Čempionu fiasko

Kļūdainā komplektācija

Sezonas priekšvakarā čempionvienības rindas papildināja Lamars Odoms, Vinss Kārters un Delonte Vests – spēlētāji, kas komentārus neprasa. Tomēr šoreiz sanāca tā, ka spēlētāji, kas pēc sezonas devās prom, bija būtiskāki par tiem, kas nāca vietā. Būtiskākais zaudējums, protams, bija Taisons Čandlers, kuru nule kā atzina par sezonas labāko spēlētāju aizsardzībā. Viņa prombūtne tik būtiskajā centra spēlētāju pozīcijā bija ļoti jūtama. Par pirmo centru kļuvušais Heivuds vezumu pavilkt nespēja, bet viņa dublieris Mahinmi pat bija produktīvāks, taču ar tādu centra spēlētāju līniju ir par plānu – arī burtiskā nozīmē. Tiesa, abi kopā šie spēlētāji laukumā pavadīja vien 33 minūtes. Jāatzīst, ka šie spēlētāji neatbilda tām prasībām, kuras parasti gaida no Dalasas centriem. Proti, spēlei aizsardzībā, punktus gūstot vai nu ar atkārtotu metienu, vai – komandas biedru labvēlības. Gan Dampjērs, gan Čandlers bija līdzīgas komplektācijas spēlētāji, kuri lieliski veica savus tiešos pienākumus, bet šosezon šāds spēlētājs centrā pietrūka. Viela pārdomām, domājot par nākamo sezonu.

Vēl viena kļūda komplektācijā bija Lamara Odoma piesaiste. Jau pirms sezonas bija skaidrs, ka šis spēlētājs šosezon domās ir visur citur, tostarp arī Losandželosā, nevis basketbola laukumā. Ģeniālais Lamars Odoms (un basketbola laukumā tāds viņš pavisam noteikti ir!) šosezon aizvadīja visu laiku sliktāko sezonu savā karjerā (50 spēles, 6,6 punkti + 4,2 bumbas), sevi pa īstam parādot vien atsevišķās spēlēs, bet visspilgtāk – atgriežoties „Staples Center”. Papildinājums nāca negaidīti, taču, kā vēlāk izrādīsies, bija lieks, jo Odoms vienkārši negribēja spēlēt, un to jau varēja redzēt pirms sezonas, ko pats Odoms arī neslēpa. Cerība, ka izdosies sezonas laikā iedīdīt, šoreiz nomira pirmā, nevis pēdējā.

Vēl viens spēlētājs, uz kuru tika liktas cerības, bija Vinss Kārters, taču cerības viesa uzvārds, ne pats spēlētājs. Arī Kārters aizvadīja savu visvājāko sezonu, un atkal jāsaka – tas jau bija paredzams! Lai arī grozam tika uzbrukts ar solīdu precizitāti, tomēr tā bija viena no zemākajām karjerā, bet par viņa lēcienu 35 gados runāt jau kļūst neērti. Jā, tas vēl ir gana augsts, ko viņš epizodiski parādīja šosezon, taču Frederiks Veiss zem groza stāties vairs nebaidītos...Tomēr sava vērtība viņam vēl piemīt, par ko epizodiski pārliecinājās arī Kevins Durants, kad Kārters spēlēja pret viņu aizsardzībā. Taču atkal jāpasvītro vārds „epizodiski” – vecums, ko padarīsi.

Kopumā „Mavericks” šosezon vispirms jau nebija čempionu cienīga komplektācija, līdz ar to arī uz pienācīgu sniegumu laukumā cerēt bija grūti. Lai arī komandā vēl joprojām bija Kids, Novickis un Terijs, tomēr nebija vairs Batlera, Čandlera, Barea, Stīvensona un Stojakoviča. Kā zināms, gandrīz vai pirmā pozīcija, par kuru jādomā, komplektējot čempionu sastāvu, ir rezervistu soliņš, bet pieminēto kungu aizstājēji tomēr sevi neattaisnoja, lai arī pirms sezonas daži apskatnieki melsa, ka Odoma, Kārtera un Vesta ierašanās gandrīz vai nodrošina vēl vienu titulu.

