Butautam bārda šogad piestāv, bet tituls...?

Vairums basketbola līdzjutēji prognozēja, ka VEF Rīga un BK Ventspils komandas tiksies finālā, kārtējo reizi sagādājot LBL fināla saldo maizi. Pamanītas tika arī pilsētas mēru prognozes, kur dominēja Kurzemes un Latvijas centrālās daļas galvenās basketbola komandas, vien minot, ka šīs vienības noteikti tiksies finālā. Jokojot var sacīt, ka Jūrmalas iedzīvotāji savējos vēlētos kronēt par čempioniem, taču realitātē viss izskatās pavisam citādi. Šo to nācies dzirdēt arī par Anglijas Premjerlīgas mazo klubu līdzjutējiem, kas uz ielas mēdz jautāt ārzemniekiem, kādu komandu garāmgājējs atbalsta – atliek vien minēt un... aiziesi ar zilu aci vai nē... Katrs lemj kā grib, taču LBL prognožu sakarā teiktais izklausījās korekti un pareizi – komandas, kuras pārstāv basketbolisti ar lielu starptautisko pieredzi un valstu izlašu rūdījumu, tika stādītas kā favorītes.

Atgādinājumam vērts atcerēties, ka šis bija komandu 45. duelis, šodien minimālu sērijas vadību panākot ventspilniekiem – šī bija viņu 23. savstarpējā uzvara. Latvijas basketbola līgas vēsturē 17 no 22 gadījumiem pirmās finālsērijas spēles uzvarētāja ieguvusi titulu. Šāda skaitļošana iespējams būs pavisam aplama, arī numerologu skaidrojumi šādā gadījumā basketbola lietpratējus neapgaismotu, lai gan fakts paliek fakts – uzvarētāja noteikšanas tendence līdz šim biju visai interesanta. VEF Rīgas un BK Ventspils ārvalstu turnīros izgāzušies cik vien var, tāpēc cīņa par prestižu valsts čempionātā ritēs uz pilnu jaudu. Šī brīža situācijā Ventspilij zaudējums LBL čempionāta finālsērijā būtu smagāks nekā VEF`am, jo galvaspilsētas kluba sastāva izmaiņas krasi mainījušas komandas lomu – šīs pazīmes bija vērojamas pirmajā spēlē, kurā kurzemnieki izdarīja ļoti lielu spiedienu uz groza apakšu, kas pašlaik ir rīdzinieku vājākais ķēdes posms. Vienai likstai nāca līdzi otra, tāpēc VEF basketbolisti kļuva arvien nervozāki – 1. puslaikā komanda nerealizēja nevienu no septiņiem trīs punktu metieniem. Ik pa brīdim līdera lomu centās uzņemties Kristaps Janičenoks, lai gan bija guvis sev ierastos punktus, taču velti... Kristaps nav spēles veidotājs, tāpēc jāuzsver Dī Brauna loma, kas saspēles vadītāja funkcijas pildīja, maigi sakot pašvaki... Nebija, kas iedod komandas kapteinim piespēli uz brīvu tālmetienu, tāpēc rezultāta starpība aizvien vairāk palielinājās, jo metieni tika izdarīti neprecīzi - pāri pretinieka rokām. Ventspilnieki, pārņēmuši iniciatīvu, lika rīdziniekiem izjust trauksmes signālus – Janičenoks vienubrīd maigi uzsita pa malā stāvošo reklāmu. Pirmās nesavaldības pazīmes bija manāmas, ko turpināja izmantot mājinieki. Pāri visam – VEF komanda puslaikā guva vien 20 punktus...

Šādās spēlēs izšķiroša loma būs komandas enerģijai un uguntiņai, kas spīdēs spēlētāju acīs. VEF`s šīs pazīmes zaudēja jau pirmā puslaika laikā, tāpēc sekoja smags zaudējums kurzemniekiem. Ventspilnieki, būdami mājinieki, spēja uzspiest savu spēles stilu, tāpēc sasniegtais rezultāts ir likumsakarīgs. Šajā spēlē pierādījās galvenās VEF Rīga komandas problēmas, kas bija manāmas jau sezonas gaitā – komandai nav īsta saspēles vadītāja, kas spētu atdot tādu piespēli kā Ērls Roulends, nospēlēt atlētiski kā Dairis Bertāns un savākt atlecošās bumbas kā Kaspars Bērziņš. Šādas pazīmes ir jaušamas visiem basketbola līdzjutējiem, taču ir vērts atgādināt, ka pret tāda līmeņa komandu kā Ventspils tās būs vēl labāk pamanāmas, nekā sērijā pret Jūrmalu vai kādu citu komandu.

Runājot par titulu... Ir aizvadīta tikai pirmā sērijas spēle. Tas ir mierinājums rīdzinieku komandai. Vēl kāda pozitīva iezīme – spēles beigās Ramūns Butauts bija visai iecietīgs, nevis psihoja, kā tas agrāk ir manīts. Lietuvietis minūtes pārtraukumā centās mierīgi novadīt lekciju, ļaujot beigās uzspēlēt jaunajiem. Lai komandām veicas!