10 lietas, kas raksturīgas hokeja play off spēlēm

Pasaules hokejā ir visādi māņi, kurus cilvēki atdarina, mēģina kopēt, pielāgot. Dzert šampanieti no kausa - to dara vai katrā vidusskolnieku tusiņā. Pamēģiniet nekopt savus bārdas rugājus! Šķiet, tikai profesionālajā hokejā ir tik izteikts šāds nerakstīts aizspriedums – kamēr play off spēles nav beigušās, bārdu dzīt nedrīkst. Tāpēc nebrīnīsimies, ka vienā otrā gadījumā, hokejisti virs galvas paceļ kausu ar pamatīgu rugāju sauju zem zoda. Tā viņi pievilinot veiksmi... Par ieraduma tēviem tiek uzskatīti Ņujorkas Islanders hokejisti, kas astoņdesmito gadu sākumā četras reizes pēc kārtas izcīnīja Stenlija kausu. Bārdas simbolizēja skarbus večus, bet jaunie un spraunie no Edmontonas Oilers tajā laikā vien varēja visai pasaulei stāstīt, ka viņi ir talantīgāki, taču – bez kausa... Kurš un kā sāka bārdu rādīšanu, par to vēsturnieki vēl strīdas, jo daži pat atminas agrākus laikus, kad viens otrs no Filadelfijas Flyers spēlētājiem veselu sezonu nav gribējis atbrīvoties no saviem pazodes matiem, taču Islanders kopumā bijuši visorganizētākie. Interesanti, ka pēc tam vairākus gadus neviena cita Stenlija kausa izcīņas uzvarētāja nav gribējusi kopēt Ņujrokas kluba spocības, it kā pasvītrojot savu norobežošanos no šādām mežoņu paražām, līdz deviņdesmitajos to atkal atjaunoja Ņūdžersijas Devils. Kā viņiem ar bārdu audzēšanu veicās, šķiet, nav gari jāstāsta, jo Stenlija kausā velni bija pārliecinoši, ko vajadzēja arī pamēģināt citiem...

Te būs 10 lietas, kas play off turnīru padara skatāmu, interesantu un intriģējošu. Lai stāsts būtu saistošāks, pievilksim te klāt mūsu Rīgas Dinamo šī pavasara modeli, jo arī viņiem tas tagad piestāv:

1.Bārdas

Slavenākā bārda starp latviešu hokejistiem ir bijusi Artūra Irbes 2002. gada modelis, kad viņš kopā ar Karolīnas Hurricanes aizspēlējās līdz kausa finālam. Ja vērtējam Rīgas Dinamo spēlētāju profilus, tad rugāji tīri labi piestāvētu Ankipānam, Petrovickim, Ozoliņam, Masaļskim. Nekādi nespēju iztēloties ar bārdu Miķeli Rēdlihu un Kariju.

2.Līdz gūtajiem vārtiem

Play off spēlēs uzvarētājus noskaidro kaut vai līdz rīta ausmai, taču tam noteikti jānotiek spēles formātā. Nekādi soda metieni jeb bullīši nav, kas, saprotams, notikumus laukumā spēles pagarinājumā padara divtik elektrizētus. Komandas vairs necīnās par punktiem turnīra tabulā, bet gan par uzvarām. Katrs panākums tuvina kausam.

3.Favorītu klupiens

Izslēgšanas spēles vienmēr piedzīvo arī smagus aplauzienus – 30 procentos gadījumu favorīti patiešām godīgi noliek savas galvas uz pastarīšu sarūpētajiem celmiem, pirms šie paceļ cirvjus... NHL tā notiek katru pavasari, bet tajā pašā KHL pērn Salavat Julajev pirmajā kārtā zaudēja... Zinot, ka arī Rīgas Dinamo savā sērijā nebūs uz papīra nekādi izredzētie, var domāt, ka arī mēs spēsim sagādāt kādu pārsteigumu.

