Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

Divi/trīs hokeja meistari katru gadu

Jānis Matulis
Jānis Matulis

Divi/trīs hokeja meistari katru gadu
Herberts Vasiļjevs uz NHL izsitās kā brīvais aģents
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Laiku pa laikam hokeja tauta vārās, ka nu beidzot mums Kirovs visu ir salaidis tūtē, vai arī otrādi - nu mums beidzot ir ļoti talantīgs gads, šos visus pēc diviem trim gadiem paņems, ja ne Monreālas ''Canadiens'' , tad Kazaņas ''AK Bars'' vai Maskavas ''Spartak'' noteikti.

Taču paiet gads, divi un no piesolītās Monreālas vai ''Spartak'' čiks vien iznācis. Ja talants ticis līdz ''Dinamo'', ''Rīgai 2000'', ''Liepājas metalurgam'' vai ''Dinamo/Junioram'', tad bijušais audzinātājs lādē Šupleru, Goluboviču un Beresņevu, ka tie lohi taču neprot manu Jāni vai Sašu pareizi izmantot!

Pieņemsim, ka U-18 vai U-20 izlasēs treneri var paņemt kādu blatņiku, taču NHL pa blatu vien netiksi un arī Latvijas izlasē uz pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm neviens treneris neriskēs ņemt vājāku spēlētāju, ja mājās paliek daudz stiprāks. Visa noliedzēji un visu aizkulišu zinātāji varbūt brēks, redz, tas un tas togad bija stiprāks, bet muļķis Beresņevs (Znaroks, Vasiļjevs utt) viņu neuzaicināja pat uz nometni! Nu labi. Neuzaicināja vienu pavasari, neuzaicināja otru, bet, mainoties trenerim, taču šim tīrradnim ir jāuzpeld.

Ir dzirdēti arī stāsti, ka tam un tam trenerim nu gan aug talanti, bet dzīves pieredze rāda, ka no katra gadagājuma par hokeja meistariem kļūst 2-3 spēlētāji.

Lūk, sarakstiņš, kuri puiši, sākot ar 1975. gadu (treneris Gints Bisenieks), spēlējuši NHL un pasaules čempionātos.

1975. Astašenko, Ankipāns, Macijevskis.
1976. H. Vasiļjevs, Ņiživijs, Tribuncovs, Čubars, Mareks Jass, Bogdanovs.
1977. Feldmanis, Ozols.
1978. Romanovskis, M. Ziediņš.
1979. Ivanāns, Reķis, Mamonovs (80).
1980. Masaļskis, Cipulis, Žabotinskis. Saviels (82)
1981. Širokovs, Pujacs, K. Rēdlihs, Bļinovs.
1982. Sprukts, Štāls, J. Rēdlihs.
1983. Bērziņš, M. Rēdlihs (84)
1984. Jerofejevs, Māris Jass (85)
1985. Karsums (86), Dārziņš, Raitums, G. Džeriņš.
1986. Bārtulis (87), Galviņš.
1987. Sotnieks.
1988. Daugaviņš.
1989. Jekimovs.

Mamonovs trenējās ar 1979., Saviels - ar 1982., M. Rēdlihs - ar 1983., tāpat Māris Jass, Karsums un Bārtulis pārsvarā trenējās ne pie sava dzimšanas gada, tādēļ šoreiz pieskaitīti pie citiem.

P.S. Šī raksta sākumu vai turpinājumu nemeklējiet šīs nedēļas ''Sporta Avīzē''. Bet par to rakstīts ir vairākas reizes.

  +3 [+] [-]

, 2010-01-06 12:26, pirms 15 gadiem
Principā katru gadu uz jauniešu čempjiem var vest 16-18 tā saucamos blatņikus

     [+] [-]

, 2010-01-06 12:34, pirms 15 gadiem
Zem kritērija "spēlējuši Pasaules Čempionātā vai NHL" nav tikuši Saulietis un Meija (kas ir paņemts uz Olimpiādi), abi ir 87. gadā dzimuši, bet domāju labi hokejisti un Kulda, 88.gads, kā stabils AHL spēlētājs.

