Vai U-18 izlases izkrišana no elites Latvijas čempionātu padarīs stiprāku?
Šosezon savu spēku un atbilstību patiesībai zaudējusi Latvijas Hokeja federācijas prezidenta Kirova Lipmana mantra, ka mums visas izlases elitē spēlē, kas mazai valstij liels sasniegums. Janvārī no elites izkrita U-20 izlase, aprīlī arī U-18 izlase... Tagad jauni skaitāmpanti: dalība MHL vainīga pie Latvijas U izlašu nespēka. Varbūt Lipmana k-gam taisnība?
LHF prezidenta frāzes ir diezgan konkrētas (citāti no apollo.lv):
- „Šo (U-20 un U-18) izlašu nesenais sniegums demonstrē, ka mums ir sagrauts vietējais čempionāts. Ja tā turpināsies, varam zaudēt visas izlases A grupā (elitē).”
- „Mani pārsteidza Nazarova (U-18 izlases galvenā trenera) uzskats, ka komandām ir jāturpina spēlēt Krievijā. Uzskatu, ka šāda doma ir lielākā iespējamā kļūda.”
- „Es palieku pie savām domām un uzskatu, ka mums nav jāspēlē ārzemēs."
- „Bez pašmāju jaunajiem spēlētājiem vietējais čempionāts neuzlabosies, bet mums tas noteikti ir jāattīsta.”
Ja vien federācijas galvenās personas vārdi nav tukšs „tirgus”, tad būtu jāseko konsekvencēm. Jau pirms sezonas izskanēja teksti, ka federācija pēc 2012./2013. g. neļaušot Latvijas komandām startēt ārvalstu čempionātos, atskaitot tādas vienības kā Dinamo KHL un HK Rīga MHL. Kā zinām, bez nosauktajām šajā sezonā 3 komandas startēja MHL B grupā, 3 komandas – Sanktpēterburgas atklātajā čempionātā, 1 – Lietuvas U-10 līgā, 1 – Baltkrievijas ekstralīgā. Attiecīgi šīm komandām vai to „pārpalikumiem” būtu jāliedz dalība kaimiņvalstu čempionātos. Paliek vien neatbildēts jautājums, vai šis liegums noturēs Latvijā arī vadošos spēlētājus? Cits jautājums – kāpēc atlaides būtu jādod Dinamo saimniecībai? Ja federācija ir konsekventa, tad arī KHL „ir vainīgs” un „jāaizliedz”, jo, paskat – Latvijas nacionālā izlase elitē jau pēc kārtas piedzīvo četrus sausus zaudējumus, starta spēlē ar 0:6 „piekāpjas” Krievijas izlasei, kas pa lielam ir ekvivalents Latvijas U-18 izlases 2:10 pret Krievijas vienaudžiem...
Racionālu skaidrojumu attiecībā uz MHL B grupas „aizliegšanu” var atrast Latvijas Virslīgas šīs sezonas rezultātos, kur MHL B grupā spēlējošo komandu sastāvi, maigi izsakoties, nebija ar pamatīgu atrāvienu pārāki par visiem citiem Virslīgas dalībniekiem. Un arī ar pastiprinājumiem ar Baltkrievijas ekstralīgas un pat KHL pieredzi nevarēja tikt galā ar Virslīgas stiprāko komandu SMScredit.lv. Tad varbūt tiešām MHL B grupas un arī A grupas komandām nav jēgas „vagot” Krievijas arumus un ir lietderīgāk nobriest tepat uz vietas bez tālajiem izbraukumiem? Vai tomēr jaunatnes komandām ir nepieciešama pieredze arī Krievijas plašumos?