4.Krekli

Tiek uzskatīts, ka nav labākas formas pasaules profesionālajā sportā kā hokeja krekli, ko itin sparīgi valkā klubu līdzjutēji. Play off spēlēs šī kārtība parasti izceļas ar divkāršu azartu. Komandu mārketingu nodaļas noskaņo vai sarūpē tribīnes vienā nomācošā vai spilgtā tonī, kas pretiniekos rada tādu kā bijību. Pērn Rīgas Dinamo skatītāji bija visi baltā, par ko jāpateicas LMT sponsorējumam. Prognozē, ka kaut ko līdzīgu piedzīvosim arī šogad.

5.Vārtsargs

Ja komanda vēlas uzvarēt kādu play off spēli, vai cīnīties par lielo kausu, bez laba vārtsarga tas nav iespējams. Visās komandās tā ir kā aksioma. Dinamo sastāvam šajā ziņā nav jāraizējas – varbūt Masaļskis nav labākais KHL vārtsargs, taču pēc rakstura viņš varētu būt tipisks play off karotājs. Ja vēl otrais numurs ir pieredzējušais Pruseks – ar šo mums vajadzētu būt mierā.

6. Aizsardzība

Stenlija (Gagarina) kausu izcīna tā komanda, kas vislabāk spēlē aizsardzībā. Kopā ar vārtsargu visiem laukuma spēlētājiem ir jāapzinās spēles dzelžainā disciplīna. Tikai tad, kad savi vārti ir drošībā, var sākt veidot vai prātot par uzbrukumiem vai prettriecieniem. Ar šo mēs diez ko lepoties nevaram, jo KHL ir daudz labāku komandu par Dinamo. Ja vismaz viens uzbrucējs no katras maiņas paturēs prātā aizsardzības lielo lomu – būs labi!

7. Ātrums, spēks, pašaizliedzība

Neviens laukuma kvadrātmetrs netiek atdots bez cīņas – presings pa visu laukumu, visu spēles laiku. Pretinieks nedrīkst pat pieļaut domu, ka darbībās pie apmales viņu kāds saudzēs. Spēka paņēmieni tiek ne tikai izpildīti, bet arī pabeigti. Mums te ir kas sāpīgi kož – Jēkabs, Ģirts, Lauris, Miķelis, Ņiživijs, Sandis, Kristaps... Sava vārtu priekša ir svēta – ja te kāds parādās pēc tiesneša svilpes, tad galvām ir jāripo.

8. Pretinieka līderis

Pirms play off uzsākšanas komandai ir jābūt drošai informācijai par pretinieku komandas līderiem. Viņi ir jāpieskata kā avis ganībās, turklāt, izcili, ja mēs spētu galveno aunu no bara nodalīt. Tad varētu viņu pamīcīt pa stūriem. Līdzjutējiem vajadzētu būt šajā ziņā īpaši radošiem, jo katrs plakāts, kas kaut kādā mērā uzrunās pretinieka pašlepnumu, var viņa domas sakarsēt līdz nekontrolējamajai baltkvēlei. Bet tādi hokeju paspēlēt nevar.

9. Trenera personība

Trenerim ir jābūt pārliecinātam par savas komandas gatavību aizvadīt labāko spēli, ko jebkad šie hokejisti uz ledus ir demonstrējuši. Viņš skaidri apzinās, kas ir otras komandas vājums. Trenera ķermeņa valoda nedrīkst nodot pat vismazāko komandas drebuli, arī lēmumi jāpieņem ar aukstasinīgu sejas izteiksmi. Šuplers tāds varētu būt, ja vien viņš aizmirstu uz paly off laiku pēc katras spēles pateikties pretiniekam. Paldies var teikt pēc sērijas pēdējās spēles.

10. Kapteinis

Kapteinis tiek izvēlēts ar raksturu. Šis cilvēks nepazīst baiļu un sāpes. Viņš ir pirmais, kas pretiniekam vēl pirms iemetiena pasaka, ka šis vakars būs viņu beigu sākums. Kapteinis vada komandu, to noskaņo – viņš neļauj nevienam no komandas biedriem pat iztēloties, ka uz ledus kaut kur varētu tikt dalītas atlaides. Viņš ar savu piemēru simbolizē komandas gribasspēku. Sandis Ozoliņš tāds ir.