Šedevri un papīrgrozs

Pieminētais „Menueta” un „Pērkona” mūziķis atminējās, ka savulaik ir atmetis vairākas kompozīcijas, ja nav pie sirds gājis dziesmas teksts. „Tas ir šiki – izmest šedevrus papīrgrozā,” viņš teica. Tajā pašā laikā Latvijas bobsleja izlasi pirms olimpiskās sezonas ir papildinājuši pāris elitāri sportisti – Latvijas rekordists daudzcīņā Edgars Eriņš un Latvijas rekordists 100 metru sprintā Ronalds Arājs.

Lai arī vēl ir tikai septembra sākums un abiem sportistiem neviens durvis uz Soču olimpiādi nav aizslēdzis, treneris Prūsis neliekuļo – ja sastāvs būtu jānosauc tagad, uz Sočiem dotos citi. „Ja man tagad, 4. septembrī, ir jāsaka, tad vairāk teiktu, ka viņi netiks uz olimpiādi nekā tiks. No šodienas pozīcijām,” tiešs ir Prūsis, kurš uzsver – viņam ir liels gods ar abiem sporta profesionāļiem strādāt kopā, taču tas nenozīmē, ka viņiem tiks dotas kādas atlaides, pēc kurām neviens arī neesot vaicājis. Fiziskās sagatavotības testos abi Latvijas rekordisti pagaidām nespīd un ar savu šā brīža sniegumu (paturot prātā to, ka arī komandas biedri turpina trenēties) līdz Sočiem ir diezgan patālu.

Jau pirms Arāja Soču olimpiskā sprinta bija skaidrs – 4. stūmēja pozīcijā viņam būs jāizcīna ļoti smaga cīņa, jo viņam priekšā bija (un ir) izlases veterāns un stabila pirmās ekipāžas vērtība Intars Dambis, izlases ātrākais cilvēks un viens no tiem, kas šovasar visstraujāk ir progresējis Jānis Strenga, kā arī uzlecošā zvaigzne Vairis Leiboms, kas gatavojas tikai savai otrajai sezonai bobslejā. Ļoti solīda kompānija, lai neteiktu vairāk. Prūsis nav novērojis, ka treniņos tiešie konkurenti speciāli vērotu Arāja sniegumu. „Varbūt pavasarī vai vasaras sākumā kādam sēdēja iekšā apziņa, ka tūlīt nāks viens spēcīgs čalis, kas var ātri paskriet, bet šobrīd, es domāju, viņi daudzi domā par to, kā savus rezultātus uzlabot. Ja to izdodas izdarīt, kaut arī tā jau tie rezultāti bija gana augsti, tad viņus ir grūti pārspēt,” secina Prūsis.
.
Sevišķi vieglāk nesokas arī Edgaram Eriņam. Prūsis secina, ka abi bijušie vieglatlēti ir attapušies par vēlu un laika, lai Soču vilcienu noķertu, varētu arī nepietikt. „Ja viņi abi būtu trīs gadus atpakaļ atnākuši, kad atnāca puse šīs komandas, tad viņi droši vien būtu turpat, kur pārējie šobrīd. Ronalds noteikti vēl kļūs ātrāks, par to es nešaubos. Taču tie trīs gadi, ko citi ir trenējušies, ir ļoti daudz. Citiem liekas – ai, ko jūs tur trenējaties, tūlīt atnāks baigie veči, visus pārspēs. Nepārspēs, es jau teicu, ka tā nebūs. Taču es tomēr nedomāju, ka tā atstarpe būs tik liela. Trīs gadus atpakaļ viņi droši vien tiktu otrajā komandā tobrīd, šobrīd viņi netiek otrajā komandā, viņi tikai trešajā var tikt.”

Ja Latvijas rekordisti sprintā (10,18) un desmitcīņā (8312 punkti) atnāk uz bobsleju, kur viņi ir tikai „vieni no”, tad tas par kaut ko liecina. Liecina par augsto līmeni, kāds gadu gaitā pacietīgā un ļoti, ļoti smagā, pārdomātā darbā ir sasniegts Latvijas bobsleja izlasē. Un liecina arī par to, ka būt bobsleja stūmējam tomēr ir sarežģītāk, nekā kādam varbūt šķiet. Vēl notikumiem bagāta sezona ir priekšā, kuras gaitā Sandis Prūsis ar palīgiem vērtēs, kas būs tie, kam būs jāpērk biļete uz Sočiem. Varbūt tomēr uz Sočiem dosies gan Arājs, gan Eriņš (to arī viņiem novēlam!), taču šā vai tā vairākiem izciliem Latvijas bobsleja izlases atlētiem (viduvējību, kā redzams, tur nemaz nav) četrgades nozīmīgākais starts ies secen. Žēl, bet tāds ir sports, - to saka arī Prūsis. Un tomēr, mazliet pievelkot bobsleja situācijai Bartaševiča atziņu, jāsaka: lūk, tas ir šiki – izmest šedevrus papīrgrozā.