Ikona

Ciemiņš Fergusons

80. un 90. gados visi labākie Mančestras jaunie futbolisti bija pulcēti „Manchester City” jaunatnes akadēmijā. Vienkārši šī akadēmija jau ilgstoši sevi bija pierādījusi kā labāka jauno spēlētāju sagatavotāja, labāku jaunatnes treneru pulcētāja. „Manchester United” akadēmija tajos laikos nīkuļoja, taču galvenokārt tāpēc, ka jaunajiem spēlētājiem netika dota pienācīga iespēja sevi pieteikt lielajā komandā. Pārmaiņas ienesa jaunā galvenā trenera Aleksa Fergusona ierašanās, kurš ar ļoti padziļinātu interesi sāka vētīt kluba jaunatnes akadēmiju, tās līdzšinējo devumu, kā arī to, kas jāpilnveido. Jāatzīmē, ka skotu treneris klubu pārņēma brīdī, kas tas atradās izkrišanas zonā no angļu futbola augstākās līgas, turklāt ambiciozo skotu neapmierināja rīcībā esošo spēlētāju attieksme, kuri...ļoti daudz dzer.

Pats Fergusons regulāri apmeklēja jauniešu sacensības, nākamās kluba zvaigznes meklējot starp agrīnā tīņu vecumā esošiem puišiem. Pirmais no viņiem bija kāds Raiens Vilsons. Velsietis futbola zinības apguva „Manchester City” akadēmijā. Reiz „Old Trafford” gaiteņos Fergusonu aiz piedurknes satvēra stadiona darbinieks Herolds Vuds, kurš izstāstīja par Vilsonu. Fergusons aizsūtīja Vilsona spēli vērot skautu, un apmierinoša snieguma gadījumā piekodināja uzaicināt uz Ziemassvētku brīvdienās paredzēto jauno spēlētāju vētīšanu. Uzaicinātais 13 gadus vecais Vilsons pārbaudes spēlē guva trīs vārtus pret divus gadus vecākiem puišiem, Fergusons šo spēli vēroja pa sava kabineta logu. Tas notika 1986. gadā, tūlīt pēc stāšanās amatā. Puiša 14. dzimšanas dienā Fergusons pats, kopā ar savu padoto, devās uz mājām zēnu apsveikt un vaicāja, vai drīkst ienākt uz tēju. 16 gadu vecumā, šķiroties vecākiem, Raiens Vilsons toreiz pieņēma mātes uzvārdu un uz visiem laikiem kļuva par Raienu Gigsu...Toreiz gan šāda uzvārda rokāde droši vien nevienam sevišķas emocijas neraisīja, jo neviens nenojauta, ko pasaules futbolam nozīmēs uzvārds Gigss un 11. numurs zem tā. Vien kāds sens līdzgaitnieks Fergusonam jau pēc daudziem gadiem pavaicāja – kas notika ar to talantīgo puiku Vilsonu, kāpēc viņš pazuda?

„Atceros, kad pirmo reizi viņu ieraudzīju. Viņam bija 13 gadi un viņš skrēja pa laukumu kā kokerspaniels, ķerot sudrabotu papīru, kas lidinās vējā,” vēlāk par kluba rekordistu teiks Fergusons. Skatoties spēli starp „United” un „Real”, aizdomājos, ka tieši Raiens Gigss kopā ar Fergusonu ir no pašiem skotu trenera pirmsākumiem šajā slavenajā klubā, tāpēc regulārā līguma pagarināšana ar veterānu, ļoti iespējams, ļauj skotu trenerim justies brīvāk, drošāk, pārliecinošāk. Ja kas notiks, būs savs cilvēks ģērbtuvē, kas komandu savāks. Kas zina – varbūt viņi aizies reizē, tāpat kā atnāca.

Pirmajos gados gan Fergusons bija vērotājs no malas, Gigsa talanta izkopšanu uzticot jauniešu trenerim Erikam Herisonam. „Jaunībā Gigss bija kā baleta dejotājs. Es neesmu nekad redzējis otru tādu spēlētāju, un es esmu redzējis „Basbija mazuļus”,” atceroties savu pirmo saskarsmi ar tolaik 14 gadus veco futbola talantu, teic Herisons. Tiesa, arī Fergusons ar vienu aci Gigsa sekmēm līdzi sekoja. Reiz viņš kluba vadītājam seram Bobijam Čarltonam izteicās, ka jaunatnes komandā ir viens neticams spēlētājs – lai pats virsvadonis nāk novērtēt. Čarltons ieradās, nezinot, uz kuru jaunieti tur īsti ir jāskatās, bet tad Gigss savā kreisajā malā veica reidu un kluba šefs Fergusonam vaicāja: „Vai šis ir tas zēns?” Saņēmis apstiprinošu atbildi, viņš, šūpojot galvu, vien nolamājās un, ļoti iespējams, jau iztēlojās, kādus prieka brīžus Gigss klubam sagādās.

