Biķernieku spodrināšana ar spīdveju

Nekur citur Eiropā (bet varbūt arī pasaulē) galvaspilsētā - tikai apmēram pusstundas braucienā no centra - nav tāda auto un motosporta kompleksa, kāds ir Biķerniekos. Turklāt vēl daļēji mežā un tajā paša laikā - pilsētas robežās. Ārzemnieki skatījās un apbrīnoja. Ja mums būtu tāda bāze... Plus vēl blakus Motormuzejs ar neskaitāmiem unikāliem eksponātiem (pašreiz notiek tā rekonstrukcija). Lielu pārmaiņu un juku laikā cieta arī BKSB un ļoti svarīgi jau ir kaut vai tas, ka to izdevās saglabāt. Droši vien, ka Biķerniekos, nekad nenotiks F-1 vai motošosejas "Grand Prix" sacensības (kaut gan - nekad nesaki nekad!), taču šeit var notikt augsta līmeņa un pietiekami prestižas sacensības autošosejā, driftā, kartingā, motošosejā un tagad - arī spīdvejā. Tieši "ātrais ceļš" pašreiz Biķerniekos ir vienīgais, uz kura var sacensties šā sporta veida pasaules elite.
Tie, kas bija Biķerniekos pavasarī vai vasaras sākumā, diezin vai varēja iedomāties, ka te varētu notikt spīdveja GP posms. Polijas sporta portāls sportowefakty.pl pat bija publicējis vairākas fotogrāfijas ar diezgan iznīcinošu parakstu: "Latvijas "Grand Prix" gruvešos?". Tā tas arī izskatījās. Bija atjaunots tikai spīdveja celiņš, bet viss pārējais izskatījās gandrīz tāpat, kā bija stāvējis vairākus pēdējos gadus. Nolaists. Par cīkstēšanos ar zemes gabalu īpašniekiem varētu laikam gandrīz grāmatu uzrakstīt, taču beigās veselais saprāts tomēr ņēma virsroku un, redzēdami notikušās pārmaiņas, arī viņi droši vien (cerams) nav vīlušies. Vispār jau tas ir diezgan aktuāls temats joprojām, taču šoreiz ne par to. Tie, kas bija Biķerniekos pirms divām trim nedēļām vai brauca garām BKSB, arī vēl nemanīja neko tādu, kas liecinātu, ka te pavisam drīz būs GP posms spīdvejā. Tieši tāpēc jo lielāks bija daudzu izbrīns 9. augustā, kad atjaunotajā BKSB mototrekā notika pirmais oficiālais treniņš ar Latvijas labāko spīdvejistu Andžeja Ļebedeva, Maksima Bogdanovs un Ķasta Puodžuka piedalīšanos (plus Ivans Pļešakovs) - likās, ka tā ir kāda pavisam cita vieta nevis BKSB motostadions! Kaut gan nekas netika no jauna celts (lielākie darbi tika veikti tieši celiņā, viss tika vienīgi atjaunots un sakopts, bet tribīnēs tika saliktu plastikāta sēdekļi, kā arī uzlikta galvenā tiesneša kabīne, radās vietas TV komentētājiem un starta iekārta). Spīdveja stadions izskatās kā konfekte un līdz Latvijas GP posmam "konfekte" tiks ne tikai ietīta vēl krāsainākā papīrā, bet kļūs vēl garšīgāka.
Tiks uzliktas divas pagaidu tribīnes ar sēdvietām un viena stāvvietu tribīne. Kopējais vietu skaits būs 8 500. Vēl būs mākslīgais apgaismojums un liela reklāma motobola laukumā. Stadions kļūs vēl krāšņāks un būtu interesanti nolikt blakus vēl tikai maijā publicētos BKSB spīdveja treka fotogrāfijas... Atlikušajā laikā tiks pārveidots arī mototreka segums (tā kvalitāte jau tagad ir ļoti laba), lai tas kļūtu piemērotāks apdzīšanai visā mototreka platumā. Tika paplašināta dalībnieku pagaidu nometne jeb slēgtais parks, aiz pirmā līkumā pēc starta tiks izvietots liels ekrāns, kurā varēs redzēt gan braucienu atkārtojumus, gan intervijas ar braucējiem.
Tas viss būs skaisti un, cerams, ļoti aizraujoši, taču visi svētki reiz beidzas un atsākas ikdiena. Tāda iestāsies arī Biķernieku mototrekā. Jau šosezon tajā iecerēts sarīkot Latvijas atklāto čempionātu (septembra beigas - oktobra sākums, bet lai nesakrīt ar Nāciju motokrosu Ķegumā), savukārt nākamsezon Rīgai varētu piešķirt Pasaules kausa pusfinālu (Latvijas GP nākamgad atkal būs Daugavpilī, vēl pēc gada - atkal Rīgā u.tt.). Arī tā, protams, nav ikdiena, bet svētki. Ikdiena ir bērnu un jauniešu spīdveja kluba izveidošana, kas ar laiku varētu pārtapt par Rīgas spīdveja komandu. Svarīgi, lai atjaunotajā mototrekā ikdienā kūsā darbība un pašreiz jau arī par to tiek domāts. Atjaunot mototreku (lasi - ieguldīt lielu naudu), lai tajā sarīkotu tikai pāris sacensības sezonā - tas ir pārāk dārgs prieks pat ja vienas no sacensībām ir GP posma vai Pasaules kausa pusfināls. Pirmajā reizē Rīgas spīdveja komanda tapa gandrīz trīs gadus (BKSB mototreks tika atklāts 1976. gada rudenī, bet Rīgas komanda PSRS čempionāta 1. līgā debitēja 1979. gada maijā) un tagad arī vajadzēs laiku un pacietību, kamēr tāda taps, vajag arī cilvēkus, kas to veidos, kas darbosies ar zēniem un jauniešiem, kas skolos jaunos spīdvejistus. Latvijas spīdvejs kļūs vēl spēcīgāks, ja spīdvejs atgriezīsies Rīgā ne tikai ar visaugstākā ranga sacensībām. Tāda ir arī mototreka atjaunošanas galvenā iecere.
Ne tikai Biķernieku kompleksā sporta bāze ir ieguvusi arēnu, kurā var sacensties labākie pasaulē un kurā var rīkot visaugstākā līmeņa sacensības, bet arī Rīga un Latvija ir ieguvusi vēl vienu tādu arēnu. Kāpēc nevarētu ar laiku izdarīt tā, lai visi - un pirmām kārtām ārzemnieki - atkal sajūsminās par Biķernieku komplekso sporta bāzi, lai viņi atkal to slavē un ar nelielu skaudību aprīno? Kāpēc lai abreviatūra BKSB nekļūst atpazīstama auto un motosporta aprindās visā Eiropā? Kāpēc mums zaudēt to, ar ko varam būt slaveni kā vienīgie visā Eiropā? Galu galā - tas taču arī ir Latvijas prestižs (auto un motosporta aprindas ir ļoti ļoti plašas).