Iekšā bija, bet...

Tomēr izslēgšanas spēlēs Dalasa nemaz neizskatījās tik bezcerīgi. Tieši otrādi – Oklahomsitijai ir jābūt laimīgiem, ka tikuši cauri sveikā, jo sērija mierīgi varēja pagriezties uz otru pusi. 3 no 4 sērijas spēlēm Dalasai vajadzēja uzvarēt. Kas Dalasai patraucēja? Durants, Hārdens un...tiesneši. Kevins Durants ir grūti nosedzams, taču viņa sniegumā nebija nekā tāda, kas jau nebūtu redzēts regulārajā sezonā. Labi, ierastā sadarbība, kurā Durants no gala līnijas skrien ārā uz metienu no distances, tika papildināta ar vēl vienu aizsegu, taču to nu gan varēja paredzēt vai vismaz – laikus pamanīt. Protams, ka individuāli grūti nosedzams spēlētājs pat Šonam Merionam, taču „Mavericks” viņu un citus Duranta sedzējus bija atstājuši saplosīšanai.

Izslēgšanas spēlēs arvien izteiktāk iezīmējās Džeimsa Hārdena kvalitātes, kurš „Thunder” komandā noteikti ir pats vispusīgākais un gudrākais spēlētājs, ja vērtējam sniegumu laukumā. Viņš kā piekasīgs soģis sameklēja teju ikvienu spraugu, ko sniedza „Mavericks” aizsardzība, to izmantojot vai nu pats, vai – izkārtojot iespējas partneriem. No statistikas viedokļa, neko ārkārtēju neparādīja, bet spēles ziņā – sērijas karalis. Tikmēr Dalasas karalis Novickis, lai arī rezultatīvs, bija diezgan bāls un vēl negatavs šai sērijai. Metienos no distances trūka stabilitātes, bet pret nekaunīgajiem un fiziski spēcīgajiem „Thunder” garajiem spēlētājiem – pacietības. Līderis uz saviem pleciem komanda šoreiz nepanesa.

Nelielu ēnu pār šo sērija meta tiesāšanas kvalitāte. Piemēram, pirmajā spēlē Ibaka mača izskaņā divas reizes guva divus punktus ar sodu. Pirmajā reizē viņš vispirms uzskatāmi nostaigāja, otrajā reizē ielēca Novicka izstieptajā rokā. Visas sērijas garumā šķita, ka soģi jau ir nolēmuši, kuram šajā sērijā ir jāuzvar. „Thunder” aizsardzībā tika atļauts krietni vairāk nekā „Mavericks”, kuriem brīžiem ļoti piekasījās. Turklāt jāpatur prātā tas, ka ir izslēgšanas spēles, kurās parasti atļauj vairāk. Viela pārdomām, taču negribētos teikt, ka Dalasai sezona beidzās tāpēc. Teiksim tā – arī tāpēc.

Pēc pēdējās spēles Novickis preses konferencē runāja ļoti interesanti, ar acīm mazliet klejojot – sak, es jau neko konkrētu. Proti, viņš runāja par to, ka citās komandās ir pa diviem trim augstākās raudzes spēlētājiem, liekot noprast, ka Dalasā tāds ir viņš viens, līdz ar to viņam noderētu palīgi. Izklausījās pēc palīgā sauciena, tāpēc būs interesanti pavērot, kādus manevrus sastāva komplektācijā veiks Dalasa. Komandas vidējais vecums ir gandrīz apaļi 30, un tas nav maz. Prasās pēc nopietnas pārbūves. Starp citu, Dalasas šīs sezonas stāsts ir jau kaut kur dzirdēts, vai ne? Visi taču atceras, kas notika ar Maiami „Heat” pēc 2006. gada triumfa. „Mavericks” īpašnieks Marks Kubans, tviterī čivinot, jau apsolīja, ka „Mavs” atgriezīsies tronī. Jautājums – vai ar tādiem pašiem līdzekļiem kā priekšteči „Heat”? Komandas līderis izteica nepārprotamu mājienu...