Lai Kalevala dod Pekam veiksmi!

Arī pirmajās no četrām mājas spēles kalendārs nepiedāvā vieglu pastaigu Bastejkalnā - Šuplers, Minska, "Lev" un Znaroks. Šuplers un Znaroks gribēs punktus, ar Minsku mums reģionālie norēķini, bet "Lev" taču latviski ir lauvas... Gribētos būt reālam optimistam, taču dzīve to neļauj. Jo var iznākt, kā ar to pareksi - visi zina, ka kādreiz varenais finanšu rotveilers kārtīgu kaulu sagrauzt vairs nevar, bet izliekas, ka viss OK.

Nezinu, kāpēc, bet man šī vasara atgādina 2008. gadu. Arī tad nezināmā bija vairāk nekā zināmā, un dažs labs skeptiķis "Dinamo" komandas nākotni krāsoja ļoti pelēkos toņos. Man palaimējās. Biju pirmssezonas pēdējā pārbaudes turnīrā Mitišos un savām acīm redzēju, ka varam spēlēt ne tikai ar "Ņeftehimik" (2:3, OT), "Ladu" (4:2), bet jau toruden spēcīgo "Atlant" (2:3, bullīšos). Mitiščos Šuplers "pamanīja" Ciprusu un Ankipānu, kuriem jau bija rezervētas pensionāru vietas pie Vasiļjeva "Rīgā 2000". Varbūt citiem ir cits viedoklis, bet man liekas, ka "Dinamo" pa īstam piedzima 1:6 spēlē Novosibirskā, kad Vestkots, Elisons, Hosa un Ronalds Petrovickis uztaisīja kautiņu. No pirmā piecu spēļu izbraukuma mājās tika pārvesti pieci punkti - 4:2 un 6:7 (b) Habarovskā, 0:7 Novokuzņeckā, 1:2 (b) un 1:6 Novosibirskā. Jau dziļāk rudenī sekoja astoņu zaudējumu sērija, Šuplera karāšanās mata galā un, ja pavasarī nebūtu bezgribas play-off pret Maskavas "Dinamo", tad beigu beigās viss būtu štokos. Gribam to atzīt, vai negribam, bet pirmajā sezonā Šupis vezumu ļāva vilkt leģionāriem - Vestkotam, Novākam, Elisonam, Hartiganam, Hosam. Manuprāt, labākajam leģionāru komplektam šajā četrgadē.

Pirms otrās sezonas Savickis lepni paziņoja, ka ar Ozoliņu sastāvā jādabū Gagarina kauss. Sandis tobrīd savilka tik pretīgu sejas grimasi kā kamielis, kurš grib izspļaut no mutes kaut kādu mēslu. Laikam jau Ozo juta, kas var notikt. Pirmssezonas pārbaudes spēļu rezultāti rādīja, ka Šupis ar degsmi meties pildīt Savicka norādes, bet punktu spēles Rīgā sākās ar trim barankām: 1:5 pret "Salavat Julajev", 4:5 pret Omsku, kā arī 2:4 ar Astanu. Pirmajā izbraukuma spēlē Maskavā pret "Spartak" pazaudējām Kariju, Čehovā - 5:3, bet Ņižņijnovgorodā, kad Ozo bija aizlidojis uz ASV, iznāca ļoti liels nesmukums - 2:7. Pirmajās piecās spēlēs par vienu punktu tika pārsniegts pirmās sezonas grafiks, taču oktobra beigās "Dinamo" atradās 12. (pēdējā) vietā Rietumos. Karijam trauma, Iguldens - ne īsti centrs, ne metējs, Svets arī ne šāds, ne tāds. Bet pavasaris bija vienos ziedos: noštopēts taču KHL vadoņa Medvedeva mīlulis SKA.

