Bagatska kulaks stiprāks par bosniešu šķērēm
Vakar Latvijas vīriešu basketbola izlase aizvadīja pirmo Eiropas čempionāta spēli pret Bosnijas un Hercegovinas izlasi. Patīkami, ka čempionāts iesācies ar uzvaru. Vēl patīkamāk, ka uzvarēto spēļu bilance turnīra tabulā palielināta pār lielāko konkurentu. Izcīnītajā uzvarā redzami vairāk zaļie signāli nekā sarkanie, tāpēc jau priekšlaicīgi izlase nonākusi nedaudz tuvāk nākamajai kārtai. Par to vajadzētu pēc iespējas ātrāk aizmirst, taču, kuri bija galvenie luksofora signāli aizvadītajā ceļā. Turpinājumā...
Abas komandas spēli iesāka ļoti nervozi un ātrā tempā. Latvijas izlase pirmo divu minūšu laikā pieļāva tikpat kļūdas, taču bosnieši izcēlās ar nesagatavotiem un neprecīziem metieniem no distances. Pēc spēles treneris Bagatskis uzsvēra, ka ar šo problēmu neizdevās tikt galā tik ātri kā vēlētos. Šāda rīcība no abu komandu puses bija gaidāma, jo pirmais uznāciens laukumā čempionātā allaž bijis satraucošs un nervus kutinošs.
Janičenoks jau spēles sākumā guva vairākus punktus, kas palīdzēja Latvijai sekmīgi iesākt čempionātu atšķirībā no pārbaudes mačos redzētā. Sagatavošanās cikla spēlēs latvieši bieži vien nonāca iedzinējos teju ar desmit punktu pārsvaru. Pirms Eiropas čempionāta sākuma Janičenoks uzsvēra, ka ar šo problēmu vajadzētu tikt galā. Pašlaik tas ir izdevies veiksmīgi – pret Bosniju un Hercegovinu latvieši ieguva vadību spēles 2. minūtē pēc Janičenoka realizētā tālmetiena.
Kaspars Bērziņš, ierasti sev, savāca ļoti ātri personiskās piezīmes. Pirmajās četrās minūtēs Bērzs bija izdarījis divus pārkāpumus, tāpēc Bagatskim nācās sēdināt malā latvieti. Šis bija viens no lielākajiem zaudējumiem, jo aizsardzība vairāk vai mazāk balstās uz Kaspara pleciem. Bosniešu garais gals bija lielākais trumpis, tāpēc Latvijas izlases galvenajam trenerim nācās veikt jaunus manevrus – spēles beigās laukumā nāca arī Šeļakovs, kas sev atvēlēto laiku nospēlēja atzīstami.
Bērziņš nebija vienīgais grēkāzis šajā komponentē. Par piemēru kalpo Armands Šķēle, kas laukuma vidū, pēc zaudētas divcīņas pie pretinieku groza, centās bosnietim atņemt bumbu. Šāda rīcība rezumējās ar personisko piezīmi. Tas nebūt nebija pats trakākais kas var notikt, taču visās ceturtdaļās Latvijas izlase jau priekšlaicīgi savāca piezīmju normu, ko Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti izmantoja teicami. Pretinieki realizēja 27 no 32 soda metieniem jeb 84 %. Metienu precizitāte no spēles bosniešiem bija, maigi sakot, drausmīga, tāpēc kopējo fonu uzlaboja realizētie soda metieni. Vienā no minūtes pārtraukumiem Latvijas izlases galvenais treneris uzsvēra, lai pārkāpj noteikumus. Risinājums bija likumsakarīgs, jo līdz tam brīdim vairāk par divām piezīmēm bija tikai Rolandam Freimanim.
Par vienu no šīs spēles spīdekļiem kļuva Rolands Freimanis, kas pirmajā puslaikā izcēlās ar 20 gūtajiem punktiem. Rolandam spēle gāja no rokas, sedzējs bija Teletovičš, kas ir labs spēlētājs uzbrukumā, taču aizsardzībā gluži pretēji. Bagatskis deva šādu norādījumus, tāpēc Freimaņa produktivitāte bija likumsakarīga, nevis no pirksta izzīsta.
Mūsējo spītība un nepiekāpība? Latviešiem bieži manāma īpašība, taču basketbola laukumā ļoti noderīga. Ja reiz noteikumu pārkāpums nebija, tad nebija. Tā uzskatīja Bagatskis, tāpēc acīmredzot un ausīm dzirdot varēja manīt, ka treneris nebija apmierināts ar vienu no tiesnešu pieņemtajiem lēmumiem. Arbitri savu lēmumu mainīja par labu Latvijas izlasei. Patīkami, jo lielākoties šāda strīdēšanās ar tiesnešiem noved pie bargākām sankcijām, taču šoreiz latviešu nepiekāpība atmaksājās ar tiesnešu respektu pret mūsējiem.
Kamēr Kaspars Bērziņš nebija laukumā, čempionāta rīkotāju kaimiņi visai pārliecinoši demonstrēja, ka spēli par labu bosniešiem centīsies izvilkt Teletovičs. Laikā, kad laukumā nebija Andrejs Šeļakovs un Kaspars Bērziņš, augumu pārsvars vairs nebija manāms. To izmantoja pretinieki – Teletovičs spēli noslēdza ar 18 gūtajiem punktiem.
Kas patīkami – Latvijas izlase visas spēles gaitā demonstrēja teicamu rotāciju, kas noveda pie brīviem metieniem. Piespēle sekoja piespēlei, kā rezultātā bosnieši apjuka. Spilgts piemērs no 4. ceturtdaļas, kad latvieši saspēlējoties sarāva Bosnijas un Hercegovinas aizsardzību, talkā pievienojot nesavtību, Rihards Kuksiks guva skaistus trīs punktus.
Kopumā spēle tika aizvadīta labi, taču nestabili. Ik brīdi viena komanda varēja gūt sešus punktus pēc kārtas, tādejādi spēli sākot no jauna. Patīkami, ka rezultatīvo piespēļu skaits ir piecas reizes lielāks nekā pretiniekam (20:4). Jānis Strēlnieks viens pats atdeva vairāk nekā divas reizes pār sāncenšiem (deviņas). Tika pieļautas 14 kļūdas, kas nav maz. Pārbaudes spēlē pret Krieviju latvieši kļūdījās vairāk nekā 20 reizes. Šo komponenti pēc spēles pieminēja arī Bagatskis. Trīspunktu metienu precizitāte atšķirībā no pārbaudes spēlēm nepievīla, tāpēc jācer uz veiksmi turpmāk. Rezervistu pienesums latviešiem iespaidīgs – 50 punkti, no kuriem 24 Freimanim. Treneri un spēlētāji zina, kā rītdien spēlēt pret Melnkalni. Šī komanda spēlē līdzīgu, taču agresīvāku basketbolu. Kā risināsies notikumi ceturtdien? Redzēsim. Veiksmi mūsējiem!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]