Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterHokejs nav masu profesija
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīxe
Pēc raksta par Mitčenkova metodi saņēmu diezgan daudz atsauksmju un pamācību. Latvijā tiešām dzīvo gudri cilvēki. Kuriem par visu vienmēr ir savs viedoklis. Arī par to, kā jāstrādā Rautakalio: viens no variantiem - jāatrod demit cilvēki, kuri grib trenēties acis pārgriezuši. Un viss būs OK.
Jebkurš treneris, kurš savā trenera karjerā izaudzinājis kaut vienu U-18 vai U-20 izlases spēlētāju, pateiks, ka šis pasākums ir apmēram desmit gadus garš. Ir, protams, arī daži izņēmumi, kā savulaik Kuļibaba, kurš nopietni sāka trenēies 13-14 gadu vecumā, organizētajā hokejā ielecot no "Zelta ripas". Pārējā masa uz ledus kāpusi 5-6-7 gadu vecumā. Bez garanatijām, ka izaugs NHL, KHL vai HK "Rīga" spēlētājs.
Bērni ir ļoti dažādi un diemžēl ne katrs var spēlēt hokeju visaugstākajā līmenī, taču amatieru un Latvijas čempionāta līmeni var sasniegt gandrīz katrs. Lai tiktu mazliet tālāk, vajag darba spējas, talantu, veselību, bet visvairāk gan laikam vēlmi strādāt. Latvijā ir bijuši daudz talantu 15-16 un pat 18-20 gadu vecumā, kas līdz lielajam hokejam nav tikuši. Un ne jau tāpēc, ka traucējusi skola, bet tāpēc ka radušās citas intereses - meitenes, izklaide, alkohols, bet daži izvēlas arī studijas augstskolā.
Ar varu nevienu nevar piespiest kļūt par hokejistu. Tas vispirms ir jāgrib pašam puikam. Taču ir vairāki bet. Veselība, darba spējas, galva. Droši vien esiet lasījuši, kā par hokejistu kļuva Veins Greckis. Drosi vien ir zināms, ka Veinam ir divi brāļi - Brents un Keits, kuri netrenējās mazāk par Veinu, taču Brents pārsvarā spēlēja UHL (gandrīz 500 spēļu, arī 13 - NHL), bet Keita lielākais sasniegums ir 66 mači AHL.
Cik stundu dienā trenējās Veins? Esmu piemirsis un melot negribu, taču kā no skolas mājās, tā uz dīķa virsū! Cik jūs esat redzējuši Rīgā vai Rīgas tuvumā puikas slidojam vai spēlējam futbolu? Prieka pēc. Kā Greckis. Darba darīšanās iznāk diezgan daudz braukāt, es kaut kā šos neorganizētā hokeja/futbola/basketbola mīļotājus neredzu. Kāds varbūt domā, ka Saša Ņiživijs par hokejistu izauga "Latvijas bērzā-76" pie Edmunda Vasiļjeva. Nē. Tas notika sētā, kur Saša ar lielākiem puikām gandrīz visu dienu dzenāja ripu. Juris Repsis, Andris Hendelis, Helmuts Balderis tāpat.
Vai četras, piecas stundas dienā mīļotai nodarbei ir daudz vai maz? Kā to ņem. Ja Raimonds Pauls vai Vestards Šimkus bērnībā netrenētos (netiktu piespiesti spēlēt klavieres!), droši vien šodien viņi nebūtu tādi meistari. Klavieres droši vien spēlētu un muzicētu, bet ne jau NHL.
Kaut kad jauneklim pašam jāsaprot, ko viņš grib un vēlams arī reāli jānovērtē savas spējas. Un treneriem, vecākiem un skolotājiem jāpalīdz. Pirms dažiem gadiem kādā Rīgas hokejistu klasē bija jāraksta domraksts - par ko es gribu kļūt. Gandrīz visa klase gribēja spēlēt NHL. Nespēlēja neviens. Bet domrakstu puiši rakstīja 10. vai 11. klasē, un NHL gribēja spēlēt pat tie, kas netika savas komandas ceturtajā maiņā...