     [+] [-]

, 2010-01-06 12:36, pirms 15 gadiem
Bet doma paliek tā pati, ka gadā vidēji 2-3 spētāji.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2010-01-06 13:12, pirms 15 gadiem
lkrnpk rakstīja: nu ja, no šiem visticamāk Bukarts ar Cinku...
Perspektīviem jābūt visiem 91. kuri tikuši 90. gadu izlasē

     [+] [-]

, 2010-01-06 13:13, pirms 15 gadiem
No katra gada ne vairāk par 5-6 vispār paliek hokejā!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2010-01-06 15:13, pirms 15 gadiem
gan jau, ka no sis izlases ari hokeja paliks cinks, bukarts, kenins, vilkoits, indrasis, kauss, ilisko, varbut vel kads. manuprat tadai vlstij ka latvija svarigak ir skaitit nevis tos kuri spelejusi izlase vai NHL, bet tos kas vispar palikusi hokeja un spele profesionala limeni.
tad pie ieprieksejiem gadiem var minet ari cibulski, pecuru, hartmani, meiju, zelubovski u.c.
taka nav jau ar nemaz tik traki. no si gada izlases hokeja profesionala un izlases tuvuma varetu palikt varbut pat kadi 5 hokejisti

     [+] [-]

, 2010-01-06 18:41, pirms 15 gadiem
Nekas jauns.

     [+] [-]

, 2010-01-06 22:00, pirms 15 gadiem
lonja rakstīja: Nu gan,Matuļa kungs,tu sabrauci auzās!!!Jebkura spēlētāja izaugsme ir atkarīga tikai un vienīgi no trenera uzticības,kas savukārt jauniešu hokejā Latvijā iet roku rokā ar vecāku maka biezumu!(protams ir izņēmumi).Kāpēc dēliņš ir jādabū par katru cenu U20 vai U18?Ne jau lai paslidinātos čempī,bet gan lai būtu iespēja,ka viņu noskatīs kāds varenāks klubs!Netiekot uz šiem čempionātiem šiem dzēkiem nav nekādu variantu izsisties!!Un nevajag salīdzināt ar vasiļjevu,Skudru vai Ivanānu!šie cilvēki ir cīnītāji,nevis bagātu vecāku izlutinātie dēliņi!!Un vēl daži piemēri,kā trenera lēmumi ir ietekmējuši hokejistu karjeru:Mareks Jass 1997 gadā bija galvastiesu labāks par vismaz70% uz Turku aizbraukušiem,bet viņu nepaņēma.Uzskatu,ka ar to arī sākās Mareka karjeras noriets,jo Turku viņu noteikti būtu noskatījis kāds no Eiropas vai pat NHL...Bet Mareks palika kuļoties pa Krievijas bardaku....Vēl piemērs-Romans Ņikitins.viņa zvaigžū stunda noteikti sita 1997/98 gada sezonā,spēlējot ESSAMIKA/JUNIORS sastāvā!Viņš bija vienā maiņā ar Seņinu un Parhomenko.Gan jau,ka tu Jāni,zini,kas tie par džekiemUn Romkam atlika tikai izmantot viņam radītās iespējas!Vēl var uzrakstīt,kā Juri Ozolu pasaules čempī(neatceros gadu)gremdēja maiņas partneri Panteļejevs un Kerčs(manuprāt),apzināti ignorējot Juri uz laukuma.Un tādu piemēru,gan labu,gan sliktu,Latvijā ir daudz!Un tie visi apgāž Tavā rakstā teikto!!!

Cipulis Masaļskis ir normāls piemēr, ka AEHL ,kuras līmenis bija zemāks nekā tagad BAČā, strādājot var saniegt normālu rezultātu un nebūsim naivi neviens no mūsējiem junioriem nav ipaši vajadzīgs kādam eiropas utt klubam....
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja