Ar kādām vēsmām jāierodas uz spēli ar Lietuvu?

Rakstā izmantoti TV6, TV3 play videomateriāli.

Agresīva spēle jau pretinieka laukuma pusē allaž nesusi cerētos augļus, taču vakardienas spēlē pret Melnkalni, izņemot dažus gadījumus, viss neizdevās, kā bija cerēts. Dairis Bertāns šādu spēles stilu piekopj bieži, kas nogurdina pretinieka spēlētājus un neļauj sekmīgi iesākt uzbrukumu, līdz ar to laiks samazinās. Bet – pret Melnkalnes valstsvienību agresīvā spēle negāja cauri, nereti atstājot brīvus Melnkalnes garos spēlētājus, kuri brīvi varēja apdraudēt Latvijas izlases grozu. Iemesls tam bija Tairīsa Raisa labā laukuma pārredzamība – saspēles vadītājs grūtos brīžos, vairāku spēlētāju ielenkumā, spēja atrast savus partnerus. Taču - spēlē pret Lietuvu šāds spēles stils varētu nākt par labu, jo kaimiņu vājākais ķēdes posms ir saspēles vadītāja pozīcija. Mants Kalnietis lielākoties izceļas ar punktu gūšanu, piespēļu dalīšanu atstājot kā otro prioritāti, taču rezerves saspēles vadītājs Toms Delininkaitis šajā čempionātā laukumā pavadījis tikai dažas minūtes. Spēle rādīs, taču šis varētu būt viens no ieročiem, kā ierobežot Lietuvas izlases uzbrukuma iespējas.

Spēlē pret Melnkalni Andrejs Šeļakovs dažas reizes centās spēlēt ar muguru pret grozu, kas beidzās nesekmīgi. Latvijas izlases centra uzbrucējs uzbrukumā nav tik talantīgs, tāpēc nereti gadās misēkļi. Bagatskis spēles laikā spēlētājiem atgādināja, ka pēc iespējas vairāk jāpiekopj uzbrukums ar bloku – garais spēlētājs nogriež ceļu saspēles vadītājam un pēc iespējas ātrāk skrien groza tuvumā. Dažās epizodēs Latvijas uzbrucējs centās pats izlauzties groza tuvumā, taču Nacionālās basketbola asociācijas spēlētājs Nikolā Vučevičs viegli tika galā ar Šeļakova nodomiem. Pretinieki ir izpētījuši mūsējo spēles stilu un zina, kā kurš spēlē, tāpēc bieži nekautrējas noriskēt un paķeksēt bumbu no aizmugures, ko pret lieliem meistariem nebūtu ieteicams darīt. Tas pats draud arī spēlē pret Lietuvu, kur garajā galā sagaida Jonas Valančūns un Donāts Motejūns. Šie spēlētāji zina kā spēlēt groza tuvumā, tāpēc latviešiem, pēc iespējas vairāk, ar garajiem spēlētājiem būtu nepieciešams spēlēt tuvāk arējai līnijai.

Pretēji spēlei ar Bosniju ar Hercegovinu, cīņā ar Melnkalni Latvijas izlases basketbolisti veica 26 soda metienus. Cerams, ka šo komponenti pret Lietuvu mūsējie uzlabos, jo vakardienas spēlē latvieši realizēja vien 16 no 25 soda metieniem jeb 57%, kas nav augsts rādītājs. Spēles beigās Janičenoks un Bertāns realizēja svarīgus soda metienus, turpretī pirmajā ceturtdaļā Latvijas valstsvienība aizmeta garām piecus (!!!). Kas zīmīgi – lielākoties uz soda metienu līnijas stājās īsā gala spēlētāji, kas lielākoties realizē šādus metienus ar augstu precizitāti.

Visvairāk acīs iekrita atlecošo bumbu vākšana pie sava groza. Svarīgs aspekts basketbola laukumā, vēl jo vairāk pret tādu pretinieku kā Lietuva, kas sodīs pretinieku bez runāšanas. Spēlē pret Melnkalni kopējo atlecošo bumbu bilance bija teju vienāda (37:34), taču ar bumbu vākšanu pie sava groza latviešiem neveicās. Balkānu valsts pārstāve savāca četras reizes vairāk bumbu pie sava groza nekā mūsējie – 12:4. Tādejādi Melnkalnei bija vairāk iespējas otro reizi pēc kārtas apdraudēt grozu, kas, salīdzinot ar Latvijas izlasi, izdevās ļoti sekmīgi – 15 gūti punkti pret trīs. Šeit nostrādāja veiksmes faktors, taču vakardienas spēlē otro iespēju došana iegrieza abām komandām reizē – Latvijas izlasei sāka trūkt laiks, lai atspēlētos, taču melnkalnieši ar šādu spēles stilu noraka savu spēli, jo, velkot laiku, izdarīja sasteigtus un neprecīzus metienus. Veiksme noderēs spēlē pret Lietuvu, bet, visticamāk, šāds pavērsiens divas spēles pēc kārtas nenotiks, jo pārbaudes spēlēs latvieši pie sava groza darbojās organizēti un korekti.

Janičenoka faktors būs divtik svarīgs spēlē pret Lietuvu. Abās iepriekšējās spēlēs VEF kapteinis spēlēja mainītām lomām – pret bosniešiem latvietis izšāva spēles sākumā, bet pret Melnkalni – beigās. Kāpēc svarīgi? Līdzšinējās Eiropas čempionāta spēlēs komandas par līderēm kļuva vairākas reizes un atspēlēt sešu punktu deficītu nesagādāja nevienai, tāpēc spēlē pret Lietuvu šādam scenārijam jābūt gatavam. Varbūt Janičenoks šoreiz izšaus spēles vidū? Kāpēc ne? Bieži izšķirošā ir spēles trešā ceturtdaļa...

Katrā no spēlēm Latvijas valstsvienībai ir bijuši jauni trūkumi un ieguvumi. Arī spēlē pret Lietuvu tādi būs. Bagatska komandas līdz šim devušas patīkamu rezultātu. Iepriekšējās divas spēles ir paņēmušas daudz emociju, tāpēc cerēsim, ka spēlē pret kaimiņiem to netrūks. Lai nu kā, šīs ir lietas, kuras jāuzlabo, taču jaunas parādīsies vietā. Pašlaik grūti noteikt spēlētāju sagatavotību pret Lietuvu – šķiet, iepriekšējās divās spēlēs latviešiem paskrējusi visa dzīve, taču motivācijai duelī pret Lietuvu nevajadzētu trūkt. Lai veicas!