9. nedēļa. Bez Miķeļa nekādi

Meklējot labāko sportistu iepriekšējā nedēļā, skats apstājās pie dinamiešu divām izkapātajām uzvarām pār „Torpedo”. Lai nu kādas tās pārējās spēles, bet uzvarētajās bija tā komanda, kādu to vēlamies redzēt katrā mačā. Vēl vairāk – trešajā cīņā, kad spēle jau bija iestiepusies otrajā papildlaikā, nepameta sajūta, ka šo uzvaru rīdzinieki neatdos. Tāpēc nācās meklēt vainīgo, tas ir labāko starp hokejistiem. Izvēle apstājās pie Miķeļa Rēdliha.

Nedēļu „Dinamo” sāka līgodamies sezonas pēdējo, neko neizšķirošo spēļu ritmos, bet 3:7 pirmajā KHL Rietumu grupas ceturtdaļfināla spēlē bija modinātājzvans. Varbūt par vienu no komandas līderiem Miķeli Rēdlihu to īsti neverēja teikt, jo viņš pat šādā cīņā tika pie diviem rezultativitātes punktiem. Toties pēc tam tieši Rēdlihu brāļu klana jaunākā atvase lielā mērā veicināja abas debesīs ceļošās uzvaras.

Otrajā sērijas spēlē izbraukumā Miķelis piedalījās neizšķirtu panākušo vārtu organizēšanā tikai četras minūtes pirms pamatlaika beigām, bet papildlaika piektās minūtes beigās, guva uzvaras vārtus, parādīdams pretinieku vārtsargam Kovalam, ka viņa vājākā vieta ir starp kājām. Savukārt trešajā sērijas spēlē jau Rīgā Rēdlihs jaunākais gan atdeva piespēli šķīlienam Krišjānim Rēdliham, izlīdzinot rezultātu 1:1, gan sekmēja atspēlēšanās sākumu no 1:3, piecu minūšu skaitliskajā mazākumā izgājienā pret vienu pretinieku aizsargu izdarot visu, lai Ģirtam Ankipānam tik vien atliktu, kā trāpīt vārtos. 2:3 jau deva cerību. Visbeidzot, pavadījušiem laukumā 93:03 minūtes, otrajā papildlaikā atkal Sprukta maiņas (gribas teikt – Rēdliha maiņas, piedod, Jāni) sagrieztā virpuļa viducī atkal bija Miķelis, dodams piespēli no aizvārtes, kas ar vairākiem rikošetiem beidzās ar Karsuma metienu un Sprukta ripas iebakstīšanu tukšā vārtu stūrī. Ceturtajā sērijas spēlē... Jā, tajā negāja Miķelim (palika bez rezultativitātes punktiem), un negāja arī komandai.

Patīkami, ka Rēdlihs jaunākais savas kvalitātes rāda brīžos, kad tas visvairāk vajadzīgs. Kā smejas hokeja pazinēji un pierādīja Marks Hartigans, lai iekristu acīs un nopelnītu labāku kontraktu nākamajai sezonai, pietiek labi spēlēt divas reizes sezonā tās sākumā un beigās. Miķelim sākums atšķirībā no komandas kopumā padevās brangs – pirmajās 11 spēlēs 16 punktu (3+13) un vieta KHL rezultatīvāko spēlētāju pašā augšgalā. Ieturējis „pauzīti” un pēdējās 18 regulārās sezonas spēlēs ticis pie 7 (4+3) rezultativitātes punktiem, Rēdlihs pleiofos atkal ieslēdza motoru uz pilnu jaudu un ar piecās spēlēs gūtajiem 8 (2+6) punktiem Miķelis ir otrajā vietā rezultatīvāko izslēgšanas spēļu hokejistu vidū. Pirmajā, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem, ir tikai šodienas pretinieku kapteinis Mihails Varnakovs (5+3).

Protams, ne jau Miķelis viens cirvi, tas ir, hokeja nūju vicināja, lai divas spēles pēc kārtas atspēlētos – 2:1 (no 0:1) un 4:3 (no 0:1, 1:3). Katrs darīja savu darbu, sākot no vārtsarga un beidzot ar uzbrucējiem, treneriem un komandas apkalpojošo personālu, tomēr var pilnīgi droši apgalvot, ka bez Rēdliha jaunākā šo divu uzvaru nebūtu un ka nez vai kāds nāktu viņa vietā ar saukli „Neaizvietojamu cilvēku (hokejistu) nav!” Vārtsargs un aizsargi (protams, arī uzbrucēji) var būt teju perfekti savu vārtu priekšā, bet, ja nav, kas iedabū ripu pretinieka būrī, iespējams ir nezaudēt, bet ne uzvarēt. Lielā mērā pateicoties Rēdliham junioram Rīga šo sēriju jau nav zaudējusi un saglabā, kaut ne pārāk lielas, tomēr izredzes pret šā gada Rietumu grupas otrās vietas ieguvēju. Un droši vien tāpat kā bez Ankopāna ir viens Hosa un bez – pavisam cits, arī ar Miķeli ir viens Sprukts un Karsums, bet bez viņa – cits...