Kas mēs esam, kur mēs esam?
Šonedēļ sešu Eiropas čempionātu maratonu uzsāks Latvijas jauniešu izlases. Kā pirmie šo piektdien startēs Vara Krūmiņa gatavotā U-20 izlase, pēc nedēļas šā paša vecuma jaunkundzes un tā līdz pat augusta beigām, kad būs izspēlējušās gan abas U-18, gan abas U-16 izlases. Kā Latvijas basketbola nākotne izskatās uz pārējās Eiropas fona?
Galvenais akcents tiek likts uz jauniešu izlašu rezultātiem gan Eiropā, gan arī pasaulē. Kopējam fonam nav aizmirsti arī nacionālo izlašu starti. Par atskaites punktu ņemts izcīnīto medaļu skaits visos iespējamajos oficiālajos izlašu turnīros, jo patīk mums vai nepatīk, bet sabiedrību interesē tikai un vienīgi uzvarētāji un tieši izcīnīto medaļu kaudzes vai mazčupiņas parāda, kur šobrīd atrodas konkrēta valsts. Ranga tabulā ir saskaitītas valstu izcīnītās medaļas sākot ar deviņdesmito gadu sākumu, kad notika Eiropas kartes graizīšana. Par nejaušu šo rangu nevar nosaukt, jo turpat divdesmit gadu ilgs laika posms ir gana liels, lai tajā saskatītu likumsakarības. Latvija šajā medaļnieku sabiedrībā atrodas pašā lejasgalā, taču Eiropā ir vēl bezgala daudz valstu, kuras nav sasniegušas pat to, ko latviešu jauniešu izlases.
Jo vairāk izlašu, jo vairāk medaļu
Šī dzīves patiesība daļēji strādā arī basketbolā. 2009. gadā notikuši astoņi Eiropas čempionāti. Astoņi čempionāti nozīmē to, ka katrai valstij, ja ir pietiekami spēcīgi muskuļi (finanses), ik pārvasaras jānodrošina tikpat daudz izlašu dalību šajos čempionātos. Izņemot pāra gadus, kad lielajām izlasēm nav Eiropas čempionātu finālturnīri... Atsevišķām Eiropas valstīm 2009. gadā bija jāiespringst vēl vairāk, jo notika pasaules čempionāti U-19 izlasēm, taču tas attiecās ne vairāk kā uz piecām izlasēm, kurām izdevies izsisties līdz šim līmenim. Spēlēšana pasaules čempionātos (arī olimpiskajās spēlēs) Latvijai pagaidām bijuši kā svētki, bet ne ikdiena, kā tas ir lielajā Eiropas basketbola valstīm.
Mūs vairāk interesē Latvijas vieta uz Eiropas basketbola kartes un salīdzinot ar 2008.gada ranga nekādu būtisku izmaiņu nav noticis. Tikai sieviešu izlašu sadaļā noticis neliels kāpums, ko ļāva U-20 izlases izcīnītās bronzas medaļas, taču turpat ranga lejasgalā vien esam palikuši. Ar padsmit gados izcīnītajām trīs medaļām nekādi nav iespējams atrasties augšgalā un pat ne viducī, taču ir jāpriecājas par to pašu, jo rinda pēc tām pašām bronzas medaļām ir garu garā. Četru gadu laikā trīs bronzas - daudz vai maz? Ja liekam sevi blakus Spānijai, Serbijai vai Lietuvai, tad labāk šo lomu nepieminēt. Nevar dižoties pat uz Zviedrijas fona, kuru joprojām mūsu pusē neuztver kā nopietnu spēlētāju. Nacionālās izlases līmenī tik tiešām zviedrietes nekotējas, taču, tas ir tikai šobrīd. Pēc gada, diviem vai pieciem ar šo izlasi būs jārēķinās ikvienam, jo nekur nepazudīs U-18 izlases pēdējo trīs gadu laikā izcīnītās Eiropas bronzas, kā arī pasaules čempionāta U-19 sudrabs. Arī uz Lietuvu nevajag rādīt ar pirkstiem. Par to, ka leišos vīriešu basketbols uz mums skatās no ļoti, ļoti lieliem augstumiem, ir tikai loģiski, taču arī leišu dāmām ir tas, kas nav mums - Eiropas zelts tika izcīnīts pasen, bet trīs vasaru laikā viena un tā paša gadagājuma spēlētājas divreiz tikušas pie medaļām. 2006. gadā Lietuvas kadetes bija trešās, bet pērn junioru vecumā kļuva par Eiropas čempionēm!
