Galviņa tirgus vērtība pieaug, Karsumam tā samazinās

Zemekis, 2010-02-03 14:20,
Sveiks, Armands.
Mazliet par to, kas ir apkārt hokejam RD. Kā Tu vērtē RD mārketinga un merchandisng darba aktivitātes? Ja salīdzinām ar KHL, tad protams - esam līderi, bet ir lietas, kur vēl ļoti daudz darāmā. Kāpēc man jāstāv rindā vai jāgrūstās pie vienīgā merchandising galda Arēnā Rīga, ja mazus galdiņus ar suvenīriem var novietot pa visu arēnu, visos stāvos? Cik RD skatītājiem ir abonomenti? Kāpēc netiek strādāts pie tā, lai abonomentu skaitu ievērojami palielinātu diversificējot iegādes nosacījumus - nomaksa, dalīts maksājums utt utt. Esmu abonomenta īpašnieks jau otro sezonu, bet no RD puses par mani kā pastāvīgo klientu nav nekādas intereses - ne tiešā komunikācija pa e-pastu, ne papildus informēšana par jaunumiem utt. Ne reizi neesmu saņemis atbildi uz jautājumiem, kas uzdoti pa e-pastu: info@dinamoriga.eu. Arī Simsona kunga dialogi pašam ar sevi Arēnā spēļu laikā sāk mazliet apnikt. Par RD mājas lapas funkcionalitāti, informācijas aktualitāti un saturu arī būtu ko teikt. Un tas viss pašreiz Latvijā populārākajam zīmolam! Manuprāt - daudzas lietas no šīm var efektīvi organizēt un tas neprasa daudz finansiālu līdzekļu. Pat vēl vairāk - ar šīm lietām profesionāli strādājot ir iespējams nopelnīt naudu. Tavs viedoklis?
Ar cieņu, Atis Mekšs

Piekrītu. Rīgas Dinamo projektā vēl ir ļoti daudz pilnveidojamu lietu, kas patiešām klubam var nest naudu un atdevi. Līdzjutēju lojalitātes programma ir svarīgs priekšnoteikums komandas fanu bāzei, ko var realizēt neatkarīgi no arēnas īpašumtiesībām. Sociālās kampaņas jeb pasākumi, ko organizē Dinamo mārketings – tās patiešām ir vērtīgas, savukārt ap hokeja spēli veidotie notikumi prasa ne tikai aklu kopēšanu, bet arī mazliet lielāku radošo dzirksteli. Pieņemu, ka šie aprunātie jautājumi saistīti ar kluba mārketinga politikas maiņu, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mainījās atbildīgās un darbojošās personas. Tas, savukārt, prasa laiku, lai iepazītos ar situāciju, novērtētu iestrādnes. Klubam ir akcionāri un viņi paši pieņem lēmumus: līdzīgi kā attiecībā pret komandas komplektēšanu, arī darbā ap komandu ir gan veiksmes, gan izgāšanās. Dinamo patiesībā ir krīzes laika fenomens, kas cilvēkos rada prieku un iedvesmu. Man pašam liekas ļoti dīvaina tā Dinamo produktu kampaņa, taču citiem tā patīk. Katrā gadījumā – šobrīd Rīgas Dinamo zīmols Latvijas tirgū ir ar vislielāko potenciālu, turklāt, spriežot pēc Viasat rādījumiem Baltijā kopumā, arī Iagaunijā un Lietuvā dinamiešiem seko līdzi. Tāpat kā mēs palūkojam, kā Eiropā klājas Žalgirim. Par to prieks!

Abrags, 2010-02-03 14:43,
Kā Tu komentēsi faktu, ka pēdējā laikā starp potenciālajiem KHL jaunpienācējiem kā viens no kandidātiem (un ar vislielāko varbūtību!) līgas vadošo amatpersonu intervijās tiek minēta Hantimansijkas Jugra! Ja ņem vērā faktu, kur atrodas Hantimansijska un Hantimansijskas arēnas ietilpību (2000 skatītāju vietas)... tiešām naftas rubļi pāri visam? (pat iepriekš deklarētajam par KHL kluba halles minimālo ietilpību).