Viedokļi dalās. Protams, paši jaunie hokejisti MHL-ā saskata lielo iespēju. Piemēram, Latvijas U-18 izlases kapteinis Georgs Golovkovs uzskata, ka MHL Latvijas jaunatnei ir vajadzīgs. „Uzskatu, ka MHL (A grupa) ir pat ļoti laba līga, lai varētu izaugt par labu spēlētāju, nav pat nekur jābrauc prom uz ārzemēm. Domāju, ja visa (Latvijas U-18) izlase spēlētu MHL (A grupas) līmenī, tad mēs pasaules čempionātā nostartētu daudz labāk, jo spēlēt varēja ar visiem (pretiniekiem).” Varbūt nemaz nevajag MHL un pietiek ar Latvijas Virslīgu? SMScredit-am klāt netika ne MHL B, ne MHL sastāvs... Ar ko tad MHL ir labāks par Virslīgu? „Nē, es tā neuzskatu. Latvijas Virslīgā, bija tikai viena spēcīga komanda SMScredit, kura tiešām bija spēcīgāka, bet pārējās jau nav tik stipras. Pie tam MHL ir jaunatnes līga, bet SMScredit spēlēja jau pieredzējuši vīrieši, un tur spēlēja tiešām samērā augstā līmenī paspēlējuši spēlētāji. Varu pateikt tā, ka MHL ir daudz ātrāks hokejs nekā Virslīga. MHL ir daudz disciplinētāks, visi ievēro savas pozīcijas, nav tādas anarhijas kā Virslīgā. SMScredit mūs vinnēja tikai ar pieredzi, viņiem tās bija vairāk, jo kā redzam, ka Dinamo jauno spēlētāju palīdzība mums neko īpaši daudz nedeva.” Bet ja Virslīgas kopējās līmenis tiktu celts, tad būtu vērts spēlēt tepat? Vai tomēr MHL? „Jā, pat ja tiktu celts Virslīgas līmenis, kāds tas bija pirms 4 - 5 gadiem, vienalga uzskatu, ka labāk ir spēlēt MHL, jo – kur no Virslīgas var izsisties? Tikai Dinamo varbūt pamanīs, ja būsi labs. Bet MHL tevi var ieraudzīt jebkurš cits klubs un uzaicināt, turpat jau ir KHL un VHL,” tā Georgs Golovkovs.
Vai objektīvi esam pasaules Top9 komanda?
Latvijas U-18 izlase no jauniešu elites pasaules čempionāta atvadījās pēc diviem zaudējumiem play out sērijā pret Slovākijas vienaudžiem (2:5 un 2:3). Kas pietrūka pret Slovākiju? „Domāju, ka meistarības un varbūt pat ticības saviem spēkiem. Bet vairāk liekas, ka meistarības, jo slovāki spēlē augstākā līmeni nekā Latvijas izlase. Daudzi (Slovākijas U-18 izlases) puiši spēlē Zviedrijas U-20 elitē, viens pat pieaugušo Elitsērijā, vēl daļa spēlē lielajā Slovākijas līgā,” spriež Latvijas U-18 izlases kapteinis G. Golovkovs. Savukārt vārtsargs Maksims Rešetņikovs rezumē: „Ar slovākiem otrajā spēlē nedaudz nepaveicās – nevarējām iemest 3 vārtus, bet tā spēle bija viena no labākajām pasaules čempionātā. Pietrūka veiksmes; mēs bijām vienādā līmenī ar viņiem.”
Virkne Latvijas U-18 izlases vērotāju un dalībnieku spriež, ka viens no Latvijas U-18 izlases vājākajiem posmiem šajā čempionātā bijis vārtsargu sniegums. Tāpēc izlasei nācies spēlēt no aizsardzības. Tomēr šāds spriedums un vainīgo atrašana nav taisnīga! Piemēram, Ziemeļamerikā spēlējošais uzbrucējs Roberts Šmits secina: „Diemžēl arī neviens vairākums netika realizēts, tikai divi 5-uz-3 vairākumi. Skatoties no mūsu vecuma grupas U-20 izlases virzienā, gribētos, lai Latvija sāktu pievērst vairāk uzmanības vārtsargu attīstībai un treniņiem”. Attīstības un treniņu doma ir pareiza, bet – vai tikai vārtsargu?