Pērnā vasara pagāja, apraudot Masaļski un Hosu. Edgaram interneta draugi bija "sameklējuši" dažāda kalibra aizstājējus, dažs zviedrs gandrīz jau sēdās aeroplānā, bet pārdomāja. Otrreiz Rīgas upē mēģināja iekāpt Hartigans, ar pirmo piegājienu tas izdevās Surovijam, taču sezonas sākumā olimpiskais čempions Telkvists un supertalants Troters diezin kādi klintīs kāpēji nebija. Sezona sākās uz ūsiņu: 5:4 bullīšos Pēterburgā, 3:0 Novokuzņeckā, 2:3 Novosibirskā un 4:3 bullīšos Habarovskā. Pieskaitot mājas punktu pret "AK Bars" (4:5, b), iznāca labākais sezonas starts - 7 punkti no 15. Taču ne ilgi Julo bērītis dancoja ragu mūzikas pavadījumā. Jau 7. spēlē Rīgā parādījās par trenera brāļadēlu nodēvētais Mikušs. Un sākās viens no sliktākajiem cirka numuriem Sējēja trupā. Jūlis savu "radinieku" lika šur un tur, pat riskējot pazaudēt Troteru, kurš pēc vienas spēles bija nikns kā Zatlers, atlaižot parlamentu. Taču bedre sekoja jau bez Mikuša: kad decembrī un janvārī savainojuma dēļ uz 12 spēlēm izkrita Ozo, komanda 12 spēlēs deviņas reizes zaudēja, nopelnot tikai 8 punktus. Šī bija trešā reize, kad Šupis varēja lidot. Atkal izspruka sveikā. Veiksminieks! Var jau būt, ka Skanstes ielas gāzes kantorī Šupis pārliecinoši zīmēja shēmas, kā "Dinamo" tiks play-off un tur sasitīs Znaroka armiju, taču normālā sabiedrībā viņš trenerus nedalīja labajos un sliktajos, bet gan tādos, kam veicas un tādos, kuriem veiksmes nav.

Gribētos ticēt, ka somu Pēteris būs veiksminieks. Šurp nācis ar revolūcijas karogu, ka latviešiem turpmāk būs jāspēlē agresīvs hokejs. Pārbaudes spēļu rezultātus iemetīsim miskastē, bet... Godmaņa BET neļauj tur iemest spēles saturu. Ja dzelzceļnieku turnīrā tas bija tāds, lai vismaz dabūtu punktus no "Auto" un "Lev", tad Doņeckā Peka bija spiests dziedāt šo to no Julo ārijas: sak, kas tā par spēlēšanu, ja dzīvais spēks sanāk tikai četrām maiņām. Savainojumi, bet Bukartam un Podziņam bija jāiet dienēt "Rīgā". Tauta runā, bet zīlīte vēl līdz manam logam nav atnesusi precīzu datumu, kad uz bruņumašīnas kāpis vadonis. Ozo teksts esot bijis apmēram šāds: "Davai, veči! Ir vairāk jātrenējas!", atbildē saņemts čivinājums: "Tu, Sandi nesatraucies - uz spēlēm mēs saņemsimies!"

Ļoti negribētos, lai Pekam pēc katras spēles jāsaka tas pats, kas pēc 3:2 uzvaras pār "Donbas": "Donbas"/"Jugra", "Atlant" utt. ir ļoti stipra komanda, un šodien mēs zaudējām cienīgam pretiniekam." (Teikuma otrā puse no manis.) Ja treneris pasaka, ka viņu apmierina tikai divu maiņu spēle, ja Sējējs vairāk gaidījis no Melina, ja sezonai negatavs pagaidām ir Landmarks. Tad Savicka izteikumi, ka ar Rautakalio mēs iesim tālāk nekā ar Šupleru, izliekas nenopietni. Savickis gan neteica, kurā gadā tas notiks... Bet pagaidām "Dinamo" gatavība rada lielākas bažas nekā 2008. gada rudenī.
Lai Kalevala dod Pekam veiksmi!