Tehnoloģiju ieviešana kļuvusi neizbēgama?

Blaters nolēmis neatkāpties

Par tehnoloģiju ieviešanu runā jau sen, bet kādreiz šis jautājums visnotaļ stīvi gāja cauri futbola augstākajiem varas gaiteņiem, jo sporta karalim esot jāglabā un jāgodā tradīcijas. Pagrieziena punkts bija 2010. gada Pasaules kauss, kad apzagts tika Frenks Lampards un visa Anglija, vārtu guvumu pret Vāciju nefiksējot. Protams, ka pirms tam precendenti ir bijuši neskaitāmi, bet tiesnešu bezpalīdzība (objektīvu iemeslu dēļ!) šāda kalibra spēlē bija gadījums, kuru nevarēja ignorēt. Šokētais Zeps Blaters nesen izteicās, ka pēc tās spēles nav varējis veselu dienu atgūties, tāpēc bija skaidrs, ka ir jāmeklē risinājumi. Sākumā tika nolemts palielināt tiesnešu skaitu, aiz vārtiem noliekot vēl pa vienam, kuriem tad arī būtu jāfiksē Lamparda tipa vārtu guvumi. Tomēr arī tas neglāba Ukrainas izlasi, kuru gūtos vārtus pret Angliju nespēja fiksēt neviens no tiesnešiem, jo tas vienkārši nebija iespējams.

UEFA prezidents Mišels Platinī ir aktīvākais tehnoloģiju pretinieks starp lielajiem vīriem futbola goda ložās. Viņš uzskata, ka vajag tikai palielināt tiesnešu skaitu aiz vārtiem – tad tā lieta ies! To, ka kaut kas ir jādara lietas labā, saprot visi, tāpēc ideju netrūkst, tās ir jāapsver un iespēju robežās jāpārbauda. Šo rindu autoram arī nāk prātā daži situācijas risinājumi, kuri palīdzētu izbēgt no tehnoloģiju ieviešanas. Viens no risinājumiem – atļaut vārtu tiesnešiem bumbu, kas no pārliktņa atsitusies pret zemi vārtu līnijas rajonā, mēģināt „izrakt” Terija stilā, atgriežot to spēlē. Tad tiesneši varētu uzņemties pilnu atbildību par saviem lēmumiem. Vēl viens variants varētu būt „Saskaņotais paziņojums”. Proti, pēc šaubīgas epizodes sitiena autors un vārtsargs turpat laukumā aizpilda tiesneša sagatavotu veidlapu, kurā vienojas – bija vai nebija. Šeit pie viena varētu kārtējo „fair play” kampaņu piešņorēt klāt.

Bet ja nopietni, šķiet, ka tehnoloģiju ieviešana ir kļuvusi neizbēgama. Pašlaik FIFA gatavojas ieviest vārtu līnijas tehnoloģiju jeb t.s. „Hawk Eye” (ērgļa acs), kas ziņotu mača arbitriem ar pulksteņa starpniecību par to, ka bija vārti. Paredzams, ka pulksteņa ekrānā nepilnas sekundes laikā ir jāiedegas uzrakstam GOAL un laikam, kad vārti tika gūti. Uztvērēji tiks izvietoti pa visu stadionu, lai varētu izsekot no dažādiem rakursiem. Vēl joprojām turpinās testi, bet jau pavisam drīz jaunā tehnoloģija tiks testēta kaujas apstākļos. Ja viss ies kā smērēts, tad nākamais Pasaules kauss būs vēsturisks, jo pirmo reizi lēmumus palīdzēs pieņemt tehnoloģijas. Pagaidām gan ir plānots, ka tehnoloģijas tiks iesaistītas tikai vārtu guvuma noteikšanā, pārējo atstājot tiesnešu ziņā.

Taču ir arī otrs risinājums, kas tiks testēts un saucas „GoalRef”. Britu futbola apskatnieki jau ir paspējuši apņirgt „veiksmīgo” nosaukumu, taču pagaidām nav zināms, cik veiksmīgi darbojas pati sistēma. Zem „GoalRef” nosaukuma slēpjas bumba, kurā iemontēts ir čips. Interesanti, Anglijas futbola asociācija ir ļoti tuvu tam, lai tehnoloģijas izmēģinātu jau nākamajā sezonā (laikam pēdējie precedenti ir likuši futbola dzimtenei aizmirst par klasisko vērtību saglabāšanas nepieciešamību...). „Hawk – Eye” jau ir uzstādīts Vemblija stadionā un gaida, kad tiks licenzēts. Iespējams, ka jau pēc gadu mijas premjerlīgā tiks izmēģināta viena no divām palīgierīcēm.