Latvijas U-18 izlases vārtsargu sniegums pasaules čempionātos elitē (saskaņā ar iihf.com):
vārtsargs | dz. (tā gada U) | PČ gads | sp. | sp. laiks | GAA | atv. % | atv. met. | vieta PČ pēc atv. %* | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Ivars Punnenovs | 1994. (U-18) | 2012. | 4 | 178:07 | 3.37 | 89.58% | 86 no 96 | 7. (no 12) |
2. | Nauris Enkuzens | 1989. (U-18) | 2007. | 6 | 297:26 | 5.45 | 88.51% | 208 no 235 | 11. (no 11) |
3. | Elvis Merzļikins | 1994. (U-18) | 2012. | 4 | 184:22 | 4.88 | 88.46% | 115 no 130 | 9. (no 12) |
4. | Kristers Gudļevskis | 1992. (U-18) | 2010. | 6 | 339:03 | 5.13 | 85.57% | 172 no 201 | 9. (no 11) |
5. | Kristaps Nazarovs | 1995. (U-18) | 2013. | 3 | 147:31 | 6.51 | 84.3% | 86 no 102 | 10. (no 13) |
6. | Maksims Rešetņikovs | 1995. (U-18) | 2013. | 4 | 209:34 | 6.59 | 83.92% | 120 no 143 | 11. (no 13) |
7. | Vadims Miščuks | 1993. (U-17) | 2010. | 1 | 25:51 | 11.61 | 80.00% | 20 no 25 | - |
8. | Dainis Vasiļjevs | 1990. (U-17) | 2007. | 2 | 62:34 | 8.63 | 76.32% | 29 no 38 | - |
P.S. * Topā vārtsargi ar vismaz 40% no kopējā spēles laika.
Noraugoties U-18 izlašu vārtsargu statistikas salīdzinājumu, var secināt, ka caurmērā 2013. gada čempionātu vārtsargu cipari ir zem iepriekšējo gadu „vilcēju” rādījumiem. Taču – ne tik dramatiski, lai viņu personā saskatītu vienīgos vainīgos. Īpaši, ja salīdzina arī citus statistikas kritērijus. Piemēram, to pašu rezultativitāti un arī rezultativitātes Topus.
Piemēram, sešu spēļu gaitā Latvijas jauniešu izlase trāpīja pretinieku vārtos vien 7 reizes, t.i., vidēji 1,17 vārtu guvumi spēlē. Līdz šim U-18 elitē Latvijas jauniešiem tik maztrāpīgi nebija klājies. Pie šāda snieguma nekādi vārtsargi nebūs pie vainas... Un faktiski visos kritērijos Latvijas U-18 izlase izrādījās zemāk savas līdz šim zemākās latiņas.
Latvijas U-18 izlases sniegums pasaules čempionātos elitē (komandas „pamatcipari”):
kritērijs | 2013. | 2012. | 2010. | 2007. |
---|---|---|---|---|
vārtu guvumi : zaudējumi | 7:39 | 18:26 | 15:34 | 10:34 |
vārtu starpība | -32 | -8 | -19 | -24 |
vārtu guvumi vid. spēlē | 1.17 | 3.00 | 2.50 | 1.67 |
uzvaras | 0 | 2 | 1 | 0 |
punkti | 0 | 7 | 3 | 0 |
sausas zaudēs | 2 | 0 | 1 | 1 |
vieta | 10. (ārā) | 9. (paliek) | 9. (ārā) | 10. (ārā) |
čemp. pamatgads (dz.) | 1995. | 1994. | 1992. | 1989. |
Vai pratīsim secināt?
Psihologi un citi gudri speciālisti spriež, ka no zaudējumiem mācās vairāk nekā no uzvarām. Tad nu šoreiz mācību viela vairumā ir sagādāta kā federācijai, tā treneriem un spēlētājiem. Ja esam taisnīgi, tad jāatzīst – šis čempionāts U-18 izlasei ir bijis vispār švakākais līdzšinējā elites turnīru pieredzē. Lai kaut kas mainītos, ir jādara savādāk, jo, pārfrāzējot Einšteinu, nevar gaidīt jaunus rezultātus, strādājot (nestrādājot) tādām pašām metodēm...
Saistībā ar šo tad arī galvenais jautājums: Kādas principiālas izmaiņas, kardinālus lēmumus un darbus īstenos Latvijas Hokeja federācija? Kā Latvijas jauniešu hokeja sakārtošanas virzienā, tā Latvijas Virslīgas līmeņa uzlabošanā.
