Treneris, kurš nav mīkstais...

Viņš ir strups (nejaukt ar vārdu – rupjš) runātājs – bez liekiem vārdiem, teikumus aprauj. Par žurnālista sapni nenosauksi... Atceros, ka savulaik, kad pasaulē vēl nebija nedz mobilo telefonu, nedz datoru – tas nebija nemaz tik sen, astoņdesmito gadu beigas – intervijas ar Znaroku parasti nesu viņam atrādīt. Viņš tā gribēja, lūdza... Latviešu valodu Oļegs neprata, taču sieva Ilona to mācēja. Tā mēs pie Sporta pils viņa mašīnā sēdējām – sieva lasīja, tulkoja, hokejists klausījās un izmeta pa iebildei. Tas nebija apgrūtinoši – drīzāk, sirsnīgi. Var taču saprast cilvēku, kas mēģina noticēt jauna žurnālista godaprātam. Kas man – lai pārbauda! Pēc divdesmit gadiem ar astīti, Znaroks neko daudz nav mainījies, vien mūsu sarunas ir izpelnījušās lielāku savstarpējo pietāti - interviju atrādīt viņš vairs neprasa, vien piekodina – sak, nu - tu apskaties, ka nav kaut kādi mēsli... Nosmejos – ko tad es varu izdarīt, kāds esi, tāds paliksi. Starp citu, mūsu attiecības ir saglabājušās salīdzinoši draudzīgas, lai gan savulaik biju viens no niknākajiem Znaroka kritizētājiem – laikā, kad viņš kā hokejists faktiski vienatnē vadīja izlasi, bet tā sauktie treneri stāvēja pie ratiem... Kad Vasiļjevs izmeta Znaroku no izlases, uzskatīju, ka tas bija pareizi. Oļegs saprata, ka manu pārliecību viņam neizdosies mainīt un pieņēma to. Šajā ziņā viņš ir ļoti netipisks kadrs.

Viņam nepatīk sarunāties kameras priekšā, tāpēc kopumā sarunas gars atbilst šādam untumam. Latvijas izlases treneris un KHL pagājušās sezonas labākais treneris – viņš apzinās savu vietu un lomu. Ja salīdzina ar hokejista laikiem, palicis daudz nosvērtāks, rāmāks. Lai gan, ja pazīst Znaroka raksturu, no viņa var sagaidīt vulkānu pāris sekundēs. Pavasarī viņu lenca teju vai trešdaļa no visiem KHL klubiem – Rīgas Dinamo starp pretendentiem nebija. Tas Oļegam kremt. Iespējams, tieši tāpēc viņš pieņēma Maskavas Dinamo galvenā trenera piedāvājumu, kas patiesībā nozīmēja – palika, kur bijis (MVD un Dinamo klubi apvienojās). „Es uz Rīgu būtu nācis par trīs reizes mazāku summu, taču neviens mani nemeklēja... Žēl, ka tā.” Sarunā mēs izmaļam cauri MVD panākumus, komandas veidošanas formulu, trenera filozofiju... Saku – tu, Oļeg, jau patiesībā esi tāds kā autodidakts, tev vieglāk pašam parādīt, nekā iemācīt kādu... Znaroks uzmet lūpu – tu, ko? „Man augstākā izglītība – Čeļabinskā esmu diplomu dabūjis, pēc tam augstākā treneru skola Maskavā, semināri, klīnikas, atestācijas... Esmu pat mācījies pie Vaņas – Fīniksā”. Pie kā?! „Nu, pie Vaņas Grecka – pie Veina... Savulaik Berijs Smits man aizrunāja vienu nedēļu, lai iepazīstos ar NHL un turienes metodiku, bija interesanti, vērtīgi.”

Par ko vēl runājām? Par Latvijas izlasi, pēdējo pasaules čempionātu, nākotni. Uzdevu jautājumu arī par Oļega latviešu valodas zināšanām, kas dažiem hokeja līdzjutējiem ir ļoti principiāli. Zināju, kā jāprasa, jo pretējā gadījumā būtu atrāvies pa rīkli – paskatījos uz treneri un sapratu, ka viņš knapi valdās. Bet – savaldījās... Atbildēja saprāta un savas inteliģences robežās. Kas sagaida Latvijas hokeju nākotnē? „Baigā bedre... Nav labi, nav labi. Hokeja cilvēkus vajag vairāk apkārt pulcināt, zināšanas un pieredzi likt kopā, lai tas kalpo Latvijas hokeja labā. Citādi, būs bēdu ieleja...” Znaroks varbūt nav raksturā pūkains, taču hokeju viņš saprot un mīl. Fanātiķis. „Kāpēc man vācu pase? Bet es jau neesmu šeit, lai pasi kādam rādītu. Es mīlu Rīgu un Latviju – te ir manas saknes, te arī palikšu.” Ui, aizmirsu pavaicāt par Ivanānu, taču neko jaunu aizkadrā par šo gadījumu neuzzināju – viņš komandai ir vajadzīgs, ja izpilda konkrētu spēles plānu, sistēmu. Domājiet, domājiet...

Sarunu tehniski sagatavosim un nodosim vērtēšanai pirmdien. Tā būs krievu valodā. Rēķinos ar divdomīgu attieksmi, jo galvenais varonis nav nekāds mīkstais...
Būs labi!