26. diena: Forlanu salauž sezona un tiesneši

Viens no spilgtākajiem tēliem pirmajā pusfinālmačā bija urugvajiešu uzbrucējs Djego Forlans. Viņa sejas vaibstos visu laiku varēja saskatīt noguruma un savainojuma sekas, taču 32 gadus vecais vīrs turpināja spēlēt ar sakostiem zobiem. Pirmā puslaika beigās Forlans pat izlīdzināja rezultātu, taču mača izskaņā viņam bija izsīkušas pēdējās spēku paliekas. Sešas minūtes pirms spēles beigām Forlans apsēdās uz rezervistu soliņa, bet vēlāk žurnālistiem atzina, ka pēc 67 spēlēm šajā sezonā jūtas ļoti noguris.

Daudziem Eiropas futbola klubu vadošajiem spēlētājiem šis pasaules čempionāts pēc garās sezonas kļuva par neizturamu pārbaudījumu. Veins Rūnijs, kurš aizvadītajā sezonā guva 34 vārtus (kopā visos turnīros) un Anglijas futbolistu aptaujā tika atzīts par premjerlīgas labāko spēlētāju, Dienvidāfrikā palika tukšā. Viņam ir tikai 24 gadi. Ko tad teikt par 32 gadus veco pussargu Frenku Lampardu, kuram aizvadītā sezona "Chelsea" sastāvā (22 vārti premjerlīgā) bija sekmīgākā visā karjerā, taču jūnijā Anglijas izlases sastāvā viņš izskatījās blāvi? Līdzīgus piemērus var atrast arī citās izlasēs. Kaut vai izdaudzinātais portugālis Krištianu Ronaldu, kurš Madrides "Real" sastāvā iejutās ar 33 vārtiem 35 spēlēs, bet Dienvidāfrikā iemocīja tikai vienu neveiklu golu.

Šajā pasaules čempionātā izšķirīgajos mačos spīd futbolisti, kuriem aizvadītajā sezonā klubos neiznāca spēlēt pēc pilnas programmas. Nevar teikt, ka Veslijs Snejders neizcēlās "Inter" sastāvā, taču Itālijas čempionātā savainojumu dēļ viņš piedalījās 26 mačos no 38, un tagad viņam netrūkst spēka. Līdzīgi var teikt arī par Arjenu Robenu no Minhenes "Bayern", kurš traumu dēļ izgāja laukumā tikai 24 Vācijas bundeslīgas mačos. Tieši Snejders un Robens pusfināla spēles beigu fāzē atrada spēkus, lai no 1:1 ar rezultatīviem sitieniem panāktu 3:1.

Holandieši bija pelnījuši šo iekļūšanu finālā kaut vai ar piecu uzvarēto spēļu sēriju pirmajās piecās spēlēs. Daudziem Nīderlandes izlases uzvara pār Urugvaju šķita tik pašsaprotama un gaidīta, ka varēja pievērt acis uz blakusapstākļiem, pat uz tik būtiskiem kā tiesāšana. Bet, ja Uzbekistānas tiesneša Ravšana Irmatova brigāde būtu tiesājusi stingri pēc noteikumiem, tad holandiešu pirmo divu golu nebūtu. Mēs tikpat labi nebūtu ieraudzījuši Džovani van Bronkhorsta skaisto vārtu guvumu, ja uzbeks mirkli iepriekš fiksētu Marka van Bommela mēģinājumu salauzt pretinieka kāju dzeltenās vai varbūt pat sarkanās kartītes vērtībā. Arī Snejdera vārtus nevajadzēja ieskaitīt, jo viņa partneris Robins van Persijs atradās bumbas ceļā un aizmugures situācijā.

Tiesneši kārtējo reizi šajā čempionātā pievēra acis par labu... mača uzvarētājiem. Tā tas bija Vācijas spēlē pret Angliju, Argentīnas spēlē pret Meksiku, Spānijas spēlē pret Portugāli... Izskatās, ka arī tiesneši vēlas, lai uzvarētu spēcīgākie - lai uzvarētu tie, kam pēc pirmsspēles aplēsēm vai pēc mača gaitas pienākas uzvarēt. Cerams, ka šovasar nenonāks tik tālu kā 1990. gada pasaules čempionātā, kad finālmačā visi gaidīja Vācijas uzvaru pār Argentīnu, taču argentīnieši uzspieda neinteresantu cīņu, un visu izšķīra strīdīgi piešķirts 11 metru soda sitiens. Djego Maradona toreiz raudāja un visus, it īpaši FIFA vadību, apsūdzēja sazvērestībā.