Ar mūsējiem Polijā notiek arī tā...
Ļoti daudz kas paliek aiz kadra. Tā var secināt teju ikreiz pēc garākas sarunas ar futbolistiem. Pļāpājot ar Latvijas valstsvienības pussargu Juriju Žigajevu, nevarēju iedomāties, ka pēc mana aicinājuma salīdzināt Latvijas un Polijas futbolu saruna aizvirzīsies līdz pat dzeltenās preses slejām...
26 gadus veco Lodzas "Widzew" pussargu Žigajevu ilgāku laiku varēja sastapt Rīgā, jo pēc septembrī gūtā ceļgala saišu savainojuma viņš šeit izgāja daļu rehabilitācijas kursa.
Runājāmies par daudzām tēmām. Kad vaicāju, lai salīdzina Latvijas un Polijas futbolu, viņš nekavējoties atbildēja, ka galvenā atšķirība meklējama līdzjutējos. "Skaidrs, ka Polijā vidējais spēļu līmenis ir augstāks, taču es neteiktu, ka tur futbols noteikti ir skatāmāks. Šajā aspektā tā atšķirība nudien nav tik liela. Arī Polijā ir spēles, kurās var aizmigt, taču, kad apkārt ir desmit un vairāk tūkstošu skatītāju, tas viss labāk izskatās," Žigajevs precizē, kur tā sāls. "Polijā tu vienmēr cīnies par katru bumbu, pat, ja izredzes to iegūt nav lielas, kamēr Latvijā līdzīgās situācijās dažkārt palaid, lai jau ripo..."
"Šķiet, tu pats "Sporta Avīzē" atbildēji uz šo jautājumu, kad rakstīji, ka pēc spēles, kurā FK "Ventspils" pērn nodrošināja virslīgas zelta medaļas, uz preses konferenci atnāca tikai trīs žurnālisti... Raugi, jautājums ir par interesi," turpina Žigajevs. "Mums šeit katrā treniņā klāt ir trīs četri fotogrāfi, arī video un TV. Futbolisti sniedz intervijas katru dienu. Dažreiz uz treniņu nāk pat skolēni. Pirms un pēc katras Polijas čempionāta spēles ir preses konferences. Malā nestāv arī tie, kuri ārstē savainojumus. Viņi brauc uz skolām, iet uz radio. "Widzew" šajā ziņā ir lielas tradīcijas. Tas ir bagāts klubs ar līdzjutējiem visā Polijā."
Žigajevs stāsta, ka aizbraukt uz skolu 100 kilometru rādiusā, pasēdēt un atbildēt uz skolēnu jautājumiem ir norma. Īpaši jau sākumā tas bijis ļoti patīkami, jo jūti, ka cilvēkus tas viss tiešām interesē. "Vēl nebiju aizvadījis nevienu spēli, bet visi jau man novēlēja veiksmi," atceras Ilūkstē izaugušais futbolists. "Jā, dažkārt varbūt ir grūtāk - brauc uz skolu, pēc tam ej uz treniņu vai otrādi, taču no tā tu nedrīksti atteikties."
Preses konferences gan nav kļuvušas par Žigajeva ikdienu. Vienīgā bija tad, kad viņš ieradās Lodzā un ar viņu iepazīstināja plašāku auditoriju. Dažkārt kāds piezvanot. Arī no dzeltenās preses. "Polijā tas viss ir citādāk. Ja žurnālists grib runāt ar kādu spēlētāju, viņam vispirms jāzvana klubam. Latvijā ir vienkāršāk - tu man mierīgi vari piezvanīt pa tiešo. "Widzew" ir divi preses darbinieki. Viņi pēc tam zvana spēlētājiem un saka, ka zvanīts no viena vai otra medija. Vaicā, vai esam ar mieru runāt. Polijā ir daudz avīžu, tāpēc tā ir ikdiena," stāsta Žigajevs.
"Vienu dienu man piezvanīja no kluba un saka, ka ar mani gribot runāt cilvēks no dzeltenās preses. Viņš mani brīdināja, ka šī iemesla dēļ jābūt īpaši uzmanīgam..." atceras Lodzas komandas pussargs. "Man nekas nebija pretī, un mēs sākām sarunu. Taču ar katru nākamo jautājumu jutu, ka žurnālists cenšas atrast konfliktu starp mani un treneri. Teica - Redz, trīs spēles neesi bijis laukumā, vai tevi tas nesadusmo? - Visu laiku centās no manis izvilkt ko sliktu par treneri. Neko tādu es tā arī nepateicu, bet vēlāk tika publicēts, ka esmu ļoti vīlies trenerī... Uzreiz bija zvans no kluba ar jautājumu, vai esmu lasījis rakstu. Es atbildēju, ka neko tādu neesmu teicis. Vēlāk mēs ar treneri par to visu tikai pasmējāmies, jo komandā šis nebija pirmais tāds gadījums."
Žigajevs atcerējās vēl vienu interesantu stāstu. Vēl pošoties uz jauno darba vietu, Polijā jau diezgan daudz par viņu rakstīja. Viens laikraksts bija citējis Latvijas futbolistu Sergeju Kožanu, kurš sacījis, ka Žigajevs esot labāks par uzbrucēju Artjomu Rudņevu. Sazinājos ar Kožanu un prasīju: - Kāpēc tu tā žurnālistiem teici? - Viņš atbildēja, ka ar nevienu nemaz nav runājis... Taču es jau saprotu arī dzelteno presi - kaut kas jau viņiem ir jāraksta."
Jurijs stāsta, ka vienam komandas biedram sieva Polijā esot slavena aktrise. Par viņu tiekot rakstīts katru dienu, un trīs reizes varat minēt, kas ir vairāk - patiesība vai izdomājumi... Jurijs gan piebilst, ka Latvijā viņam dzeltenās preses sakarā bijusi pozitīva pieredze. "Kad par mani rakstīja "Privātā dzīve", visa informācija bija pareiza."
Lai interesanta informācija neaizietu nebūtībā, dažādas Žigajeva domas un pārdomas varēsiet lasīt arī nākamajā "Sporta Avīzes" numurā. Tur gan vairāk par sportisko pusi, jo sarunā Jurijs atklāja virkni līdz šim neizskanējušu detaļu par karjeras līkločiem. Uzzināsiet viņa domas gan par savu vietu un lomu Latvijas valstsvienībā, gan nākotni klubā, ar ko līgums viņam vasarā jau beidzas...
+6 [+] [-]