Protams, ka nauda noteiks visu. Savulaik NHL bija tāds klubs Vinipegas Jets – tā bija tāda kārtīga Kanādas Sibīrija. Kamēr īpašnieki vilka šos ratus, viss bija kārtībā. Kad šie vairs nevarēja, tā komanda meklēja jaunu saimnieku un pilsētu. Pirms 30 gadiem neviens pat iedomāties nevarēja, ka NHL hokeju spēlēs Kalifornijā un Floridā, tagad tur ir daudz komandu, pat ar Stenlija kausa godiem. Par KHL ekspansiju – tas ir līgas veidotāju stratēģiskais plāns. Ja viņi redzēs finansiālu ieguvumu, tad hokeju spēlēs arī mūžīgā sasaluma zonā. Halles un arēnas var sabūvēt. Hantimansijskā un tās apkārtnē ir ļoti daudz naudas.

avārijas_brigāde, 2010-02-04
Labdien Armand.Man tāds nestandarta jautājums.Sporta Avīze+ patiešām labs projekts.Raksti,intervijas.video.Vai nebūtu iespēja video intervijām pievienot subtitrus,jo ne jau visiem portāla lietotājiem ir pieeja skaņu pasaulei.Cik noprotu pēc Jūsu rakstītā,videointervijas ir ierakstā un varbūt subtitrus būtu iespējams pievienot.Protams,tās ir tehniskas nianses un laikam arī liekas klapatas.Paldies par uzmanību.

Subtitri ir laba doma, taču tehniski tas šo procesu padarīs apgrūtinošu un laikietilpīgu. Būs grūti atrast kādu cilvēku, kam varēs apmaksāt šo darbu, turklāt – laika ziņā intervija kā galaprodukts pazaudēs savu aktualitāti, ja to slīpēs vienu vai divas nedēļas. Tās patiešām būtu klapatas.

guvbis, 2010-02-04 14:11
Skatoties uz Sarokina pēdējo spēļu statistiku un spēles kvalitāti, vai Znaroks nevarētu likt Laviņam saslimt??

Laviņš ir labāks par Sorokinu – tieši aizsardzības spēlē. Savukārt, Oļegs ir pārliecinošs uzbrukumu veidošanā, arī ieiešanā zonā un slidojuma ātrumā. Viņš ir olimpiskajā rezervistu sastāvā, ko, visticamāk, tomēr paņems līdzi uz Vankūveru. Piemēram, vācieši un šveicieši ved uz olimpiādi visus astoņus pieteiktos rezervistus. Mēs tik bagāti neesam, taču, manuprāt, Oļegs tomēr līdz olimpiskajai pilsētai aizbrauks un uzspēlēs. Viņš to būtu pelnījis.

James.Karalis James, 2010-02-04 21:38
Sveiks Armand!
Man ir divi jautājumi!
1. Pēc kādiem principiem iemetienā tiesnesis liek atstāt vienas vai otras komandas spēlētājam iemetiena punktu? It kā visiem zināms fakts, bet īsti nesaprotu!
2.Kapēc Sporta Avīzēs vairs nav lielo plakātu un speciālizlaidumu, man kā sporta draugam patika, it īpaši plakāti!?

1. Ne jau tāpat vien iemetiena aplī ir iezīmētas tā sauktās ūsiņas, kas savā ziņā tiesnesim un spēlētājiem kalpo par zināmu atskaites punktu šai procedūrai. Abi hokejisti ieņem stāju, lai viņu kājas un nūjas atrastos tā sauktajā spoguļattēlā – tiesnesis vērtē, lai šī pozīcija būtu abām pusēm līdzvērtīga. Nevar otrs savu kāju vai dibenu iestumt pretinieka pusē. Nūja uz ledus. Tie, kam nervi švakāki, vai - kas pirms iemetiena uzvilkušies, mēģina raustīties, lai uzminētu tiesneša ripas izmetiena kustību, tādejādi iegūstot priekšrocības pret sāncensi, tos soģis palūdz atslābt un viņa vietā nāk cits.
2. Plakātu ražošanas izmaksas bija par dārgu. Tiesa, ja atradīsim labu finansiālo risinājumu, šī ideja noteikti atgriezīsies pie Sporta Avīzes.

NobodyIsPerfect,
Sveiks. Pēdējā laikā skatoties Allsvenskan līgu es saprotu, ka tur spēlē ļoti labi spēlētāji un ka no KHL klubiem ir pārgājušie uz Allsvenskanu vai otrādāk (mūsu pats Petrovickis). Drošvien jau, ka KHL ir 2. stiprākā līga pasaulē, bet noteikti ne ar lielu pārsvaru. Vai Elitseries tiešām nav stiprāka par AHL? Tomēr mūsējie tur gaužām maz ir spēlējuši. Un tu ļoti bieži piemini to, ka Galviņš varētu vairs nespēlēt Rīgā. Tātad - vai tas tiešām būtu tik liels zaudējums. Varbūt var ļaut iet projām? Vai Laviņš-Sorokins aizsargu pāris varētu atgriezties jelkad?