Gigss spīdēja jauniešu komandās, tāpēc debija 17 gadu vecumā „Manchester United” lielajā komandā nebija nekāds pārsteigums. Savā debijas spēlē 1991. gada 2. martā viņš devās laukumā uz maiņu spēlē pret „Everton”, kad savā laukumā tika piedzīvots zaudējums ar 0:2. Šo spēli viņš vairs neatceroties un par savu debiju neuzskata. Taču īstā debija bija jau pēc nedēļas, kad Fergusons nolemj jaunieti sūtīt pamatsastāvā pret „Manchester City”. Asistenti kļūst tramīgi un cenšas ar lielu pietāti, bet tomēr pajautāt – viņš vispār tam ir gatavs? Fergusons savā ārēji nevērīgajā manierē vien atbildējis, ka, lai to noskaidrotu, viņš ir jāizlaiž laukumā. Mančestras derbijā! Gigss tajā spēlē guva vārtus, viņa komanda – uzvarēja. Pēc spēles Fergusona asistenti mazliet pietvīka un neko vairs nevaicāja, bet 17 gadus vecais velsietis pamatsastāvā turpmāk devās regulāri.

Biznesa celmlauzis

Lai arī Alekss Fergusons nebeidza vien brīnīties un - ko tur noliegt! - arī sevi uzteikt par to, cik veiksmīgi viņa komandā ir iejuties Raiens Gigss, tomēr sēdēt krēslā un gaidīt, kā šis spēlētājs no debesīm viņam atnesīs vienu zvaigzni pēc otras, vēlams – kausu veidolā, Fergusons negrasījās. Pirmie gadi Gigsam bija smagi, jo pagāja stingrā uzraudzībā arī ārpus laukuma. Pirmajos gados Fergusons Gigsu sodīja ik reizi, kad viņš bija pieķerts meiteņu sabiedrībā, par alus kausiem nemaz nerunājot. Tiesa, pirms dažiem gadiem ideālā reputācija un paraugtēva tēls tika sabojāti, kad nāca klajā fakti par laulības pārkāpumiem. Jāatzīmē, ka Fergusons pa vecai modei Gigsu „ielika kaktā” par to. Karjeras sākumposmā Gigss tika arī sargāts no mediju uzmanības, kuri par jaunieti neko principā nezināja, bet, kad pēc pāris gadiem slūžas bija vaļā, tad tikai sākās...

Raienu Gigsu uzskata par spēlētāju, ap kuru izveidoja tādu biznesa modeli, kādu mēs tagad pazīstam. Ienesīgi reklāmas līgumi par tiem laikiem neticamām summām un pats savs televījas raidījums (!), kur Gigss visai valstij ne tikai rādīja, bet pat metodiski mācīja savas futbola gudrības. Vēlāk, pēc tāda paša parauga, tika veidota arī Deivida Bekhema publiskais tēls, turklāt angļa harisma bija daudz spēcīgāka un velsieti „nokoda” ātri. Pēc tam nāca arī pārējie pasaules futbola spīdekļi.

Ar laiku gan Gigsa publiskās aktivitātes apsīka, viņa šovu beidza translēt, kaut gan savu tiesu no reklāmām viņš paņem vēl aizvien. Protams, ja mēs tagad papētītu pelnošāko futbolistu sarakstu, Raiena Gigsa vārdu mēs tur neatrastu.

Paaudzes mainās, Gigss paliek

Lieki piebilst, ka neviens cits „Manchester United” futbolists nav tik daudz reižu devies laukumā kluba sastāvā kā mūsu stāsta varonis. Līdz ar to viņš ir pieredzējis visvairāk. Paspējis uzspēlēt kopā ar dažādām spēlētāju paaudzēm. Gan ar tādiem bukiem kā Inss, Šarps, Hjūzss, Brūss u.c., gan saviem „zelta paaudzes” biedriem Bekhemu, Skoulzu, abiem Neviliem, Batu, kuriem asistēja Kīns, Šeringems, Kantonā u.c., gan Krištianu Ronaldu un Co, gan tagadējo komandas modeli, kur priekšplānā ir Veins Rūnijs, viņam līdzās Robins van Pērsijs, bet pagaidām vēl mazliet iesāņus kluba kārtējais jaunais vilnis – Kleverlijs, Velbeks, Evanss, Smolings un pārējie. Laika gaitā „Manchester United” ir mainījies līdz ar spēlētāju paaudzēm, bet tikai Gigss (un arī Skoulzs) ir bijušie priekšplānā visos laikos. Un tas par kaut ko liecina.