Latvijas U-18 izlases labākie 2013. gada pasaules čempionātā
kritērijs | spēlētājs | cipari |
---|---|---|
rezultatīvākie: | Edgars Homjakovs | 3 (1+2) punkti |
Georgs Golovkovs | 3 (1+2) punkti | |
vārtu guvējs: | Haralds Egle | 2 vārtu guvumi |
rezultatīvākie aizsargi: | Toms Bernhards | 2 (1+1) punkti |
Jānis Jaks | 2 (1+1) punkti | |
lietderīgākie: | Haralds Egle | ±0 |
Olafs Aploks | ±0 | |
lietderīgākais aizsargs: | Ralfs Karelis | -1 |
labākā MM summa: | Haralds Egle | 3:5 |
Olafs Aploks | 3:5 | |
Ralfs Karelis | 0:2 | |
labākais iemetienos: | Edgars Homjakovs | 55.32% |
lielākais sp. laiks laukuma sp: | Jānis Jaks | 24:56 |
treneru noteiktie 3 labākie: | Georgs Golovkovs | - |
Toms Bernhards | - | |
Edgars Homjakovs | - |
Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika U-18 pasaules čempionāta visās 6 spēlēs 2013. gada aprīlī (saskaņā ar iihf.com):
spēlētājs | dz. | sp. | punkti | +/- | MM* | SM | met. | vid.sp. laiks | |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
UZBRUCĒJI | |||||||||
1. | Edgars Homjakovs | 1995. | 6 | 1+2 | -1 | 3:8 | 8 | 13 | 16:39 |
2. | Georgs Golovkovs C | 1995. | 6 | 1+2 | -7 | 3:8 | 6 | 14 | 18:45 |
3. | Haralds Egle | 1996. | 6 | 2+0 | ±0 | 3:5 | 0 | 20 | 15:01 |
4. | Rihards Bukarts | 1995. | 6 | 1+1 | -7 | 3:10 | 0 | 26 | 17:01 |
5. | Olafs Aploks | 1995. | 6 | 0+2 | ±0 | 3:5 | 8 | 7 | 14:27 |
6. | Roberts Šmits | 1995. | 6 (fakt. 5) | 0+1 | -3 | 1:6 | 0 | 3 | 8:21 (fakt. 10:01) |
7. | Bruno Birzītis | 1995. | 6 | 0+1 | -5 | 1:7 | 4 | 2 | 7:53 |
8. | Rūdolfs Maslovskis | 1995. | 6 | 0+1 | -8 | 3:9 | 4 | 10 | 17:56 |
9. | Dāvis Zembergs | 1996. | 6 | 0+0 | -5 | 0:7 | 2 | 7 | 7:44 |
10. | Rūdolfs Pētersons | 1995. | 6 | 0+0 | -6 | 0:12 | 12 | 6 | 12:25 |
11. | Maksims Osipovs | 1995. | 6 (fakt. 4) | 0+0 | -7 | 1:7 | 0 | 2 | 6:35 (fakt 9:53) |
12. | Rūdolfs Krieviņš | 1995. | 6 | 0+0 | -7 | 0:10 | 4 | 3 | 12:40 |
13. | Oskars Batņa | 1995. | 6 | 0+0 | -7 | 0:10 | 8 | 3 | 12:46 |
AIZSARGI | |||||||||
1. | Ralfs Karelis | 1995. | 6 (fakt. 4) | 0+0 | -1 | 0:2 | 4 | 2 | 7:30 (fakt. 11:15) |
2. | Toms Berhnhards | 1995. | 6 | 1+1 | -2 | 6:9 | 0 | 6 | 22:26 |
3. | Kristofers Bindulis | 1995. | 6 | 0+0 | -4 | 1:10 | 6 | 1 | 15:21 |
4. | Ģirts Zemītis | 1995. | 6 | 0+1 | -8 | 0:12 | 2 | 4 | 16:54 |
5. | Ralfs Grīnbergs | 1995. | 5 | 0+0 | -8 | 0:12 | 2 | 0 | 15:25 |
6. | Jānis Jaks | 1995. | 6 | 1+1 | -9 | 6:16 | 6 | 8 | 24:56 |
7. | Roberts Mamčics | 1995. | 6 | 0+0 | -10 | 1:17 | 8 | 5 | 18:32 |
VĀRTSARGI | dz. | sp. | atv. % | GAA | MM | SM | atv.met. | sp.laiks | |
1. | Kristaps Nazarovs | 1995. | 3 | 84.31% | 6.51 | 5:16 | 0 | 86 no 102 | 147:31 |
2. | Maksims Rešetņikovs | 1995. | 4 | 83.92% | 6.59 | 2:23 | 0 | 120 no 143 | 209:34 |
- | Matīss Edmunds Kivlenieks | 1996. | 0 | - | - | - | 0 | - | 0:00 |
P.S. * MM = mikromači; komandas vārtu guvumi un zaudējumi spēlētājam esot laukumā.