P. S. Noskatoties dažas HK "Rīga" spēles, skaļi domāju: ka daudziem puikām derētu biežāk aiziet uz skolu...
+7 [+] [-]
+5 [+] [-]
+15 [+] [-]
+19 [+] [-]
Bet ir daži blakus apstākļi, nauda, piemēram.
Atceros pirms gadiem desmit, kad vēl gāju skolā gribēju ar puikām noorganizēt pēc skolas bumbas trenkāšu - basketbolu, ja precīzāk. Visi vairāk vai mazāk viena vecuma, no vienas skolas, griezāmies pie skoals vadības, par iespēju izmantot skolas zāli. Skola mums paprasīja 3.50 pa stundu un sava bumba, protams, bumba nebija problēma, arī tie 7 lati nebija problēma trīs reizes nedēļā savākt, bet pats fakts. Skolai teorētiski savi audzēkņi būtu jāatbalsta, bet nē, nokāš vēl naudu. Domāju, ka šodien tādas izmaksas ir tikai pieaugušas. Pirms 20 30 gadiem tādas neesot bijušas. OK, esmu Ventspilnieks, šeit ir kur basketu trenkāt, gan skaisti laukumi, gan sētu pagalmi, bet tā nav visur, un tur kur nav, tas ir bizness...
Runājot par hokeju vai futbolu, šodien visas pļavas ir privatizētas, neatļauj pat vārtu rāmi nolikt, kur nu vēl dīķi izmantot. Publiskajās slidotavās reize izmaksā ap 3 lati no cilvēka uz stundu, ieskaitot ģērbšanos. Zinu, ka Ventspilī ir tāda iespēja pāris reizes nedēļā, publiski paslidot ar hokeja elementiem. Ziemā uz dīķiem? vot tas gan ir maz novērots, zinu, ka laukos tā ir ikdiena, pats esmu sniegu šķurējis un pa naktīm ūdeni laistījis. Pilsētā, auksts taču
Bet atgriežoties pie galvenā, ko gribēju teikt, pirmais ir vecāki.
Ja tēvs ir pielipis visu vakaru pie TV, vai alus pudeles, švaki vai iznāks no dēla aktīvā dzīves veida piekritējs. Jā sporta nodarbībās, vai reizi mēnesī pa ziemu pasnovot, bet vakari noteiktipie datora, draugu lokā...
Ja vecāki paši ies, skries un spēlēs, kaut arī 40 - 50 - 60 gadu vecumā, bērni ne tikai dzirdēs par to alternatīvu datoram, bet arī redzēs viņu. Ja pēc treniņa vecais sīci aizvilks uz dīķi, lai rāda ko iemācījies treniņā, arī tad dators pagaidīs... Jāstrādā ir kopā, ģimenē un arī starp draugiem, nebija slikti, kad kādreiz iedalījās klases sportistu, nūģu un vēl sazin kādos neformālos bariņos, tgd visi ir datoristi...
+2 [+] [-]
Kur Tu tik naivs un ceri ieraudzīt, ka puikas tagad pēc skolas ies pagalmā un dzenās futeni, spēlēs basi vai ziemā hoķi dragās? Tā darīju es ar saviem sētas puišiem, kad pēc skolas bija treniņi, bet kad treniņi nebija tad visi bijām pagalmā Lācplēša un Čaka ielas stūrī, kur visu laiku spēlējām futbolu un ziemā hokeju. Tagad pēc skolas jaunieši brauc uz mājām un visu laiku sēž tajā portālā sadraudzēties vai draudzēties.lv
Esmu secinājis to, jo dziļāk laukos, jo bērni ir fiziski vairāk attīstītāki un izturīgāki un vairāk tendēti uz sportu, savukārt, jo tuvāk Rīgai, jo lielāks tizlums. Pats skatos uz kaimiņu bērniem, nu jomajō noēdies ta kā tāds teftelis neko nedara, tikai ēd biezpienmaizītes un datorā spēlītes spēlē!
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
SITAIS IZCILI RAKSTURO MUSDIENU PAAUDZI !
+3 [+] [-]
Bet atkārtošos, vecākiem ir iespēja to labot, un koriģēt. Vai tik nav tā, ka tie 30 gadīgie, kas ir saskārušies ar IT tehnoloģiju laikmetu un neizsmeļamu TV kanālu apjomu ir vainīgi, ka viņu 10 gadīgais puika ir vienā svarā ar viņu pašu?