Jo vairāk izlašu, jo vairāk medaļu jeb jo vairāk izlašu spēlē A divīzijā, jo lielākas iespējas krāt cēlmetālus. Viens no attiecīgās valsts basketbola saimniecības sakārtotības kritērijiem ir - cik izlašu spēlē augstākajā līgā. Latvijai ar masveidību pagaidām viss ir kārtībā - 2009. gadā no astoņiem iespējamajiem finālturnīriem Latvija piedalījusies septiņos. Gandrīz 100% rezultāts! Nav nemaz tik daudz to valstu, kuras ir pārstāvētas visos A divīzijas turnīros. Spānija, Lietuva, Turcija, Serbija, Francija un Krievija! Kā nākamā valsts ir.... Latvija! Ar septiņām izlasēm dažādos čempionātos augstākajā līgā un Itālija, kura pērnruden nespēja kvalificēties vīriešu EČ finālturnīram. Šajā rādītājā latviešiem tiešām nav par ko kaunēties, jo esam Eiropas labāko astoņniekā. Aiz mums ir tādas basketbola lielvalstis kā Grieķija (6), Horvātija (4), Slovēnija (3). Arī Vācija (6), Izraēla (5), Polija (4)... Grieķus šajā rangā iegāzušas dāmas. Tepat Rīgā grieķietes izcīnīja piekto vietu un tika uz pasaules čempionātu, taču pazīmes liecina, ka nākamā reize varētu būt pēc simts un vēl pāris gadiem. U-18 un U-20 Grieķijas izlases pērn nespēlēja un arī 2010. gadā A divīzijā nespēlēs. Arī horvātus uz leju pavilkušas dāmas - neviena izlase pagājušajā gadā nav bijusi spēcīgāko sabiedrībā. Vācijai līdzīga bilde un 2010. gadā būs vēl sliktāk - augstākajā līgā ir tikai viena dāmu izlase (U-20).
Pa vidu starp Lietuvu un Igauniju
Laikam jau ģeogrāfiskais stāvoklis pats pasaka priekšā, kur ir Latvijas vieta uz Baltijas basketbola kartes. Kā reizi pa vidu. Gan skaitot visas izlases kopā, gan skaitot pieaugušās un jauniešu komandas atsevišķi. Cik lietuvieši mums ir tālu aizskrējuši pa priekšu, tikpat tālu igauņi velkas mums nopakaļ. Tiesa, šoreiz ir runa tikai par izlašu rezultātiem, bet ne par saimniecību kā tādu.
Masveidībā Latvija un Lietuva ir gandrīz līdzās. Leiši pērn piedalījušies visu Eiropas čempionātu A divīzijās, kamēr latvieši tik vien atpaliek, kā par par vienu izlasi (U-16 kadetes spēlēja B divīzijā). Toties pasaules čempionātu kontekstā atkal esam astē - 2009. gadā notika pasaules čempionāti junioriem un juniorēm (U-19) un abos piedalījās arī Lietuvas izlases. Un nokļūšana pasaules čempionātos Lietuvai ir ikdiena, kamēr Latvijā šādus gadījumus var saskaitīt nakts vidū tikko kā pamodies (divi). Arī olimpiskajās spēlēs leiši ir ikdienišķa parādība un ne tikai piedalīšanās, bet arī regulāra medaļu izcīnīšana (tikai vīriešu izlase).
2008. gada vasara lietuviešiem bija viena no treknākajām tieši basketbolā. No sešām jauniešu izlasēm četras izcīnīja medaļas. Sākot ar U-18 meiteņu zeltu un beidzot ar U-16 kadetu bronzu. Uz šāda fona nobāl ne tikai Latvija un Igaunija, bet teju vai visa Eiropa. 2009. gadā leišiem vairs tik labi neklājas - medaļu nav un pat U-16 kadetu izlase palika bešā, kaut čempionāts šajā vecuma grupā notika Kauņā. Ja reiz leiši apņēmās rīkot šo čempionātu, tad tikai ar vienu nolūku - medaļām jābūt. Bet, pat paliekot bez medaļām, lietuvieši tik un tā neoficiālajā vērtējumā mums ir priekšā. Jā, Latvijai ir viena bronzas medaļa, taču mums ir viena izlase B divīzijā un tur būs arī 2010. gada vasarā. U-20 sievietes ir vienīgās, kuras ieņēmušas augstāku vietu par Lietuvu, bet pārējās ir aiz. U-18 junioriem Latvijai 9. vieta, Lietuvai - 4., U-20 vīriešu izlasei - 10. vieta pret 5., U-18 juniorēm - 7. pret 6., U-16 kadetēm - 22. vieta pret 12 un visbeidzot U-16 kadetiem - Latvijai 9. vieta, Lietuvai - sudrabs.
