Masaļskim ir jābūt kā Nr.1

Tā jau ir ierasta prakse, ka sezonas vidū komandas sāk kārtot nākamā gada sastāvus. Tiek izlūkoti savi un citu klubu staļļi, apzinātas iespējas. Labākie parasti ilgi neziņā nesēž – viņi savlaicīgi vienojas par jauniem darba nosacījumiem. Tā nav nekāda skriešana ratiem pa priekšu, tā ir elementāra kārtība. Komandu vadībām sezonas laikā jāprot ne tikai saskatīt, bet arī sajust drēbe. Atminiet, kad Oskaram Bārtulim piedāvāja Filadelfijas Flyers pagarināt līgumu vēl uz trīs gadiem? Novērtējuši aizsarga varējumu kaujas apstākļos un paturējuši prātā, ka tajā brīdī jaunajam censonim bija spēkā divvirziena līgums, kas spēkā līdz pavasarim – proti, hokejists jutās visai drebelīgi par savu perspektīvu – Flyers uzlika galdā piedāvājumu, no kura parasti tādi kā Oskars neatsakās. Tās bija garantētas attiecības par mazliet virs līgas minimālā algas apjoma sezonā, taču ar skaidru attiecību raksturu – vienvirziena līgums. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no līgas, kurās Oskaram būtu jāspēlē, komanda viņam garantē šo summu. Proti, ja ne NHL kluba pamatsastāvs, tad vismaz finansiālais izdevīgums, turklāt, ja Flyers pēkšņi sastāvā rodas aizsargu pārpilnība, tad ar šādu līguma apjomu būtu visai viegli atrast vai meklēt darbu citās pilsētās. Tas atkāpei par NHL...

Šajā ziņā KHL klubiem nekas nav jāizgudro. Atminu, vēl janvārī Rīgas Dinamo komandas vārtsarga Edgara Masaļska aģents komandai savlaicīgi piedāvāja pagarināt līguma attiecības ar viņa klientu vēl uz diviem gadiem. Tobrīd jau bija redzams, ka Edgars ir stabils komandas palīgs, turklāt – kā pārliecinošs pirmais numurs. Iniciatīva nāca no spēlētāja, bet komanda no šādas perspektīvas atteicās. Vien piebildīšu, ka tobrīd prasītais vārtsarga algas lielums bija savas divas reizes zemāks, nekā Masaļska tirgus vērtība pēc diviem mēnešiem. Tagad, kad aiz muguras play off izcīņa, par Edgaru nopietnu interesi izrāda vismaz četri KHL klubi, no kuriem divi ir gatavi viņu redzēt savā komandā kā pirmo. Turklāt, piedāvājumu apjoms, salīdzinot ar jau minēto janvāra vīziju, tagad ir pieaudzis visnotaļ solīdi, kam ir sportisks izskaidrojums un loģisks pamats. Spēlētāja aģentam pat nav jālūdzas, viņi paši tagad nāk un piedāvājas... Starp šiem klubiem pagaidām nav Rīgas Dinamo, lai gan Masaļskis vienmēr ir uzsvēris, ka viņš labprāt paliktu Latvijas komandā, ja vien saprastu un sajustu, ka komanda viņu vēlas. Ar saprašanu tā kā būtu skaidrs – protams, ka Dinamo grib, ko gan tik atklāti kā Šuplera vai Ozoliņa gadījumā nav pauduši, bet starp rindām var izskaitļot, ka Edgars būtu gaidīts komandas algu sarakstos. Ar jušanām ir mazliet savādāk – tur gribēšanai vēl klāt nāk varēšana.

Vai Dinamo var pacelt šī brīža Masaļska tirgus cenu? Nu, labi – ja ne tirgus cenu, tad vismaz summu, kas būtu pietuvināta konkurentu piedāvājumiem? Tāpat ir labi zināms, ka savās mājās katrs no hokejistiem būtu gatavs spēlēt par relatīvi mazāku (nejaukt ar vārdu – mazu) ciparu. Ja saprotam, ka vārtsargs ir puse no komandas, tad tas ir jāizdara vēl līdz pasaules čempionātam – proti, jāpiedāvā Edgaram tādi nosacījumi, kas ļautu viņa pakalpojumus izmantot vairāk kā vienu sezonu. Tā būtu ieguvēji abas puses. Turklāt, runa ir par Latvijas izlases pirmo vārtsargu, kam vēl ir tikai trīsdesmit gadu – pats smeķis, lai mestos abpusējos apkampienos. Rupji sakot – Dinamo vienkārši tas ir jāizdara. Jā, zinu, nav mana nauda, ko dalu. Jā, saprotu, ka Masaļskis nav vienīgais vārtsargs uz pasaules. Taču komandas nebūvējas kā saules pļavu ciemati – personībām ir liela loma, kur nu vēl vārtsarga gadījumā, kas ir kluba šī brīža zelta atslēdziņa.

Ko dzirdam no Dinamo gala? Pagaidām tur norit darbs... Tulkojumā tas nozīmē, ka komandas galvenais akcionārs Juris Savickis visticamāk neatrodas Latvijā un, lai kā tas nepatiktu virknei pietuvinātajiem pie Rīgas kluba katla, bez Savicka patiešām šādus lēmumus neviens nepieņems. Te mēs saskaramies ar organizācijas īpatnībām, jo normāli būtu, ja par šādiem lēmumiem atbildētu kluba ģenerālmenedžeris, kas, ar atvēlēto budžetu spēlētāju līgumiem, šobrīd hokejistu tirgū iezīmētu akcentus. Masaļska līgumam tagad ir jābūt prioritātei. Tas būtu labs signāls arī citiem hokejistiem par komandas vadības nodomiem vai stabilitāti, attiecībā uz jauno sezonu. Citu lietu, ko ne mēs, ne pieminētais Savickis patiešām nevar kontrolēt: ņemot vērā, ka Dinamo budžeta lauvas un šī zvēra astes tiesa ir piesegta ar Krievijas gāzes kompānijas sponsorējumu, varētu būt runa, ka krievi mūsējiem neko tādu nevar apsolīt turpmākajos gados. Ja vēl par nākamo sezonu nav baža, tad par aiznākamo neviens nekādu publisko optimismu nav paudis. Tas varētu būt viens no šķēršļiem, kas neļauj komandai slēgt ar sev vajadzīgajiem hokejistiem ilgtermiņa līgumus, kuri būtu visnotaļ elastīgs darba sarunu instruments. Bet, ja nav tā kā iztēlojos, tad – Masaļskim šobrīd ir jābūt Dinamo prioritātei. Citi pagaidīs...