajā sezonā būs - HK "Rīga", Liepājas "Metalurgā", Rīgas "Dinamo" vai kādā citā. Piemērs ir un tam ir vērts sekot. Mika sniegums dos pārliecību, ka nekas nav neiespējams.