Pietiks noniecināt savu basketbolu un paskatīsimies uz mūsu izlašu izcīnītajām vietām no pozitīvās puses, jeb uz Igaunijas fona. Patiesībā, nemaz nevar salīdzināt ar igauņiem, jo ziemeļu kaimiņi pagājušajā vasarā spēja nokomplektēt tikai divas jauniešu izlases. Igauņiem nespēlēja neviena no U-20 izlasēm, kā arī U-18 meiteņu un U-16 kadetu komandas. Arī tās izlases, kurām atradās divpadsmit spēlētāju, ieņēma tālas vietas aiz Latviju un vēl tālākas aiz Lietuvas un tā tam arī bija būt, jo gan U-18 juniori, gan U-16 meitenes spēlē B divīzijā jeb neviena no Igaunijas izlasēm nav augstākajā līgā. Arī pieaugušo!
Bagātie, nabagie un jaunie spēlētāji
2009. gadā uz pilnu banku spēlēja tikai viena valsts - Francija! Var gadīties tā, ka kādā valstī kādā vecuma grupā izaugusi patiešām talantīga paaudze un tad visiem Eiropā tiek skriets pāri svilpojot. Var gadīties, ka tajā pašā valstī viss ir sagadījies tā, ka talantīgi spēlētāji patrāpās uzreiz divās vecuma grupās. Var gadīties, ka pat trijās, bet ja uzreiz piecās, tas jau ir ārkārtējs gadījums. Pat attīstītajās basketbola valstīs, par kādām tiek uzskatītas Francija, Spānija, Serbija, Lietuva. Savu basketbola lielvaras statusu šovasar ir apstiprinājušas divas valstis - Spānija un Francija. Spānijai Eiropā pagaidām ir gandrīz simtprocentīgs rezultāts jeb no startējušajām astoņām izlasēm septiņas kāpušas uz goda pjedestāla. Viss sākās tepat Rīgā, kad spānietes izcīnīja bronzu. Medaļu komplektu izdaiļo divi zelti - U-16 un U-18 meitenēm. U-20 izlasēm sudrabs (dāmām) un bronza (vīriešiem). Šo buķeti krāšņāku dara pasaules sudrabs, ko izcīnīja juniores, bet punktu pielika nacionālā vīriešu izlase kļūstot par Eiropas čempioni.
Francijai medaļu izkārtojums ir nedaudz savādāks, taču ne mazāk iespaidīgs. Tepat Rīgā francūzietes kļuva par Eiropas čempionēm un tas bija tikai sākums. Pēc tam sekoja vēl pieci čempionāti un visos Francija ir starp medaļniekiem. U-20 dāmām - zelts, U-20 džekiem un abām U-18 izlasēm - sudrabs, bet U-16 meitenēm - bronza.
Bagāto sarakstā iederētos vēl viena valsts - Krievija, taču šajā zemē ar rezervēm ir pavisam švaki. Paši krievi naturalizējot melnādainos spēlētājus tikai parāda savu vājumu un neprasmi darbā ar jaunatni, kaut nevienam (arī pašiem krieviem) nav šaubu, ka jebkurā Krievijas pilsētā var atrast vismaz pa vienam talantīgam jaunajam basketbolistam, tikai krievu raksturīgā īpatnība - slinkums, ņem virsroku pār pacietīgu darbu. Kāpēc audzināt savējos, ja pasaule ir pilna ar gataviem talantiem. Ja ir kaudzēm nauda, tad prāta daudz nevajag, lai to iztērētu pārkrievojot nēģerus. Krievija 2009. gada vasarā atzīmējusies tikai ar dāmu Eiropas sudrabu, bet jauniešu izlašu līmenī - nevienas (2008. gada vasarā - tikai divas). Krievijai viens medaļu komplekts ir tas pats, kas mazajām basketbola valstīm izkrišana no A divīzijas. Patiesi melna josla bijusi Izraēlai - uzreiz trīs izlases atvadījušās no spēcīgāko sabiedrības. Ungārija tiek uzskatīta par vienu spēcīgākajām sieviešu basketbola valstīm Eiropā, bet še tev - tieši divas dāmu izlases izkrīt no A grupas (U-16 un nacionālā izlase). Un tas valstī, kurā divas klubu komandas spēlēja Eirolīgā. Arī Čehijā sieviešu basketbols kotējas augstāk par vīriešu, taču 2010. gadā A divīzijā vairs nespēlēs U-20 jaunkundzes (arī U-18 juniori nē). Toties uz augšu pacēlušās divas citas - U-20 un U-16 vīriešu izlases, kuras pērn uzvarējušas sava vecuma B divīzijas čempionātus.
Tā vien šķiet, ka sākot ar nākamo vasaru pamazām būs jāsāk aprast ar domu, ka basketbolu pieprot spēlēt arī tādā valstī, kā Nīderlande. Neatminu, kad pēdējo reizi kāda no šīs valsts izlasēm būtu iekļuvusi A divīzijā, bet aizvadītajā vasarā to iespēja uzreiz trīs izlases: abas U-20 izlases un U-16 meiteņu izlase. Īpaši kaulā kož kadetes, kuras rangā ir augstāk par Latviju.