Vai tas vispār ir nepieciešams?

Par spīti visam, cilvēku, kas uzskata, ka futbolā neko nevajag pilnveidot, tam ir jāturpina eksistēt tādā formā, kādā mēs to esam pieraduši redzēt, netrūkst. Protams, ka subjektīvisms vienmēr ir piedevis šarmu šai spēlei un, godīgi sakot, būtu žēl to pazaudēt. Tradīcijas ir galvenais trumpis to cilvēku rokās, kas cenšas iestāties pret tehnoloģijām. Taču – futbolā vairs nemet monētu, lai noteiktu uzvarētāju, vairs nav tikai divas spēlētāju maiņas...Tā var turpināt, jo laika gaitā tomēr viss plūst un mainās. Galu galā ir jāpadomā arī par cilvēkiem un to nerviem, jo acīmredzama vārtu guvuma neieskaitīšana var beigties pat ar letālām sekām. Mums to nesaprast, bet dažādu baisu gadījumu futbolā netrūkst.

Ikvienam ir skaidrs, ka ukraiņu vārtu guvumu fiksēt bija iespējams tikai minot uz labu laimi. Tādas situācijas ir daudzas, it sevišķi, kad bumba līniju šķērso pa gaisu, bet vārtsargs, stāvot vārtos to vai nu tver, vai – atsit. Tieši šādas epizodes tiek demonstrētas visbiežāk, propogandējot tehnoloģiju ieviešanu. Faktiski vārtu tiesnesim ir jābūt ne tikai profesionālim ar labu redzi un reakciju, bet arī neticami stabilam veiksminiekam. Tātad – pārbaudot kvalifikāciju šādam darbiņam, pie normatīviem, kas jāizpilda, klāt ir jāpievieno arī tāds rīks kā spēļu automāts.

Pagaidām tiek runāts tikai par vārtu guvumu fiksēšanas ierīcēm, bet – vai tad ar to sākas un beidzas futbols? Tad jau pie reizes varam celt ārā statistiku par piešķirtām un nepiešķirtām aizmugurēm, nepamatoti piešķirtiem vai nepiešķirtiem 11 metru soda sitieniem. Protams, ka ir iespējams novadīt spēles gandrīz bez kļūdām, izmantojot dažāda veida tehnoloģiskos brīnumus, bet – cik ilga tad būtu spēle?

Šobrīd vārtu līnijas tehnoloģijas tiek testētas dažādos apstākļos, simulējot arī spēlēšanu lietus un sniega apstākļos. Taču var tikai nojaust, kāda būs rūkoņa, ja arī tehnika pievils, pieņemot nepareizu lēmumu. Un, ticiet man, kļūdas būs! Bez tā nevar, jo jāpatiet ļoti ilgam laikam, lai novērstu tos defektus, par kuriem izstrādes un testu laikā nevarēja pat iedomāties, bet – tie ir neizbēgami, kā jebkuras tehniskas ierīceis pirmajiem modeļiem. Maz ticams, ka ar FIFA klubu kausu būs pietiekami, lai visas nepilnības apzinātu jeb, precīzāk, tās liktu par sevi manīt.

Interesanti, ka tehnoloģiju ieviešanu atbalsta angļi, kuriem teorētiski vajadzētu būt lielākajiem pretinikiem. Dzīve piespieda, ko padarīsi. Starp citu, nav viņi nemaz tik konservatīvi, kā varētu šķist, jo tehnoloģijas tika ieviestas vēl vienā viņiem svarīgā ēkā – Bekingemas pilī. Proti, vienu brīdi tika filmēts realitātes šovs par karalisko ģimeni. Nekas, ka tā bija izgāšanās, jo Čārlzs pārsvarā sēdēja bibliotēkā pie atvērtas grāmatas, bet piemērs ir zīmīgs, jo liecina par to, ka maz vairs ir tādu vērtību, kuras līdz asinīm tiek sargātas no tehnoloģiju laikmeta. Bet pie stāsta par tehnoloģijām, es paredzu, ka ar jaunu sparu visi atgriezīsies pēc 2014. gada Pasaules kausa izcīņas, kad atkal netiks fiksēts vārtu guvums...