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
1) kurš,kādā vecumā un cik ilgi trennējies speciālo hokeja slidojumu? - tāds pie mums pieejams jau 15 gadus pie trenneres Rožlalnes,turklāt par ļoti lētu naudu.Kā zināms,tā trennējas ne tikai Kanādā,bet arī Šveicē,Zviedrijā un nu jau arī Krievijā.Kanādas Power skating trenneris Skinners katru gadu regulāri organizē slidojuma nometnes Eiropā jau vairākus gadus.Tieši šo slidojumu trennē arī Rožklane.
2)cik un kad puiši trennējuši savu individuālo meistarību metienos ārpus oficiālā ledus?Protams,ka ne katram ir tāds pagrabs kā Krosbijam,kur viņš savu meistarību atstrādājis katru brīvu brīdi,mezdams ripu vārtos,bet piekritīsiet,ka šadus trenniņu ārpus obligātās stundas uz ledus ir jātrennē daudz vairāk. ( Tās ir tās gammiņas)
3) kāda mūsu profesionālajiem puišiem ir izglītība? Uz laukuma tomēr smadzenes jāpieslēdz un NHL draftā izglītība ir viens no pamata jautājumiem.Cik man zināms,tad basketbollā izglītības jautājums tiek risināts.Vai hokejistam jābūt ar gludām smadzenēm?
Domāju,ka tieši šeit ir meklējamas atbildes,kāpēc mēs nespēlējam NHL un,kāpēc mums tik vājš sniegums profesionālajā līmenī.
Tam visam vēl seko talants darbaspējas veiksme veselība psiholoģija u.c.
+1 [+] [-]
Tāpat ir traisnība tam cilvēkam, kurš teica, ka vecāki labāk redz savu atvasi pie datora, nevis ar pagalma narkomāniem...
[+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Un +daudz tam, kurš teica, ka Sašam nebija draugiem.lv u.c. laika Zagļu.
[+] [-]
Paskaties uz tu pašu tambulambu Rīgu. Kaulu kambaru saiets.
Jā,90% jaunie hokejisti ir tirliņi,bet kas liedz treneriem un co pakustināt savas pakaļas un pameklēt tos 10%?
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Paldies, bij interesanti palasīt interesantos viedokļus. Pievienojos vairākumam.
Pats, gadus 15-20 atpakaļ, kad vel dzīvoju Ogrē un biju padsmitnieks - dzenājām futbolu, basketbolu - katru dienu, kad vien nelija lietus un nebija sniega - no rīta līdz tumsai. Pa pagalmiem, pa laukumiem. Un bijām laimīgi, ka varējām to darīt nepārtraukti!
Tagad... Cik ir sanācis pabūt šajās Ogres vietās, reizi pus gadā nobraucu garām - praktiski tukšs... Kāds pārītis varbūt bumbu mētā. Toreiz - nereti pat nebij brīvu grozu (to uz "gumijām" bij 10!!!) - rindā bij jāstāv!
Ziemā uz laukiem, tīrijīt dīķi, un spēlējēt hoķi! Arī viens pret koka bluķi un pagalēm, ja neviena drauga nebij! Ripas zāģēju no pagalēm, un turēja tāda ripa pāris spēcīgākus šķīlienus. Bet prieks - nenovērtējams!
Eh, nostaļģija!
Tagad gan arī nākas dzirdēt no padsmitgadnieka ko līdzīgu kā: "vakar dragājām basi", ar piebildi "NBA 2011 playoff sēriju ar Lakers..."
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Gribu piekrist arī par vecākiem, kuriem pašiem jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, nevis jāaudzē alusvēders. Štrunts, ka maz labu sportistu, galvenais, kas jāsaprot, ka aktivitātes ir veselības pamatā, jo novērš gan aptaukošanos, gan ar to saistītās slimības.
[+] [-]
1. visi labie spēlētāji visās spēles nāks no jaunatīstības/trešas pasaules valstīm vai Azijas (Japāna, Koreja, ķīna).
2. Būs tikai tās valstis, kurām ir lieli cilvēku resursi, t.i. pat starp datoratkarīgajiem reizi dažos gados atradīsies pa Greckim.