Plašākai ainavai:
- U-18 pasaules čempionātu statistikas lapas
2013: Statistics - 2013 WM18 - International Ice...
2012: STATISTICS
2010: STATISTICS
2007: http://www.iihf.com/Hydra/Tournaments_07/output/w18/hydra.iihf.com/IIHF_Core/jsp/content/web_output/index.jsp@compId=109
- Latvijas U-18 izlases sniegums 2012. gada pasaules čempionātā (statistika, rekordi utt.):
atbildēti jautājumi Latvijas U-18 izlasei. TOP...
- LHF vadoņa Kirova Lipmana izteikumi U-18 pasaules čempionāta rezultātu kontekstā un attiecībā uz Virslīgas stiprināšanu:
Lipmans: Ja jaunieši turpinās startēt Krievijā,...
- Latvijas U-18 izlases snieguma kopsavilkums 2013. gada pasaules čempionātā pēc apakšgrupas spēlēm:
Meklējot pozitīvas notis… «...
- Latvijas U-18 izlases spēlētāju statistika 2013. gada pasaules čempionātā:
stats.iihf.com
-2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Protams, var tagad sazīmēt visādas indillistiskās shēmas ar komandu pie katras halles, U-18 spēlētājiem, kas tiek sadalīti šīm komandām + amatieri kkādi, bet jautājums ir cits - vai Latvijai pietiek iekšējo resursu, lai varētu organizēt kvalitatīvu iekšējo čempionātu, kurā spēlētāji progresē un kur ir skaidra šo jauno spēlētāju izaugsmes sistāma?
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Jautājums - vai federācijai ir kāda stratēģija sistēmas sakārtošanai (uzlabošanai)? Pat ja apzinās, ka resursu jaudīgiem čempionātiem nav, tik un tā vietējie čempji ir "jāstutē". Jautājums - cik daudz? Kāda ir vīzija attiecībā uz Virslīgu un LBJMH (bērnu un jaunatnes)?
[+] [-]
-2 [+] [-]
Ja runā par bērnu un jauniešu hokeju, tad tas ir jautājums, kas jārisina valsts līmenī, visām federācijām kopā. Pašreizējā sistēma priekš šādas valsts kā Latvija, manuprāt, nav īsti piemērota, ja mēs runājam par sportu kā masveidīgu pasākumu, kas vēlāk rezultējas augstu sasniegumu sportā.
Ja runā par augsto sasniegumu sportu, jebšu Latvijas hokeja līgu, tad tas jau ir LHF un pašu komandu pārziņā.
Izteikšu pieņēmumu, ka profesionāla hokeja līga Latvijā nemaz nav nepieciešama. Tāpat Latvijā vienreiz ir jāapkopo visi hokeja čempionāti (ieskaitot amatieru), izveidojot noteiktu sistēmu.
Visam Latvijas hokejam ir jābūt kā "attīstības līgai", kur jaunajiem ir iespēja trenēties (LHF un privāto struktūru kopprogramma), spēlēt, bet pārējie to dara hobija līmenī. Pāraug šo līmeni - brauc prom.
Tāpat ir jāiesaista studenti, tb, iespējams, kkādas sporta stipendijas klāt utml.
Beigu beigās, ja hokejists aizbrauc prom uz kādu Francijas vai Polijas čempionātu utml., tas vēl tā, bet kad masveidīgi brauc uz Zviedrijas un Somijas zemākajām līgām, tad jau laikam ne pašā hokeja līmenī ir vaina... .
+1 [+] [-]