Dārziņa atgriešanās. Loģiska

Mazliet loģiskāka būtu bijusi Laura atgriešanās pirms Džeimija Džonsona, taču ne vienmēr dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek. Vakar, kad oficiāli tika paziņots Latvijas olimpiskās izlases sastāvs un tajā bija arī Dārziņa uzvārds, atkrita versija, ka dakteri likuši Laurim vispirms savest kārtībā veselību un tad domāt par hokeju. Tātad bija skaidrs, ka Dārziņš jau var spēlēt. Jo pretējā gadījumā izlases ģeneerālmenedžeris Māris Baldonieks viņu sastāvā nemaz neliktu.

Pēdējās trīs sezonas Dārziņam Kazaņā un Čeļabinskā nebija tās labākās. Un ne jau tikai tāpēc, ka pārāk bieži tika pie savainojumiem. Kazaņā viņu aicināja tad, kad galvenais treneris tur vēl bija Zinetula Biļaļetdinovs, bet spēlēt iznāca pie diviem citiem - Krikunova un Belova. Čeļabinskā bija mazliet cits variants - pieredzējušais Valerijs Belousovs zināja, kādu kaķi pērk, taču gadījās cita liksta: lika kaķim ķert tādas žurkas, kas viņam nebija pa spēkam.

Lūk, Oļega Sorokina novērojums: "Tikko Laurim ir sava loma laukumā, tā kaut kas sanāk - pērn vairākumā viņam bija sava loma, un bija arī goli. Ja šīs konkrētās lomas nav... Kas tagad notiek ar viņu "Traktor"? Laurim neviens piespēles nedod! Viņš savā maiņā ir trešais uzbrucējs, vadošie ir Kosticins un Kontiola. Kosticins laukumā pārsvarā meklē Kontiolu. Kontiola pats par sevi ir individuāls spēlētājs un daudz var arī izdarīt. Lauris tur ir kā trešais, kā pēdējā opcija. Lauris tiek ignorēts un Kosticins viņam nepiespēlē... Tie ir arī vieni no iemesliem.
Laurim un arī Miķelim Rēdliham laukumā vajag spēlētāju sadarbību. Tā kā bija ar Kariju, Troteru, Spruktu. Bez jebkādas domas, ka partneris var neatdot piespēli. Vai, ka nepatīk partneris. Viņi visu zināja un patika arī partneri. Un tad viss iet no rokas. Ja godīgi, tad Krievijā viņiem nav atraduši partnerus un treneri neveido spēli uz viņiem. Rīgā tomēr tā notika. Man liekas, ka čaļi varētu arī Krievijā spēlēt tikpat labi kā ''Dinamo", bet vajag lai viņiem komandā būtu sava loma un blakus būtu spēlētāji, kas palīdz.
Ja viņi atgrieztos Rīgas "Dinamo", viss atkal aizietu vecajās sliedēs un visi brīnītos un neteiktu, ka latvieši nemāk spēlēt. Krievijas treneri nemāk viņus izmantot. Vai nu ņem spēlētāju pat nezinot, kā viņu izmantos, vai tikai pēc statistikas. Man likās, ka Čeļabinskā Laurim varētu iet labi - tā ir tehniskā komanda. Bet viņam jābūt pie spēlētājiem, kas grib sadarboties. Kosticins to vispār negrib..."

Kur "Dinamo" vislabāk iederētos spēlētājs ar 90. numuru? Praktiski varianti ir divi. Pie Hosas un Vilsona pirmajā trijniekā, kur abi uzbrucēji ir veikli, manevrējoši un tas būtu izcils uzbrukuma trijnieks. Otra opcija - pie Indraša un Ščehuras. Miks ļoti labi pārredz laukumu un nu jau pasen veido arī spēli, kopā ar Dārziņu tas būtu varens spēks. Diezin vai ir variants, ka veidojam trešo maiņu, kā tas bija iepriekš, kad nomināli trešais trijnieks M. Rēdlihs - Troters - Dārziņš arī spēja šaut un lādēt.

Loģiski, ka atgriežoties Dārziņam, kāds jāsūta mājās. Piecās spēlēs neko vērā ņemamu nav izdarījis Džonsons un ir redzams, ka viņš nav savā labākajā fiziskajā kondīcijā. Taču nebūtu loģiski tik ātri atbrīvoties no tikko paņemta spēlētāja. Tad jau drīzāk ir gaidāma ziņa, ka klubs lauž līgumu ar Marcelu Haščāku...

Bet Dārziņš mums ir vajadzīgs. Gan kā "Dinamo" uzbrucējs, gan kā uzbrucējs izlasē. Pērn Helsinkos kā Latvijas izlases kapteinis viņš bija arī viens no izlases vilcējiem. Ja ne pats galvenais. Lai tev, Lauri, veiksmīga atgriešanās!