3. No fantastikas - bet turpmāk tas notiks tikai virtuāli... ne jau kā tagad, katrs kurš grib bet speciāli trenētas cilvēku komandas to darīs virtuāli, bet mēs skatīsimies it kā tas notiek reāli?
Kāpēc? Mana prognoze, redzot to, kas notiek apkārt, un zinot cik elektroniskie mediji ienes naudu, cik tas ir izdevies bizness, cik tas ātri attīstās, redzot cik daudzi to lieto un pat kļūst atkarīgi (pat mana māte, kura būtu sirma, ja nekrāsotu matus, sēž draugos) - tad nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka tas nebeigsies, bet tikai pieaugs, aprīs arvien vairāk cilvēku, īpaši jauniešu brīvo laiku, un galu galā aprīs visu, kas dabisks. Ieskaitot sportu. Kādu laiku noturēsies valstis ar lielu cilvēku resursu, un sporta veidi, kuriem nav nepieciešami īpaši prasīgi apstākļi (hokejs nav starp tiem). Bet pēc tam viss pazudīs. Protams nekur nepazudīs cilvēku vēlme sacensties savā starpā, bet ja tagad to var panākt ar pāris nedēļu trenēšanos pāris podziņu spaidīšanā tad - why bother? Tehnoloģiskais progres mļin! Un bizness... Un vecāki laimīgi, ka bērni mājās nevis kā te kāds teica - dauzās apkārt. It sevišķi pēc dažiem, ehm, skandāliem ar tusētajiem, vecāki domā, palaidīsi bērnus šāda sporta sekcijā vot izaugs tur visādi bandīti un vandaļi. Tāda ir mūsdienu domāšana.
Un vēl - dārdzība. Ja mums ar sievu būtu bērns (puika), es vestu viņu uz hokeju, bet ar varu piespiest to mīlēt nevar, turklāt nauda, turklāt nav garantijas par iznākumu... Hokejs tomēr ir diezgan elitārs sporta veids, ja gribi pāriet no dīķa jau normālā komandā un no tikai slidām uz pilnu ekipējumu - mums, ja nekas nemainīsies finansiālajā ziņā, to nepavilkt.
[+] [-]
Turklāt, pat ja pats savos mazpadsmit gados to apmēram saprot, tad nav vēl zvanīts, ka vecāki atbalstīs (viņus tas interesēs, jo šodien nav tik viegli pašam darboties pilsētas vidē), vecāki un treneri un zinās, ko un kā vajag (kad piespiest, kad nē, piemēram), attiecīgā vecumā pietiks noturības pret vienaudžu spiedienu uz vienkāršāku un tai brīdī aizraujošāku dzīvi, utt.
BET arvien bērnu un jauniešu psiholoģija un audzināšanas paņēmieni kā vecākiem tā treneriem vienmēr ir bijis izaicinājums un kā nu kurš tiek ar to galā - universālas metodes nav un dažiem sanāk, bet citiem - nē. Tomēr nevar noliegt, ka mums aug paaudze, kas pieradusi pie tūlītējiem rezultātiem (instant gratification), ko veicina visādas interneta spēlītes (3x noklikšķini peli un pēc 5h ievāc ķirbju ražu) un digitālā vide (ieraksti komentāru un tūlīt nāk atbildes). Rezultātā, ja viss nav rīt uz pusdienas laiku, tad vispār nevajag - pacietības mērs ir īss un vēlme strādāt nopietni - maza. Un ne tikai sportā.
Starp citu, piekrītu, ka LV pilsētās brīvi pieejamu sporta laukumu praktiski nav un pagalmi pārbāzti ar mašīnām, kuru tuvumā bumbu labāk nespēlēt. Biju šokā Roterdamā, kur katrā kvartālā teju pa 2 laukumi ar vārtiem un groziem, kur vari darboties, kamēr apnīk. Pat es sāku dzenāt bumbu vakaros ar draugiem pēc lekcijām.
[+] [-]
Kaut gan vieta viņiem ideāla, teritorija pēc idejas nav caurstaigājama - ja nu pār sētu uz bērnudārzu.
[+] [-]