11 secinājumi

1.Viņi nupat bija ceturtdaļfinālā
Lai kā vienam nepatiktu rezultāts, bet citam - spēles saturs, nedrīkst aizmirst, ka mēs piektdien Rīgā spēlējām pret izlasi, kas nupat aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam Eiropas čempionātā, kas startējusi trijos lielajos finālturnīros pēc kārtas. Mēs zaudējām vieniem no grupas favorītiem - komandai, kas ir spēlētājs arī uz lielās futbola skatuves.

2.Mums es tomēr liktu teicamu atzīmi
Tas, protams, attiecas uz pirmo puslaiku. Mēs to uzvarējām ar 1:0, rādot saturīgu spēli un spēcīga pretinieka fona. Par otro puslaiku neko labu ielikt nevaru...

3.Pašu fons
Cienīgi cīnīties pret klasi meistarīgākām komandām un izcīnīt punktus mēs varam tikai tad, kad praktiski visi mūsu futbolisti ir optimālajā formā ar labu spēļu praksi ikdienā. Starkovs to ir teicis ne reizi vien, un viņam var tikai piekrist. Patiesībā tas, ka mūsējie noplīsa otrajā puslaikā, nav pārsteigums. Aizsargs Gorkšs, pussargi Cauņa, Fertovs un Višņakovs spēlēja ar traumu fonu, pa kājām otrajā puslaikā dabūja arī Laizāns, Lukjanovam un Višņakovam ir pamatīgs robs spēļu praksē. Tātad neviens no viņiem nebija savā labākajā kondīcijā, lai rikšotu visas 90 minūtes. Ar tādām izlasēm kā Grieķija mēs nevaram skrieties meistarībā. Mūsu trumpis allaž bijusi atdeve, bet, ja tev nav spēka, ko atdot... Spēles laikā es brīnījos, kāpēc mūsējie otrā puslaika sākumā spēlēja tik bezzobaini. Vēlāk, kad sāku visu likt pa plauktiņiem, attēls "sakārtojās". Acīmredzot vaina nebija galvās, bet kaulos - vienkārši puišiem nebija tik daudz spēka un veselības, lai ar pietiekamu jaudu aizvadītu visas 90 minūtes, lai slāpētu grieķu augošo aktivitāti tad, kad tas visvairāk bija vajadzīgs. Tā rezultātā pajuka simpātiskais pirmā puslaika zīmējums, kad aizsardzības un vidējā līnija centīgi palīdzēja cita citai.

4.Žēl, ka futbolā ir pārtraukums
Pirmais puslaiks raisīja labas emocijas, spēle gāja no rokas, izdevās neslikta saspēle, guvām vārtus, tāpēc pieļauju - ja "šoreiz" nebūtu pārtraukuma, mēs no šā mača izspiestu vairāk. Lai kā gribētos, nav viegli pēc 15 minūšu sēdēšanas ģērbtuvē pēkšņi atkal spēlēt tā, kā tu to darīji līdz šim. Turklāt arī pretinieks pēc pārtraukumā bija pavisam "cits"...

5.Lielmeistars bez rezerves
Latvijas valstsvienībā diemžēl ir tikai viens spēcīgs diriģents, kurš presinga apstākļos nezaudē kontroli pār bumbu un saviem plāniem. Tas ir Cauņa. Kamēr spēks vēl bija, Aleksandrs varēja pastrādāt arī aizsardzībā, bet otrajā puslaikā, kad spēka rezerves bija stipri patukšotas, arī traumas sekas bija arvien jūtamākas. Nedz laukumā, nedz uz soliņa mums pagaidām nav vīru, kas Aleksandru varētu cienīgi aizstāt.

6.Maiņas nenostrādāja
Starkovs allaž paudis, ka maiņām ir jāpastiprina spēli, taču šoreiz tā nenotika. Bija vajadzīga jauna enerģija, lai mača beigās uz kaut ko cerētu, taču šis lādiņš netika saņemts.

7.Nav sitēju ar labo kāju
Pietrūkst alternatīvu brīvsitienu izpildē. Mums ir Cauņa, kurš allaž sit ar kreiso kāju, bet otrajā puslaikā būtu noderējis viens, kurš varētu spēcīgi sist ar labo. No tā punkta, no kura divreiz sita Cauņa, viņam ar kreiso kāju bija grūti sist rāmī, ko varētu paveikt spēlētājs, kurš labi sit ar labo. Viena no reālākajām kandidatūrām Laizāns mača beigās bija pusklibs, turklāt viņu arī nomainīja.

8.Jāsaglabā blīvums
Labāk nekā daudzās citās spēlēs izskatījās malējie aizsargi. Lielā mērā tas bija labas sadarbības ar pussargiem nopelns. Otrajā puslaikā, kad pussargiem vairs nebija jaudas, malējie aizsargi biežāk palika viens pret vienu, un tas jau vairs nebija tik pozitīvi. Tāpēc visiem tiem, kam fiziskā gatavība nav optimāla, stingri jādomā, lai tā tāda būtu visās citās reizēs, kad brauc uz valstsvienību. Mūsu izlase ir strādātāju komanda, un ne jau puslaika, bet visu 90 minūšu garumā.

9.Rudņevs nav Drogbā
Saņemt bumbu ar muguru pret vārtiem, apgriezties, apspēlēt aizsargu un apdraudēt vārtus ir augstākā pilotāža, un Rudņevam līdz tai vēl ir jāaug, taču pēc tālākas piespēles viņš itin veiksmīgi bumbu var atspēlēt pussargiem. Tāpēc vidējās līnijas spēlētājiem ir jābūt vairāk gataviem Artjomam palīdzēt. Runājot par uzbrukumu, šoreiz simpatizēja, ka tāla piespēle uz priekšu nebija mūsu vienīgais ierocis arsenālā. Centāmies spēlēt pa zemi - īpaši pirmajā puslaikā, un mums tas itin labi sanāca.

10.Bosnijā mums būs...
Ja man būtu jāsarindo mūsu grupas trīs vadošās komandas, es spēka ranga pirmajā vietā liktu nākamo pretinieci Bosniju un Hercegovinu. Šī komanda ciklu sāka ar 8:1 uzvaru pār Lihtenšteinu. Dažs teiks - bet tā jau bija tikai Lihtenšteina, bet, ziniet, arī šai komandai jāmāk iesist astoņus golus. Turklāt tas notika viesos. Ja tas būtu tik vienkārši, tad bosniešu pāridarītāji EURO 2012 play-off spēlēs portugāļi piektdien Luksemburgā tā nebūtu mocījušies (2:1). Atliek vienīgi cerēt, ka dienvidnieki būs nedaudz nomierinājušies, bet mums negaidīti veiksmīgi būs izdevies atjaunoties. Citādi - otrdien klāsies plāni!

11.Brazīlija attālinās
Pirms šā cikla daudz ir jautāts - kādas ir mūsu izredzes aizķerties cīņā par ceļazīmi uz Brazīliju? Domāju, pirmā spēle mums sniedza ļoti precīzu atbildi. Ja spēlēsim kā pirmajā puslaikā, izredzes pacīnīties par otro vietu grupā noteikti ir, ja - kā otrajā puslaikā, tad biļetes uz finālturnīru jau tagad jāpērk skatītāju sektorā.