Laviņš dzīvs. Un dzīvs arī "Dinamo"

Divi KHL oligarhi - Ufa un Magņitka, pērnā gada finālists "Traktor", kuram punktus vajag izmisīgāk nekā traktorā dīzeļdegvielu. No briesmoņu kvarteta mazliet ārā krita tikai Tatarstānas otrā komanda "Ņeftehimik". Tur arī biju cerējis, ka dinamieši paņems trīs punktus. Ufā? Ar tādu spēli kā pret "Slovan"? Vai Magņitkā ar tādu spēli? Nē, taču.

Dinamieši šajā pretīgajā četru spēļu izbraukumā kārtējo reizi parādīja, ka sen vairs nav Rautakalio bej/begī komanda, ka prot atspēlēties no 0:3 un 0:2, kas Pekas laikos bija retāk nekā Ziemssvētki. Ka nelielu fiziskās formas kritumu pārdzīvo svilpodami. Kā šodien Čeļabinskā. Pēc 2:0 pirmajā trešdaļā TV žurnālists alka izpiest no dinamiešu kapteiņa Ozoliņa, kāpēc ir 0:2, bet Ozo, gan drūms kā lietus mākonis, atbildēja to, kas jāatbild: "Pilsoni, žurnālist! Nevajag uztraukties. Mums vēl ir 40 minūtes laika..." Tiem, kas meklē tieši šādus Sanda vārdus, ieteiktu to nedarīt, bet par 40 minūtēm viņš runāja.

No 0:2 uztaisīt 5:2? Tur vajag gan aknas, gan arī kājas, bet visvairāk laikam tomēr galvu. Pirmkārt, to nenolaist (principā galvu nolaist drīkst tikai zārkā!). Otrkārt, spēlēt ar galvu. Kā to pirmo vārtu gadījumā pēc Robinsona piespēles turpināja jauniņais Begovs. Hosas vārti vispār bija vecā padomju kombināciju hokeja klasika, kur pa vidu starp kanādieti Vilsonu un slovāku Hosu pēdējo piespēli izdarīja mūsu pašu Indrašis. Vai Krišjāņa Rēdliha savlaicīgā pieslēgšanās uzbrukumam. Vai tad tā nav spēle ar galvu? Just, kad jāskrien un just, kad nu nekādi nedrīkst skriet. Spēles pirmajā trešdaļā Krišs kopā ar Sotnieku jau bija dabūjuši 0:2, pēc tam nospēlējot savu mikromaču 3:0.

Kopš 26. novembra spēles ar "Automobilist" dinamiešu formā nebija redzēts Laviņš. Viens otrs jau steidzās pieredzējušam aizsargam to maču Jekaterinburgā ierakstīt kā pēdējo karjerā. Pret "Traktor" Rodžers bija kā jaunībā, mikromačs 2:0, blakus Robinsonam nebūt ne sliktāks palīgs par Pujacu. TV ekrānā gan neredzēju gurniņa izmešanu, bet gan jau būs arī tā.

Raksta sākumā pieminēju, ka Dienvidurāli plus Ņižņekamska ir reti pretīgs izbraukums. Labi, ka aiz muguras. Un 6 punkti no 12, kas ir ļoti labs rādītājs. Ja nebūtu 2:6 Magņitogorskā, varētu pat teikt, ka ideāli.

No četrspēļu izbraukumiem, kas ir šīs sezonas pērle, "Dinamo" mazāk atveda tikai novembrī no Astanas - Omskas - Hantimansijskas - Jekaterinburgas (4 punkti). No Tālajiem Austrumiem un Sibīrijas: Habarovska - Vladivostoka - Novosibirska - Novokuzņecka bija 6 punkti, bet uz papīra briesmīgais izbraukums: Pēterburga - Mitišči - Jaroslavļa - Čerepoveca deva 9 punktus no 12. Treknāks bijis tikai pats pirmais šīs sezonas četru spēļu izbraukums: Zagreba - Maskava - Doņecka - Maskava ar 10 punktiem no 12.

Droši vien, ka pēc nakamajām četrām mājas spēlēm ar "Admiral", Novokuzņecku, "Sibirj" un "Amur" Artis Ābols varēs raportēt "Dinamo" ģenerālmenedžerim Normundam Sējējam, ka sezonas pirmais uzdevums ir izpildīts. Šobrīd esam priekšā 9. vietai 16 punktus, palikušas tikai 12 spēles, bet mūsu kavā klāt nācis trumpja dūzis Lauris Dārziņš. Par pirmās kārtas pretiniekiem Gagarina kausā laikam vēl pāragri spriest, taču Rietumu grupas tabulas vidusdaļa ir skaista. Rīgas "Dinamo" priekšā Maskavas CSKA! Kā tas var būt...