Diskusijas – kura līga stiprāka – būs kā bezgalīgais stāsts. Zviedru elites līgā patiešām tiek spēlēts augstvērtīgs hokejs, tomēr pēc vidējā līmeņa KHL noteikti ir labāks. AHL tomēr ir fārmklubu veidojums, kur lielākā daļa hokejistu spēlē nevis komandas interesēs, bet – lai par katru cenu izceltos un nokļūtu NHL. Tas traucē uztvert AHL kā līgu ar spēku. Tā drīzāk ir līga ar labu hokejistu individuālo potenciālu, taču, ja vērtētu komandas spēli, tad KHL klubi lielāko daļu AHL blices varētu sabāzt maisā. Saprotams, spēlētāju enerģija un mērķtiecība uz vārtu gūšanu – tur no AHL ir ko mācīties.
Par Galviņu: viņš šobrīd ir viens no visprogresējušākajiem Dinamo spēlētājiem. Palicis daudz nosvērtāks, pieņem pārdomātus lēmumus, labi slido, prot ne tikai aizsargāties, bet arī uzbrukt. Protams, arī kļūdās, bet, kurš to nedara? Viņš noteikti gribētu palikt Dinamo arī nākamsezon, taču jāpaskatās, kāds būs līgas jaunais reglaments, attiecībā pret līgumu slēgšanu. Ja paliks iestrādne, ka vecumā līdz 28 gadiem nākamā līguma summa nedrīkst būt lielāka par 20%, tad Guntis noteikti nepaliks Rīgā. Viņš noteikti tirgū atrastu labāku piedāvājumu par tiem iespējamajiem 6-7 tūkstošiem eiro mēnesī. Atteikt spēlētājam var vienmēr, taču vispirms vajadzētu mēģināt vienoties. Pastāv jau arī bonusu sistēma, kurā var iestrādāt spēlētāja sportisko apņemšanos, kas atnes viņam labu piemaksu. Labi abām pusēm. Kas attiecas uz aizsargu pāriem: manuprāt, Laviņš-Galviņš un Ozoliņš-Sorokins ir šīs sezonas atradumi. Hokejisti viens otru pietiekami labi jūt laukumā, kas palīdz veidot aizsardzības sistēmas.

vabole,
Armand, intervijā ar Karsumu jau jautājāt par Mārtiņa vēlmi un spējām atgriezties NHL. Protams, ka izredzes pastāv vienmēr, bet cik augstu Jūs šādas izredzes vērtējat? Vai NHL ir būtiski Karsuma iepriekšējie sasniegumi (AHL un jauniešu izlasēs), vai viņus interesē tikai pašreizējais varējums laukumā? Atgriezīsies vēl Mārtiņš atpakaļ NHL?

NHL vajag spēlētāju, kas spēlē – intervijā ar Karsumu labi varēja sadzirdēt, ka, nokļūstot lielā kluba apritē, tur vairs nevienam trenerim neinteresē, kas tev vēl ir jāmācās. Tur jau strādā ar gatavu materiālu. Slīpēt savas iemaņas vari junioru līgā vai fārmklubā. Ja godīgi, tad šādas izredzes – Mārtiņa iespējamo atgriešanos NHL – vērtēju ļoti piesardzīgi. Labākā versija – Karsums nospēlē vienu vai divas izcilas sezonas Rīgas Dinamo un, tad teorētiski viņu varētu kāds no NHL klubiem uzrunāt. Tas gan varētu būt atkal divvirziena līgums, kas Mārtiņu noteikti neapmierinās. Ja no šīs aprites esi izkritis, tad – uz ilgu laiku, vai – pavisam. Ļoti reti gadījumi, kad savulaik draftēts hokejists tomēr pēc gadiem uzspēlē NHL. Nāk jaunas paaudzes, jauni talanti – savukārt, Mārtiņš jaunāks nepaliek. Var cerēt, ka paliks labāks, bet – tad ir jābūt KHL pirmā desmitnieka hokejistam pēc visiem rādītājiem. Pagaidām, Mārtiņa tirgus vērtība ir samazinājusies, ko var ietekmēt, piemēram, olimpiskās spēles. Tas tomēr būs labs atskaites punkts un fons. Ja apjūc tādā kompānijā, tad par NHL vēl kādu laiku nerunāsim.