12 reizes Gigss ir uzvarējis premjerlīgā, turklāt guvis vārtus 21 sezonu pēc kārtas, tātad – visās sezonās. Kopumā 23 sezonas no vietas (arī visās) Gigss ir atzīmējies ar vismaz vienu vārtu guvumu Anglijas augstākajā līgā. Klubu līmenī vienkārši nav lietu, ko Gigss nebūtu paveicis, tostarp arī divreiz triumfējis Čempionu līgā. Arī viņa individuālo atzinību un ordeņu plaukts ir ievērojams, kaut gan zelta bumbas, zābakus un apakšbikses viņš savas karjeras laikā nav saņēmis. Ir tik daudz izcilu sasniegumu un rekordu, ka nav pat iespējams tos uzskaitīt.

Bieži vien atzinība no kolēģiem ir daudz vērtīgāka par kādu balsojumu vai uzrādīto gūto vārtu statistiku. Tā, piemēram, Alessandro del Pjēro reiz teica, ka savas dzīves laikā ir tikai divas reizes raudājis, skatoties uz kādu futbolistu. Pirmais bija Roberto Badžo, kad Itālijai secen gāja Pasaules kauss, bet otrais – Raiens Gigss un viņa sniegums laukumā, kas raisīja prieka asaras. Tagad Gigss spēlē kopā ar Tomu Kleverliju, kurš pirms kāda laika atzinās, ka bērnībā, dārzā spēlējot futbolu, allaž ir iedomājies, ka ir Raiens Gigss.

Runājot par sniegumu laukumā, tad Gigss, protams, vairs neiet pamatsastāvā katrā spēlē, kā tas bija kādreiz, jo tas, pirmkārt, nemaz vienmēr nav nepieciešams, otrkārt, jātaupa ir spēki un jāsaudzē veselība. Tomēr arī 39 gados Gigss ir „Manchester United” atslēgas figūra, džokers, ko Fergusons met galdā sezonas mezglu punktos. Kā ļoti svarīga spēle, tā Gigss laukumā un, kas svarīgi, visvairāk ar bumbu. Kādreiz tika spriests, ka Gigss un Roberto Karloss ir divi pasaulē ātrākie futbolisti. Tagad velsietim vieta starp ātrākajiem droši vien vairs neatrastos, bet ātrums ir baiss vēl aizvien – apskriet aizsargus, kas pēc vecuma varētu būt viņa dēli, viņš var un, kad nevarēs, tad droši vien beigs karjeru. Sers Alekss Fergusons pat reiz izteicās, ka aizsargi, spēles laikā ieraugot, ka pretī skrien Gigss, sākot apsvērt domu par pozīcijas maiņu. Teicami tehniski sagatavots, ātrs, viltīgs, turklāt gan ar labu sitienu, gan teicamām piespēlēm.

Šogad viņš premjerlīgā uzvarēs jau 13. reizi. Nākamsezon viņš atkal dosies laukumā – tā būs jau viņa 24. sezona pieaugušo futbolā. Lai man piedod Mesi vai Ronaldu, bet nav skaļāka vārda pasaules futbolā šobrīd par iesirmo Raienu Gigsu. Un viņi abi šim apgalvojumam piekristu. Tik autoritatīvs, ka klubs pat uzskata par pienākumu ar viņu (arī Skoulzu) konsultēties par dažādiem lēmumiem pirms to pieņemšanas. Nemaz nerunāsim par to, ka lēmums par to, cik ilgi spēlēt un kad teikt paldies ir atstāts paša velsieša ziņā. Ja gribēs, līgums vienmēr tiks sagatavots. Piemēram, del Pjēro no „Juventus” piespieda aiziet, nepagarinot līgumu, bet Gigss Mančestras klubā netiek turēts aiz žēlastības. Viņš tiešām reāli palīdz.

Eiropas titulētākais futbolists turpina pārbaudīt sevi un liek cieņā noliekt galvu visai sporta pasaulei. Savas paaudzes izcilākais futbolists un viens no visu laiku izcilākajiem, kas jebkad ir spēlējuši šo spēli. Ierindojams līdzās Pelem, Kruifam, Maradonam, van Bastenam un citiem futbola titāniem. Ar piebildi – viņš vēl spēlē un turpina rakstīt vēsturi. Un vēl spēlēs arī nākamsezon. 40 gadu vecumā! Rio Ferdinands uzskata, ka Gigsu tā pa īstam novērtēs tikai tad, kad viņš jau karjeru būs beidzis. Nezinu, kas notiks tad, bet mēs novērtējam jau tagad. Ar cieņu un apbrīnu.