Elpojam dziļi!

Maira Brieža cīņa ar Džeremiju Vanu bija nenoliedzami interesanta, gana sīva, uzturot intrigu visu astoņu raundu garumā. Tas Mairim ir kas jauns, jo iepriekšējie četri pretinieki šogad bija krituši vai nu otrajā (Viljamss un Feltons), vai trešajā (Četinkaja un Keless) raundā. Visi četri ar tehnisko nokautu, kurš piektdienas vakarā pret Vanu izpalika. Šoreiz Mairis uzvarēja pēc punktiem, uzvaru atvēlot visiem trijiem tiesnešiem, kas punktus skaitīja: 80:72, 80:72, 79:74. Visus konspirāciju teoriju vijējus varam nomierināt jau laikus – absolūti visi sestdien apzvanītie boksa eksperti, cīņas laikā skaitot līdzi galvā, bija tikuši pie līdzīga gala iznākuma. Protams, katra tiesneša interpretācijas atšķiras, taču ieskicēsim pašu pamatu – punktus piešķir par mērķtiecīgiem un tēmētiem sitieniem galvas un ķermeņa priekšpusē. Lai arī vizuāli brīžiem radās iespaids, ka Vana uzbrūk aktīvi un pa tukšu gaisu gluži netrāpa, bija ne mazums punktu izteiksmē nevērtīgu sitienu – nu, piemēram, francūža kontā pat bija sitieni pa pakausi un nedaudz virs muguras lāpstiņām, kas jau robežojās ar akrobātiku. Uzvara bija pelnīta un tika piešķirta godīga – Briedis bija labāks tovakar.

Nākamais jautājums – kāpēc bija nepieciešami visi astoņi raundi? Pirmkārt, pēdējā brīdī nomainījās pretinieks, kurš nebija nekāds švakais. Gatavojoties cīņai pret šāda līmeņa (ap 50. vietu boxrec.com reitingā) pretinieku, nevar vēsā mierā spēlēt golfu pirms cīņas, kā to savulaik mēdza darīt leģendārais Džo Lūiss, un arī publiski dejot stepu savulaik varēja atļauties tikai „Sugar” Rejs Robinsons. Otrkārt, kā atklāj Briedis, līdz pat pēdējam brīdim nav īsti bijis skaidrs, vai cīņa vispār notiks. „Tāda nepilnvērtīga sagatavošanās sanāca,” viņš secina, jau atrodoties Rīgā. „Biju gatavs uz kādiem 60%. Mērķis nebija likties ārā pavisam, bet visus astoņus raundus noboksēt. Vajadzēja izzināt sevi, saprast, kur kā jūtos, kādas kļūdas parādās un pie kā turpmāk jāpiestrādā,” mēreno cīņas tempu skaidro Briedis. Ne līdz galam izārstētie savainojumi (roka un ceļgals), kā arī sparinga treniņu neesamība noveda pie tā, ko mēs piektdien redzējām.

Tiesa gan, ir bijis viens brīdis, kad domas par to, ka šis pasākums var arī labi nebeigties, nevis piezagās, bet uzstājīgi klauvēja pie durvīm, precīzāk – bikstīja sānā. Nebija jābūt boksa speciālistam, lai cīņas vidū secinātu – Mairis izskatās paguris, kaut kas nav īsti kārtībā. Un nebija ar’. „Nesaprotu, kas ar mani notika 4. raundā – sāka durt aknas rajonā. Sēžoties pie trenera, prasīju pamasēt man sānu. Viņš nesaprata, kāpēc, sakot: „Tev taču tur netrāpīja!” Es saku: „Vienkārši pamasē!”” tā brīža - kad nav varējis normāli paelpot - notikumus atminas bokseris. Esot palicis labāk, bet 7. raundā pārgājis pavisam. Pēdējie divi raundi – tas bija viena aktiera teātris, kas noņēma jebkādas šaubas par uzvarētāju no dienas kārtības. Iemesls duršanai sānā varētu būt nekvalitatīva pārtika, spriež pats bokseris. Atgriežoties pie snieguma pēdējos divos raundos, tie uzskatāmi parādīja, ka fiziskā bāze ir gana solīda – sava veida taustīšanās tumsā, visu laiku gatavojoties garām cīņām (kas nepienāk), nav bijusi veltīga. Pozitīvi, ka, neskatoties uz visiem blakus apstākļiem, kuru dēļ mēs labāko Mairi Briedi ringā redzējām vien epizodiski, tagad beidzot ir ilgi gaidītais uzskates materiāls no īstas astoņu raundu cīņas, kuru tuvākajās dienās ir plānots apžļembāt.

Ne līdz galam gatavs, apmulsis un maldināts (Vanna, izrādās, jau krietni iepriekš zinājis, ka cīnīsies pret Briedi), kā arī ar traucētu elpošanu, taču tomēr – uzvarējis. Uzvarējis bokseri, kurš, iespējams, ir starp 50 labākajiem pasaulē savā svara kategorijā. Vairāk nekā cienījami, tāpēc kārtējo reizi varam vērst uzmanību uz Brieža čempiona potenciālu – to apšaubīt nav pamata. Cita lieta, ka eiforijai vietas arī nav, un šī cīņa pildīs pierakstu klades funkcijas pirms turpmākajām. Vajadzētu mēģināt vismaz saprast, kāpēc radās problēmas ar sāpēm sānā, un kā no tām turpmāk izvairīties. Šoreiz viss beidzās veiksmīgi, bet citreiz atrisinājums var būt citāds... Vajadzētu tikt galā arī ar pārējiem savainojumiem, kamēr tie nav kļuvuši par hroniskiem. Septembris (10 raundi) un novembris (titulcīņa, 12 raundi) – pagaidām viss paliek spēkā. Gatavošanās plāns tapšot drīzumā. Mēs gaidām un...elpojam dziļi!