Baltijas valstu izlases pēdējos trīs EČ jauniešu čempionātos 2007., 2008., 2009. gadi
Izlase | Latvijas vietas | Lietuvas vietas | Igaunijas vietas |
---|---|---|---|
U-20 (v) | 14/11/10 | 11/2/5 | 22/nav/nav |
U-20 (s) | 12/6/3 | 18/8/12 | nav/nav/nav |
U-18 (v) | 3/7/9 | 4/2/4 | 12/16/23 |
U-18 (s) | 20/17/7 | 10/1/6 | 19/21/nav |
U-16 (v) | 9/9/9 | 3/3/2 | 28/28/nav |
U-16 (s) | 7/15/22 | 13/12/12 | nav/32/31 |
Eiropas izlašu izcīnītās medaļas (vīrieši)
Valsts | OS | PČ | PČ’21 | PČ’19 | EČ | EČ’22 | EČ’20 | EČ’18 | EČ’16 | Kopā | Summa |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Spānija | 0/1/0 | 1/0/0 | 0/0/0 | 1/0/1 | 1/3/2 | 0/1/1 | 0/2/3 | 2/0/2 | 1/4/3 | 6/11/12 | 29 |
Serbija | 0/1/0 | 2/0/0 | 0/0/1 | 1/0/0 | 4/1/1 | 1/0/1 | 3/0/1 | 3/0/1 | 6/0/1 | 20/2/6 | 28 |
Grieķija | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/1/0 | 1/1/1 | 1/0/1 | 0/1/0 | 2/0/0 | 1/1/3 | 1/2/1 | 6/7/6 | 19 |
Lietuva | 0/0/3 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/2/0 | 1/1/1 | 1/0/0 | 0/2/1 | 1/2/0 | 0/0/2 | 4/7/7 | 18 |
Francija | 0/1/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/0/1 | 0/0/1 | 0/0/1 | 0/1/1 | 3/2/1 | 1/1/0 | 4/6/5 | 15 |
Horvātija | 0/1/0 | 0/0/1 | 0/1/0 | 0/0/2 | 0/0/2 | 0/0/0 | 0/0/0 | 2/3/1 | 1/0/0 | 3/5/6 | 14 |
Itālija | 0/1/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/2/1 | 1/1/0 | 0/0/1 | 0/1/3 | 1/0/0 | 3/5/5 | 13 |
Krievija | 0/0/0 | 0/2/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/1/1 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/0/0 | 0/4/2 | 2/7/3 | 12 |
Turcija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/0/1 | 0/1/0 | 0/2/1 | 1/1/2 | 1/5/4 | 10 |
Slovēnija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 2/0/1 | 0/1/0 | 0/0/0 | 2/2/1 | 5 |
Vācija | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/1/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/1/1 | 3 |
Izraēla | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/2/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/2/1 | 3 |
Baltkrievija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 1 |
Latvija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/0 | 0/0/1 | 1 |
Eiropas izlašu izcīnītās medaļas (sievietes)
Valsts | OS | PČ | PČ’21 | PČ’19 | EČ | EČ’20 | EČ’18 | EČ’16 | Kopā | Summa |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Krievija | 0/0/4 | 0/3/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 2/3/2 | 4/1/0 | 4/1/2 | 3/1/1 | 13/10/9 | 32 |
Spānija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 1/1/4 | 1/1/0 | 1/4/0 | 6/2/0 | 11/9/4 | 24 |
Francija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/2 | 0/0/0 | 2/2/0 | 2/2/3 | 0/2/1 | 2/1/4 | 6/7/10 | 23 |
Čehija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 1/1/0 | 1/1/1 | 0/1/3 | 0/2/1 | 3/5/5 | 13 |
Serbija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/1 | 0/0/0 | 0/1/1 | 2/1/0 | 1/2/0 | 3/5/2 | 10 |
Slovākija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/1/1 | 0/0/0 | 0/2/0 | 0/0/0 | 0/3/2 | 5 |
Itālija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/2/1 | 1/3/1 | 5 |
Polija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/1/0 | 0/0/1 | 0/0/1 | 1/1/2 | 4 |
Ungārija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/0/2 | 0/0/0 | 0/1/2 | 3 |
Lietuva | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/0/1 | 2/0/1 | 3 |
Zviedrija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/2 | 0/0/0 | 0/1/2 | 3 |
Ukraina | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 1/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 1/0/1 | 2 |
Baltkrievija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/0 | 0/1/1 | 2 |
Beļģija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/1/1 | 0/1/1 | 2 |
Latvija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/2 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/2 | 2 |
Vācija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 1 |
Rumānija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 1 |
Horvātija | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/0 | 0/0/1 | 0/0/1 | 1 |